Kardiologs: Sabiedrības sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai jāattīsta reģionālie ārstniecības centri
Andrejs Ērglis; foto: Māris Lazdāns
Sirds un asinsvadu slimību profilaksi un ārstēšanu Latvijā varētu uzlabot, ja medicīnas iestādes sadarbotos vairākos līmeņos, arī lokāli, un ja piešķirtu mērķtiecīgu finansējumu, konferencē “Sirds veselība rītdienai 2021” Jelgavā teica kardiologs, profesors Andrejs Ērglis.
Pēc kardiologa sacītā, šajā jomā būtu svarīgi palielināt finansējumu un piešķirt to nevis vispārīgai saslimšanas mazināšanai, bet gan specifiskiem uzdevumiem un aktivitātēm ar izmērāmu rezultātu.
Piemēram, viens no svarīgiem uzdevumiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā, kas jārisina Latvijā, ir pacientu holesterīna līmeņa monitorēšana un pazemināšana. Īpaši tas attiecas uz cilvēkiem ļoti augsta un augsta riska saslimšanu grupās, proti, ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu un citām slimībām.
Vēl viens veids, kā veicināt sirds un asinsvadu profilaksi, ir attīstīt kardioloģijas centrus ārpus galvaspilsētas.
Foto: Kintija Barloti; foto: Māris Lazdāns
“Jelgava ir ģeogrāfiski izdevīgs punkts Zemgales Kardioloģijas centra attīstīšanai. Tādējādi nodrošinām iespēju cilvēkiem arī no citiem reģioniem apmeklēt starptautiski atzītus speciālistus, laikus nosakot sirds un asinsvadu veselības riskus un veicot agrīnu slimību diagnostiku, kas ir veiksmīgas atveseļošanās pamatā,” atklāj Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Kintija Barloti.
Pēc Barloti teiktā, ambulatorā veselības aprūpe kļūst arvien populārāka, jo slimnīcas ir pārslogotas, kā arī izmaksas par gultas vietu stacionārā nereti ir augstākas, nekā saņemot pakalpojumu ambulatori.
“Es ārkārtīgi priecājos par Jelgavu, kas šajā jomā ir jaunatklājēji. Ceru, ka šie centri nākotnē būs katrā lielākā vai mazākā reģionā, palīdzot uzlabot kardiovaskulārās veselības situāciju Latvijā kopumā,” norāda kardiologs Ērglis.
Par Zemgales Kardioloģijas centra izveidi un aktualitātēm kardioloģijas jomā Latvijas labākie sirds un asinsvadu veselības speciālisti runāja trešdien, 25. augustā, Jelgavā notikušajā konferencē “Sirds veselība rītdienai 2021”.
Sabiedrības veselības uzlabošanā nozīme ir ne tikai reģionālo ambulatoro ārstniecības iestāžu attīstībai, bet arī pacientu mudināšanai veikt profilaktiskos pasākumus, jo vairumu sirds un asinsvadu saslimšanu iespējams novērst.
Pēc profesora Ērgļa vārdiem, kardiovaskulāro saslimšanu risku var maksimāli samazināt, mainot domāšanu un dzīvesveidu. Būtu jāsāk ar vienkāršāko – nesmēķēt, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – skriet, nūjot, doties ātrās pastaigās, braukt ar velosipēdu vai jebko citu, kas nodrošinātu vienmērīgu slodzi, uzturā vairāk lietot dārzeņu, mazāk rūpnieciski ražotu produktu, vairāk zivju, mazāk gaļas, ēst regulāri un nepārēsties, samazināt alkohola un sāls patēriņu uzturā, kā arī regulāri pārbaudīt veselību, sākot ar asinsanalīzēm un turpinot ar izmeklējumiem.
Lai arī sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais mirstības iemesls gan Latvijā, gan pasaulē, salīdzinot kardiovaskulāro saslimšanu vidējo riska faktoru skaitu 2009. un 2019. gadā, redzams, ka situācija pakāpeniski uzlabojas gan sieviešu, gan vīriešu vidū. “Ja riska faktoru skaits turpinās samazināties, nākotnē varētu kristies ne tikai kardiovaskulārās, bet arī onkoloģiskās saslimstības rādītāji,” prognozē kardiologs Ērglis.
Pēc ārstu novērojumiem, pēdējos gados pacienti kļuvuši uzmanīgāki, vairāk interesējoties par profilaktiskiem pasākumiem savas veselības uzlabošanai. Arvien biežāk pie sirds un asinsvadu speciālistiem ierodas gados jauni cilvēki pat tad, ja viņiem vēl nav sūdzību.
Foto: Sandis Sakne; foto: Māris Lazdāns
“Ja agrāk veselībai pastiprinātu uzmanību sāka pievērst pēc 40, 50 gadu vecuma, tad tagad to dara daudz agrāk. Pie manis vēršas arī cilvēki bez sūdzībām, vēloties noskaidrot, kā izvairīties no sirds un asinsvadu saslimšanām, jo ar tām sirgst viņu vecāki. Ja ir vēlme nodzīvot nevis līdz 70, bet 90 gadiem, cilvēki spēj paskatīties uz situāciju reāli un meklē risinājumus, kuru mūsdienās ir patiešām daudz,” atklāj kardiologs-aritmologs Sandis Sakne.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
