Kardiologs: Latvijā ķirurģisku sirds operāciju gadā veic aptuveni 1000 pieaugušajiem
Kas ir invazīvā kardioloģija, kas ir stenti, kāpēc tie nepieciešami un kā tos ievieto, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” stāsta Skrides Sirds klīnikas galvenais ārsts, RSU profesors, kardiologs Ainārs Rudzītis.
Latvijā joprojām mirstība no sirds asinsvadu slimībām ieņem vadošo lomu. Tāpēc, lai pagarinātu mūžu un uzlabotu dzīves kvalitāti, par sirdi jādomā savlaicīgi, nevis tikai tad, kad jau nepieciešama invazīva iejaukšanās. Ko tas nozīmē, skaidro profesors Ainārs Rudzītis: “Invazīvā kardioloģija ir metožu kopums, ar kuru palīdzību mēs varam veikt dažādas procedūras, manipulācijas sirdij, neatverot krūšu kurvi. Mēs varam caur asinsvadiem, artērijām, vēnām nokļūt līdz sirdij un ar katetriem veikt manipulācijas, piemēram, ievietot stentus sirds asinsvados, implantēt vārstuļus… Savā ziņā tā ir kā alternatīva ķirurģijai.”
Pasaulē pirmais stents tika ievietots 1977. gadā Šveicē, ko veica vācu ķirurgs. Latvijā šīs metodes pirmsākumi rodami 1990. gadā, kad profesors Andrejs Ērglis, kurš toreiz vēl nebija profesors, vien ierindas kardiologs, kopā ar kolēģi Dombrovski paplašināja sirds asinsvadu sirds vainagartērijā. “Sākumā asinsvadus paplašināja ar “balonu”, bet tur mīnuss bija tāds, ka nereti tā vieta, kuru paplašināja, atkal sašaurinājās vai asinsvads ieplīsa un bija jādomā, ko darīt, lai izvairītos no komplikācijām. Un tad sāka likt stentus.”
Profesors uzsver, ka šīs manipulācijas nav pielīdzināmas sirds ķirurģijai, tāpēc arī stentu ievietošana tiek saukta par invazīvo kardioloģiju, nevis ķirurģiju. Stentu ievieto caur cirksni vai plaukstas pamatnes artēriju. Pacients notiekošo var vērot ekrānā un procedūras laikā pat sarunāties ar ārstu. Savukārt, runājot par sirds ķirurģijas operācijām, ārsts norāda, ka pieaugušajiem operācijas tiek veiktas tikai Stradiņos, un to skaits sasniedz ap 1000 operācijām gadā.