Šogad, atzīmējot Pasaules Sirds dienu (29. septembrī), pacientu biedrība "ParSirdi.lv" ir veikusi aptauju* par sirds veselību un apkopojusi kardiologu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai, kā arī iespējamo komplikāciju no COVID-19 risku mazināšanai.

Kā liecina pacientu biedrības septembrī veiktā aptauja*, daudzi cilvēki COVID-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies "neveselīgiem paradumiem". 36,6% aptaujāto vairāk laika pavadīja pie TV ekrāniem un datoriem, savukārt 33% respondentu palielinājās stress darbā un uztraukums par ģimenes finansēm, savukārt 25,1% aptaujāto dzīvesveids kļuva mazkustīgāks. Pozitīvi vērtējams, ka 30,2% respondentu bija vairāk laika, ko pavadīt svaigā gaisā, bet 20,7% aptaujāto dzīvesveids kļuva sportiskāks.

Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis: "Neatkarīgi no gadalaikiem un dažādiem vīrusiem par sirds veselību ir jārūpējas katru dienu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir mazāk pasargāti gan no gripas, gan no SARS-CoV-2 – šajā gadījumā jo īpaši svarīgi ir ievērot visus profilaktiskos pasākumus, kā arī apzinīgi izpildīt ārstu norādījumus.

Tas, ko es gribētu īpaši uzsvērt un lūgt – ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, arī Covid-19 laikā! Veselību visiem!"

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof.Kārlis Trušinskis: "Nav šaubu, ka COVID-19 ir bīstama slimība un joprojām ir daudz nezināmo. Vienlaikus ik dienu Latvijā vairāki desmiti cilvēku mirst no slimībām, kuras ir iespējams novērst un ārstēt, tajā skaitā, sirds un asinsvadu slimībām. Tādus riska faktorus kā augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, neritmisku vai ātru pulsu, kā arī augstu cukura līmeni mūsdienās var pavisam vienkārši noteikt un, ja nepieciešams, tad kopā ar ārstu izrunāt atbilstošāko un efektīvāko terapiju. Tā mēs sevi varam pasargāt gan no sirds un asinsvadu slimību komplikācijām, gan no iespējamām sekām, kas var rasties pat tad, ja sanāk inficēties ar jauno vīrusu.

Tāpēc es aicinātu ikvienu pārbaudīt savu veselību – kamēr ir iespēja, maksimāli daudz laika pavadīt fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā, mazāk laika veltot viedierīcēm un gulēšanai dīvānā pie televizora."

Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, kardioloģe Iveta Mintāle: "Lai mazinātu iespēju saslimt ar COVID-19 un gūt slimības komplikācijas, ir jākontrolē sirds slimību riska faktori! Cilvēkiem, kuriem jau ir izrakstīti medikamenti, tie ir jālieto apzinīgi – tā, kā ir noteicis ārsts. Bet protams, visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids – ir jākontrolē svars, ēdienkartē iekļaujot daudzveidīgus sezonālos vietējos produktus, kā arī daudz jākustas – ja vien iespējams, tad svaigā gaisā!Tāpat ir nopietni jāapsver vakcinēšanās pret gripas vīrusu, īpaši pacientiem, kuriem jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Tas ir svarīgi, lai mazinātu saslimšanas ar gripu iespējamību vai slimības gaitas intensitāti."

7 kardiologu ieteikumi sirds veselības stiprināšanai un lai pasargātu sevi no slimības COVID-19 komplikācijām

Autors: sirds_veseliba_2

1. Ievērot drošības noteikumus slimības izplatības mazināšanai, tajā skaitā, ievērot divu metru distanci un bieži mazgāt rokas;

2. Ievērot veselīgu dzīvesveidu – lai stiprinātu savu imunitāti un sirds veselību, ir svarīgi gan veselīgi ēst, gan ik dienu veltīt laiku fiziskām aktivitātēm, ja iespējams, svaigā gaisā, kā arī atmest kaitīgos ieradumus;

3. Rūpīgi kontrolēt savus veselības rādītājus – asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs;

4. Veikt ikgadējo veselības profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, lai laicīgi atklātu slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanos;

5. Apzinīgi lietot nozīmētos medikamentus atbilstoši ārstu norādījumiem, neizlaižot un nemainot zāļu devas;

6. Atrast laiku atpūtai un veidu, kā veselīgi atbrīvoties no stresa – nodarboties ar to, kas rada prieku;

7. Ja parādās insulta vai infarkta pazīmes, tad negaidīt un saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!

Infarkta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām:

Autors: infarkts

• sāpes krūtīs,
• nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas,
• negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko izraisa ateroskeroze, jeb  koronāro artēriju sašaurināšanās,
• pārmērīgs nogurums, vājums,
• galvas reibonis,
• sirdsklauves – sajūta, ka tava sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji,
• elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana,
• pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.

Insulta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām:

Autors: insults

Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, ir jāveic tests ĀTRI.

Ā – atsmaidi! Lūdz cilvēku pasmaidīt un novērtē, vai acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis;

T – turi! Pārbaudi, vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas;

R – runā! Pārbaudi, vai cilvēks spēj runāt;

I – izsauc! Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!

* Aptauja notika no 25. līdz 28. septembrim platformā Facebook un Twitter, tajā piedalījās 366 respondentu.