Kāpēc slimības laikā vajadzētu atturēties no auto vadīšanas?
Gada aukstajos mēnešos palielinās iespēja saaukstēties vai saslimt ar vīrusu slimībām. Saslimšanas gadījumā cilvēkam būtiski pasliktinās pašsajūta, ir grūtības koncentrēties un mazinās uzmanība. Slimības simptomi būtiski kaitē arī auto vadīšanas kvalitātei, kā rezultātā pieaug iespēja izraisīt satiksmes negadījumu. "Gjensidige Latvija" brīdina, ka autovadīšanas spējas var ietekmēt ne tikai nomierinoši vai pretsāpju medikamenti, bet arī šķietami nekaitīgas zāles pret saaukstēšanos, tāpēc aicina autovadītājus izvērtēt savas spējas un saaukstēšanās gadījumā pie stūres nesēsties.
Apdrošināšanas kompānijas Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību uz to, ka iedzīvotāji, sēžoties pie stūres, nereti par maz uzmanības velta savai pašsajūtai. "Saaukstēšanās simptomi negatīvi ietekmē auto vadīšanu. Paaugstināta ķermeņa temperatūra palēnina cilvēka reakciju un samazina koncentrēšanās spējas. Daudziem parādās miegainība, pasliktinās koordinācija un tiek traucēta redze. Akūtas iesnas un klepus lēkmes, vadot automašīnu, var novērst vadītāja uzmanību no situācijas uz ceļa," stāsta speciālists.
Apdrošinātāju prakse rāda, ka saslimis cilvēks sāk bremzēt par dažiem metriem vēlāk, salīdzinot ar tādu vadītāju, kas jūtas vesels un možs. "Ne tikai bremžu pedālis tiek nospiests vēlāk, bet arī sliktāk tiek pamanīti šķēršļi vai citi satiksmes dalībnieki, kā arī lēnāk tiek veikti manevri. Tādas sekas auto vadīšanas laikā izraisa ne vien zāles, bet arī vienkārši nogurums," uzsver speciālists.
"Rudenī un ziemā, kad sākas sezonālais slimošanas periods, vajadzētu uzmanīgi izvērtēt, kā medikamenti, kurus lieto, var ietekmēt auto vadīšanas spējas. Autovadītājiem bīstami var izrādīties arī bezrecepšu preparāti pret saaukstēšanos, klepu, sliktu dūšu vai sāpēm. Pseidoefedrīns un fenilefrīns, kas bieži ir pretsaaukstēšanās zāļu sastāvā, var izraisīt miegainību, tāpēc katru reizi, kad iedzertas zāles, vajadzētu ļoti uzmanīgi novērtēt savas spējas vadīt auto.
Pirms apvienot kādus medikamentus ar auto vadīšanu, nepieciešams uzmanīgi izlasīt lietošanas instrukciju. "Instrukcijā visbiežāk ir iespējams atrast vismaz vienu teikumu par zāļu ietekmi uz auto vadīšanu. Medikamenti uz katru cilvēku bieži vien iedarbojas dažādi, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu aptiekā," iesaka eksperts.
Auto vadīšanu ietekmē ne tikai fiziskas kaites, bet arī cilvēka emocionālais stāvoklis. Norūpējies un nomākts cilvēks ir neuzmanīgāks pret apkārtējo vidi – viņa reakcija ir lēnāka. Arī ļoti satraukts vai dusmīgs vadītājs uz ceļa var pieņemt neapdomīgus lēmumus, rīkoties neapzinīgi, izgāzt savas emocijas uz citiem vadītājiem, kas, savukārt, var radīt avārijas situācijas. Tāpēc pārāk emocionāliem cilvēkiem vajadzētu izvērtēt savas sajūtas, pirms sēsties pie auto stūres – vai tas ļauj viņiem pienācīgi reaģēt situācijās uz ceļa.
"Saslimušu autovadītāju nevar disciplinēt ne policisti, ne mediķi, tāpēc pašiem cilvēkiem, sēžoties pie stūres, būtu jābūt apzinīgiem un atbildīgiem," skaidro eksperts.
Ja cilvēks ir saslimis, lieto medikamentus un grasās vadīt automašīnu, tuviniekiem ieteicams pievērst uzmanību viņa uzvedībai, spējām koncentrēties un, ja nepieciešams, atturēt viņu no braukšanas. Nevajadzētu baidīties lūgt palīdzību mājiniekiem, draugiem vai kolēģiem. Slimības gadījumā noteikti atradīsiet kādu, kurš palīdzēs droši nokļūt galapunktā. Vissvarīgākais, galu galā, ir tas, ka būsi drošībā un nepakļausi avārijas riskam sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus.
