Kardiologs Ērglis: Zinātniekiem jāgatavo ideju prototipi, nevis papīru kaudzes
Zinātniekiem jānāk klajā ar ideju prototipiem, nevis papīru kaudzēm, uzskata kardiologs Andrejs Ērglis.
Ērglis norādīja, ka viena no būtiskākajām Latvijas zinātnes problēmām ir nespēja idejas un pētījumus realizēt, nonākot līdz konkrētiem prototipiem. Viņš skaidroja, ka, piemēram, Silīcija ielejā, ASV, zinātnieki nedrīkst rakstīt projektus, bet gan viņu uzdevums ir veidot tieši prototipus, kas vēlāk nodrošina idejas ceļa turpināšanos industrijā.
"Latvijā būtu jāaizliedz rakstīt projektus, bet zinātniekiem būtu jānāk ar noteiktiem ideju prototipiem un tikai tad tie jāapraksta. Pretējā gadījumā no papīru kaudzēm neko nevar iegūt," uzsvēra Ērglis, piebilstot, ka zinātnei pie industrijas jānāk ar kaut ko reālu, nevis ar papīriem.
Ērglis uzsvēra, ka pēdējos gados dzīvi apspriests ir tas, kā pasaule skatās uz to, kā var attīstīties zinātnē, tehnoloģijās un kā veidot tās lietas, ar kurām var pelnīt, radot iespējas tālāk apmaksāt izglītošanos, medicīnu un drošību. Lai varētu kaut ko radīt, Latvijai ir jākonkurē pasaulē, pārliecināts Ērglis. Viņš uzsvēra, ka jākonkurē arī Eiropai, jo tā "arī ārkārtīgi atpalikusi salīdzinājumā ar Silīcija ieleju". Šajā sakarā viens no būtiskākajiem mērķiem ir "salikt zinātni kopā ar ražotājiem, lai radītu maksimāli labus produktus", sacīja Ērglis.
Raugoties uz zinātnes situāciju Latvijā, Ērglis sacīja, ka "situācija Latvijā ir traģiska".
"Ja raugās uz to, cik liels procents no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek veltīts zinātnei, viss budžets iet uz leju. 2016.gadā zinātnes budžets paredzēts 0,15% apmērā no IKP, lai gan mēs ceram 2020.gadā sasniegt 1,5% no IKP. Tā ir tā traģēdija, ka mēs mēģinām nevis sasniegt šo mērķi, bet gan palielinām šķēri starp esošo situāciju un šo mērķi. Tas ir jāmaina," pārliecināts Ērglis.
Latvijā jārada augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programma, kas iekļautos tā dēvētajā Junkera plānā. Ērglis skaidroja, ka nākamajās struktūrfondu programmās ir iezīmēts noteikts naudas daudzums, bet valsts budžetā nav ielikts nepieciešamais līdzmaksājums, kā rezultātā programma nevar darboties.
"Mūsu piedāvājums ir ņemt aizdevumu no Junkera programmas - tā ir investīciju programma, kuru varētu paņemt uz 30 gadiem, tad varētu nodrošināt visas sektora pārmaiņas. Tas nozīmētu no valsts budžeta katru gadu atvēlēt aptuveni 20 miljonus eiro, kas ir absolūti smieklīga nauda. Tā būtu šoka terapija uz labo pusi - mēs radītu sistēmu, kas pēc laika dotu noteiktus rezultātus," skaidroja Ērglis.
LETA
