Joki un video par krācējiem, protams, ir uzjautrinoši, taču patiesībā skaļa krākšana ne tuvu nav anekdotisks gadījums. Tā ir ne tikai traucējoša līdzcilvēkiem, bet arī nodara pāri krācēja veselībai.

Pastāvīgajiem krācējiem noteikti būtu vērts par šo problēmu pastāstīt ārstam, taču arī aptiekās ir pieejams preču klāsts, kas var būt noderīgs, turklāt farmaceits būs zinošs padomdevējs, lai sāktu rīkoties. „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs skaidro, ka krākšana ir skaņa, kas rodas, kad gaiss plūst caur atslābinātiem un sašaurinātiem elpceļiem, liekot audiem vibrēt: „Šad un tad visi cilvēki var krākt, dažkārt par to pat nenojaušot. Ir ļaudis, kam krākšana ir hroniska problēma, taču jāņem vērā, ka tas nav tik nevainīgi, kā varētu šķist, un dažos gadījumos krākšana var norādīt uz nopietniem veselības traucējumiem. Dzīvesveida maiņa var samazināt krākšanas iespējamību, pieejamas arī medicīnas ierīces un ķirurģisku manipulāciju kopums, kas var mazināt traucējošo parādību, tomēr tie ne vienmēr ir piemēroti un nepieciešami visiem, kuri krāc,” teic farmaceits.

Kas liecina par obstruktīvu miega apnoju?

Foto: Freepik.com/ senivpetro

Obstruktīva miega apnoja ir miega traucējums, taču ne visiem krācējiem tā ir. Ja krākšanai papildus parādās kāds no turpmāk minētajiem simptomiem vai komplikācijām, tas var liecināt par miega traucējumiem un nepieciešamību meklēt speciālista palīdzību.

• Elpošanas pauzes miega laikā. Iespējams, krācējs tās nemaz nepamana, bet līdzcilvēki var par tām pastāstīt;
• Pārmērīga miegainība dienas laikā;
• Grūtības koncentrēties;
• No rītiem moka galvassāpes;
• Sāpošs kakls pamošanās brīdī;
• Nemierīgs miegs;
• Smakšana vai aizrīšanās naktī;
• Augsts asinsspiediens (lielāks sirds slimību un insulta risks);
• Sāpes krūtīs naktī;
• Grūtības vadīt auto (palielināts mehānisko transportlīdzekļu negadījumu risks miega trūkuma dēļ);
• Krākšana ir pārmērīgi skaļa, par ko ziņo līdzcilvēki, kam tā traucē;
• Biežas dusmas un aizkaitinājums;
• Bērniem var būt grūti koncentrēties, var veidoties uzvedības problēmas vai pasliktināties mācīšanās spējas.  

Raksturīgākā pazīme – klusuma pauze

Raksturīgākais miega apnojas simptoms ir skaļa krākšana, kam seko pilnīga klusuma brīdis, jo elpošana uz mirkli daļēji vai pavisam apstājas. Tūliņ pēc tam elpošana atsākas ar varenu iekrākšanos. Dažkārt paša radītais spējais troksnis liek krācējam atmosties. Šāda elpošanas paužu veidošanās nakts laikā var atkārtoties pat vairākas reizes. Turklāt cilvēkiem ar obstruktīvo miega apnoju var būt gadījumi, ka katras miega stundas laikā šī elpošanas palēnināšanās vai apstāšanās var notikt vismaz piecas reizes. Skaidrs, ka šādi skābekļa padeves pārrāvumi kaitē organismam, jo sevišķi – smadzenēm.

“Vecākiem būtu jāzina, ka arī bērniem, kuri krāc, var būt miega traucējumi. Pie vainas, iespējams, ir deguna un rīkles problēmas, piemēram, palielinātas mandeles. Arī aptaukošanās nereti sašaurina bērna elpceļus, kā rezultātā var attīstīties obstruktīvā miega apnoja,” teic farmaceits.

Krākšanas cēloņi

Foto: Freepik.com/ jcomp

Krākšana rodas, no vieglā miega pārejot uz dziļo miegu, kad muskuļi mutes augšpusē (mīkstās aukslējas), mēle un rīkle atslābinās. Jo vairāk sašaurinās elpceļi, jo spēcīgāka kļūst gaisa plūsma. Tas palielina audu vibrāciju, kuras dēļ krākšana kļūst arvien skaļāka.

