Cik daudz un kā mums pašlaik var palīdzēt veselīgs uzturs? Kāpēc raudzēta piena produkti ir neatņemama sastāvdaļa ne tikai gaļēdāju, bet arī veģetāriešu uzturā? Kāda ir universālā recepte zarnu trakta veselībai un ko dara ražotāji, lai skābpiena produktus padarītu vēl vērtīgākus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" sadarbībā ar uztura speciālisti un žurnāla "Ēdiens kā zāles" veidotāju Zani Timpari.

No vienas puses ir skaidrs: nav brīnumproduktu, brīnumdiētu un uztura bagātinātāju, kas mūs varētu pasargāt no koronovīrusa, tāpēc pret šāda veida piedāvājumiem vērts izturēties kritiski. Galvenais – ievērot higiēnu, sociālo distancēšanos un citas uzticamu avotu (LR Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Pasaules Veselības Organizācijas) rekomendācijas. Bet no otras puses – veselīga uztura un dzīvesveida nozīme labas veselības uzturēšanā šobrīd tiek izcelta arvien vairāk. Svarīgi saprast, ka veselīgs uzturs, pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums, fiziskā aktivitāte, svaigs gaiss, labs miegs, iespējami maz iekšējā nemiera var palīdzēt imūnsistēmai normāli funkcionēt un uzturēt to labā kondīcijā, nevis kā īpaši spēcināt, garantējot nesaslimšanu. Taču nenovērtēsim vārdus "normāli funkcionēt" par zemu – tas ir daudz un vērtīgi.

Veselīgs uzturs – pašlaik tas, pirmkārt, ir vienkāršs un taupīgs ēdiens. Otrkārt – maksimāli daudz vietējo produktu un ražojumu. Treškārt – tas ir vērtīgs ēdiens, ar augstu uzturvērtību, bagāts minerālvielām, vitamīniem, olbaltumvielām, šķiedrvielām un bioloģiski aktīvām vielām. Šos veselīga uztura ieteikumus nav grūti ievērot arī tagad: daudz dārzeņu – der arī pērnā raža, konservēti, saldēti vai svaigi dārzeņi, dažādi pagatavoti. Galvenais – lai ir uz šķīvja! Pākšaugi, pilngraudi, rieksti, sēklas. Piena produkti, tai skaitā noteikti arī skābpiena produkti un jogurti, zivis, liesa gaļa, olas. Augļi, ogas, pavasara zaļumi un garšaugi.

Pirms pāris gadiem zinātnieki, kuri izstrādāja uz pētījumiem balstītu un ārstu aprindās atzītu Ziemeļvalstu diētu, nosauca mūsu ziemeļu reģionam raksturīgos produktus, kuriem viņi saskatīja pozitīvu ietekmi uz veselību un dzīves ilgumu. Tā bija rudzu maize, zivis, kāposti, auzu pārslas (noteikti arī mieži!), sakņu dārzeņi un augļi, konkrēti – vietējie āboli un bumbieri. Lūk, tev arī daļa no krīzes ēdienkartes.

Nosauktajiem produktiem šobrīd droši var pievienot arī skābpiena produktus – jogurtus, kefīru un citus raudzētus piena dzērienus, kas satur probiotikas jeb īpaši vērtīgās, labās baktērijas. Kas jāzina par probiotikām, kas atrodamas skābpiena dzērienos? Tās apdzīvo mūsu zarnu traktu un daudzējādā ziņā nosaka, cik labvēlīga vide tajā valdīs. Jo veselāks zarnu trakts, jo labāka kopējā veselība. Tieši uz šādām sakarībām sliecas zinātnieki. Notiek daudz nopietnu pētījumu, kā mūsu zarnu traktā mītošās baktērijas un citi mikroorganismi jeb mikrobiota ietekmē kopējo imunitāti, nervu sistēmu un smadzeņu darbību, depresijas, trauksmes un ar novecošanu saistītu mentālo slimību risku, liekā svara veidošanos.

Protams, vēl ir daudz nezināmā, tomēr par vienu zinātnieki ir pārliecināti: labākais veids, kā rūpēties par zarnu traktu, ir sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs. Cik jau tagad krīzes apstākļos iespējams, – arī daudzveidīgs. Universāla recepte veselīgam zarnu traktam ir: iespējami daudz augu izcelsmes produktu, plus raudzēti produkti, kas satur probiotikas jeb vērtīgās baktērijas. Bez skābpiena produktiem, probiotikas ir arī skābētos kāpostos, skābētās sēnēs, citos fermentētos (dabīgi skābētos) dārzeņos.

Probiotikām bagātus produktus ēdienkartē vērts iekļaut katru dienu gan gaļēdājiem, gan fleksitāriešiem (tādiem, kas gaļu dažreiz ēd, bet dažreiz neēd), gan veģetāriešiem, gan visiem citiem.

Zarnu trakta mikroorganismi ir ļoti atsaucīgi – sākot ēst veselīgāk, jau pēc 24 stundām to sastāvs būtiski mainās uz labo pusi. Tiesa – ja veselīgie ieradumi nav noturīgi, pēc 48 stundām mikrobiota atkal atgriežas pie sākotnējā sastāva.

Skābpiena produkti ar pievienotu vērtību būs tādi, kam ražošanas procesā papildus būs pievienotas bifidobaktērijas un acidofilās baktērijas. Tad gan pašu labo pienskābes baktēriju produktā būs vairāk, gan arī, visticamāk, palielināsies to labo baktēriju daudzums, kas spēj izdzīvot kuņģa un zarnu traktā. Lactobacillus acidophilus un Bifidobacterium bifidum pieder pie labajām probiotiskajām baktērijām, kas spēj pārvarēt kuņģa skābo vidi. Ja ražotājs šīs baktērijas jogurtiem un kefīram pievieno papildus, to parasti norāda uz iesaiņojuma.

Vislabākie būs skābpiena produkti bez papildus pievienota cukura. Saldinātie skābpiena produkti jāuztver kā vērtīgs našķis, uzkoda un enerģijas avots. Vērts pievērst uzmanību saldinātajiem skābpiena dzērieniem pievienotajam cukura daudzumam, jo arī krīzes apstākļos spēkā ir universāls uztura ieteikums: mazāk pievienota cukura, mazāk sāls un mazāk piesātināto tauku.

Veikalos ir nopērkami raudzēti piena produkti, uz kuru iesaiņojuma norādīts Mazāk cukura – 30%. Tas nozīmē, ka produkts patiešām satur par trīsdesmit procentiem mazāk pievienotā cukura nekā citi līdzīgi produkti.