Riska faktori, kas var ietekmēt elpceļus un izraisīt krākšanu

• Mutes anatomija. Zema, biezi mīksta aukslēja var sašaurināt elpceļus. Taču cilvēkiem ar lieko svaru kakla aizmugurē var būt papildu audi, kas arī var sašaurināt elpceļus. Tāpat, ja trīsstūrveida audu daļa, kas atkarājas no mīkstajām aukslējām, ir nostiepta/nospriegota, var tikt traucēta gaisa plūsma un palielināties krākšanu izraisošā vibrācija;
• Alkohola lietošana. Pārmērīga grādīgo dzērienu lietošana pirms miega var izraisīt krākšanu, jo tas atslābina rīkles muskuļus un samazina dabisko aizsardzību pret elpceļu obstrukciju. Tāpat krākšanu var pastiprināt smēķēšana;
• Deguna problēmas. Hronisks deguna nosprostojums vai novirzīta deguna starpsiena var veicināt krākšanu;
• Miega trūkums. Slikta miega kvalitāte var veicināt apnojas veidošanos;
• Gulēšanas stāvoklis. Guļot uz muguras, krākšana parasti parādās biežāk, tā ir arī skaļāka, jo gravitācijas ietekme uz kaklu sašaurina elpceļus. Tāpat iespējams, ka mēle, guļot uz muguras, daļēji aizkrīt priekšā elpceļiem. Tādā gadījumā var palīdzēt nedaudz augstāks spilvens, kas veidos slīpumu galvai un kaklam;
• Liekais svars. Cilvēki ar palielinātu ķermeņa masu biežāk sūdzas par krākšanu vai cieš no miega traucējumiem;
• Biežāk vīrieši nekā sievietes. Vīriešiem krākšana novērojama biežāk, turklāt viņiem ir arī lielāks risks iegūt obstruktīvo miega apnoju;
• Ģimenes anamnēzē jau ir krākšana vai obstruktīva miega apnoja. Tas ir potenciāls obstruktīvās miega apnojas riska faktors.

Diagnozes noteikšana

Foto: Freepik.com/ pressfoto

Lai pārliecinātos, vai krākšana nav tikai skaņas traucēklis līdzcilvēkiem, noteikti ir jādodas pie speciālista uz pārbaudi. Lai diagnosticētu stāvokli, ārsts izjautās ne tikai par esošajiem simptomiem, bet noskaidros arī medicīnisko vēsturi.

 “Ārsts var veikt arī dažādas pārbaudes un testus, tostarp, rentgenstaru, datorizētu tomogrāfijas skenēšanu vai magnētisko rezonansi. Šie testi pārbauda, vai elpceļu struktūrā nav problēmu, piemēram, novirzīta starpsiena”. Turklāt, pirms došanās pie speciālista, ir  noderīgi aprunāties ar līdzcilvēkiem, kuri ir dzirdējuši vai redzējuši krācošo cilvēku guļam. Tas var palīdzēt precizēt simptomus. Tāpat vajadzētu atcerēties par medikamentiem, ko lieto ikdienā, un pastāstīt par tiem ārstam,” skaidro farmaceits.

Ko ārsts var jautāt vizītes laikā?

• Kad krākšana pirmo parādījās reizi?
• Vai bieži pamostaties nakts laikā?
• Vai krākšana ir katru nakti?
• Kā jums šķiet, kas pastiprina krākšanu?
• Kas, jūsuprāt, krākšanu samazina?
• Vai līdzcilvēki ir teikuši, ka jums nakts laikā ir elpošanas pauzes vai neregulāra elpošana?
• Cik skaļa ir krākšana un vai līdzcilvēks ir teicis, ka tas traucē otram miegu? Vai krākšana ir dzirdama ārpus guļamistabas?
• Vai krākšana mainās atkarībā no gulēšanas pozas?
• Vai jums ir šņākšana, aizdusa vai aizelšanās miegā?
• Kādi simptomi rodas dienas laikā (piemēram, miegainība)?

Miega pārbaude

Atkarībā no krākšanas smaguma un skaļuma, kā arī, ņemot vērā dažādus simptomus, speciālists var rosināt veikt miega pārbaudi, kas dažkārt var notikt mājas apstākļos, bet dažos gadījumos var būt nepieciešams nakti pārlaist miega klīnikā. Pārbaudes laikā veic padziļinātu elpošanas analīzes pētījumu, ko sauc par polisomnogrāfiju -  reģistrē dažādas organisma funkcijas gulēšanas laikā, pievienojot cilvēkam sensorus un visu nakti novērojot. Lūk, kāda informācija tiek piefiksēta miega pētījuma laikā!

• Smadzeņu viļņi;
• Elpošanas ātrums;
• Miega stadijas;
• Skābekļa līmenis asinīs;
• Sirdsdarbības ātrums;
• Acu un kāju kustības.

Ārstēšanas iespējas

Visticamāk, vispirms vajadzēs mainīt dažus ieradumus un koriģēt savu dzīvesveidu. Taču, ja krākšanu papildina arī obstruktīva miega apnoja, tad var būt nepieciešama arī kāda papildu ierīce un darbība.

• Mutes dobuma ierīce, kas pielāgota mutes formai un palīdz uzlabot žokļa, mēles un mīksto aukslēju stāvokli, lai saglabātu gaisa eju atvērtu. Pirms ierīces lietošanas būs nepieciešamas konsultācijas ar zobārstu, lai optimizētu ierīces piemērotību un stāvokli, un miega speciālistu, lai pārliecinātos, ka mutes ierīce darbojas, kā paredzēts. Tāpat zobārsts būs jāapmeklē vismaz reizi sešos mēnešos pirmā gada laikā un pēc tam vismaz reizi gadā, lai pieskatītu un kontrolētu ierīces piemērotību un mutes veselību. Pirms ierīces lietošanas parasti pacientu informē par iespējamām blakusparādībām, piemēram, pārmērīgu siekalošanos, sāpēm žoklī, sausu muti un diskomfortu sejā;
• Nepārtraukts pozitīvs elpceļu spiediens. Gulēšanas laikā nepieciešams valkāt deguna vai mutes speciālo masku. “Maska novirza saspiestu gaisu no neliela sūkņa pie gultas uz elpceļiem, lai tie miega laikā būtu atvērti,” norāda farmaceits. Visbiežāk šo masku pielieto miega traucējumiem, jo tā novērš krākšanu;
• Augšējo elpceļu operācija. Ir dažādas procedūras, kas palīdz atvērt augšējo elpceļu un novērst dažādas sašaurināšanās miega laikā. Taču par to vislabāk izjautāt miega speciālistu un ķirurgu.

Aptiekā pieejamie līdzekļi

Visai bieži vienkāršu līdzekļu lietošana ne tikai var palīdzēt risināt problēmu, bet arī norādīt uz tās nopietnību, ja tie nepalīdz.

Te farmaceits var būt labs padomdevējs, sniedzot ieteikums miega kvalitātes uzlabošanai, un tie ir ļoti daudzveidīgi. Velti laiku sarunai ar farmaceitu! Aptieku ikdienā nereti sastopami gadījumi, kad miega kvalitāti uzlabojuši parasti ausu aizbāžņi, jo, izrādās, pie vainas troksnis aiz loga. Tāpat jāsaprot, ka neizgulēšanās iespaido kopējo veselības stāvokli, un, ja aiz muguras bezmiega posms, ir vērts apdomāt dažus soļus, lai sevi spēcinātu. Piemēram, līdztekus dzīvesveida maiņai, palietojot atbilstošus vitamīnus, uztura bagātinātājus. Farmaceits atgādina, ka mūsu platuma grādos jebkurā gadījumā jālieto D vitamīna deva tā pietiekama līmeņa uzturēšanai un, jo īpaši tad, ja ir konstatēts D vitamīna deficīts.

“Visbeidzot – aptiekās ir pieejami līdzekļi krākšanas mazināšanai, kas sastāv galvenokārt no ēteriskajam eļļām. Līdzekli iepūš rīklē pirms gulēt iešanas. Tas pārklāj augšējos elpceļus ar eļļas kārtiņu, samazina muskuļu tonusu, sausumu, elpceļi ir plašāki un, ja arī krākšana parādās, tā nebūs tik skaļa un traucējoša. Svarīgi arī parūpēties par deguna gļotādas veselību – to profilaktiski mitrināt un kopt, izmantojot dabīga sastāva pilienus ar ēteriskajam eļļām, kā arī izotonisko jūras sāls ūdeni,” teic farmaceits.