Raksta autors: Oskars Kalējs, kardiologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas profesors 

Infarkts var pārsteigt ne tikai cilvēkus, kuri ir riska grupā, piemēram, ar izteiktu virssvaru un kaitīgajiem ieradumiem, bet arī tā sauktos “svētdienas olimpiešus” – cilvēkus, kuri sporto reti, taču izvēlas nesamērīgi augstu slodzi. Turklāt maldīgi tiek uzskatīts, ka fiziska darba darītājiem nav nepieciešamas sportiskas aktivitātes. Šāds darbs nereti var būt vienveidīgs, tāpēc fiziskas aktivitātes brīvajā laikā var palīdzēt atslogot muskuļus un stiprināt ķermeni kopumā. Lai samazinātu riskus, svarīgi izvairīties no pārmērībām jebkurā jomā un izvēlēties dozētas, pārdomātas un samērīgas slodzes.

Miokarda infarkts parasti tiek asociēts ar gados vecākiem cilvēkiem, taču pērn miokarda infarkts bija iemesls 922 cilvēku nāvei un 123 no viņiem bija vecumā līdz 60 gadiem (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Diemžēl, bet miokarda infarkts paliek aizvien “jaunāks”, proti, tas piemeklē cilvēkus, kas ir tā saucamajā ekonomiski aktīvajā vecumā. Vienlaikus ir daudzas lietas, ko katrs no mums var darīt, lai sevi pasargātu un samazinātu riskus.

Iespējas samazināt riskus

Pavisam noteikti ir vērts izpētīt, kāds bijis mūsu senču (tuvāko paaudžu) veselības stāvoklis, jo arī tas var ietekmēt miokarda infarkta riskus. Ja iepriekšējās paaudzēs vecāki vai vecvecāki, vai citi tuvāki radinieki ir miruši jauni, novēroti agri diabēti, augsti asinsspiedieni, agrīni infarkti – tā ir zīme, ka nepieciešams pievērst papildu uzmanību savam veselības stāvoklim. Infarkts kā tāds nav ģenētiski pārmantojams – riskus rada ģenētiski pārmantotas sirds un asinsvadu izmaiņas, kas var novest pie infarkta.

Runājot par citiem riska faktoriem, mēs biežāk domājam par kaitīgajiem ieradumiem, piemēram, pārmērīgu alkohola lietošanu, smēķēšanu vai neveselīgu uzturu, vai mazkustību, aizmirstot, ka arī nepārdomātas fiziskās aktivitātes var radīt lielāku kaitējumu nekā ieguvumu. Patiesībā, salīdzinot tā sauktos biroja darbiniekus un fiziskā darba darītājus, nevar viennozīmīgi uzskatīt, ka vieniem ir lielāks vai mazāks miokarda infarkta risks. Ja sēdošā darba darītājs regulāri un samērīgi nodarbojas ar sportu, ārpus darba ir aktīvs un pavada laiku svaigā gaisā, mazkustīgums darba laikā kompensēsies. Patiesībā biežāk grēko tieši fiziskā darba darītāji, kuri uzskata, ka ar slodzi darbā pietiek un fiziskās aktivitātes papildus veikt nav nepieciešamas. Jāatceras, ka fizisks darbs nereti ir diezgan monotons, kā rezultātā tiek noslogotas tikai konkrētas muskuļu grupas un slodze nav vienmērīga visam ķermenim. Vēl nereti fiziskā darba darītāji nepievērš pienācīgu uzmanību sāpēm vai diskomfortam, pieņemot, ka tas ir normāli dēļ slodzes darbā. Visiem, kas strādā fizisku darbu, ieteiktu izvēlēties kādu aktīvu hobiju, kas palīdz atslogot tos muskuļus, kas tiek nodarbināti ikdienā, un izkustināt citas muskuļu grupas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana, aktīvas pastaigas vai sporta spēles ar nosacījumu, ka tajās ir zināmas iemaņas.

Neraugoties uz vecumu, dzimumu vai nodarbošanos, ikdienā ir svarīgi iekļaut regulāras fiziskās aktivitātes, taču vēl svarīgāk ir darīt to ar mēru, apzinoties savu veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā vispirms konsultējoties ar ārstu. Kā saprast, kāda ir pareizā slodzes intensitāte sportošanas laikā? Lai sports no efekta nekļūtu par defektu, lieti noder arī tehnoloģijas, kas palīdz kontrolēt pulsu, piemēram, viedie pulksteņi vai pulsometri. Vēl plaši izplatīta un vienkārša formula ir “220 mīnus sportista vecums”, taču jāņem vērā, ka tas parāda maksimālo pieļaujamo sirdsdarbības ātrumu, nevis tādu, ko būtu vēlams uzturēt visa treniņa laikā.

Atpazīt simptomus un rīkoties nekavējoties

Papildus tam, ka pārzinām un pielietojam dažādus instrumentus un metodes miokarda infarkta risku samazināšanai, svarīgi spēt arī atpazīt tā simptomus. Viens no simptomiem ir spiedošas, dedzinošas un žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula. Infarkta gadījumā sāpes būs tieši krūšu centrā, nevis kreisajā pusē, kā varētu šķist, un tās izstarosies uz kaklu, žokli un kreiso roku. Infarkta sāpes noteikti nav kā naža dūriens, tās ir ilgstošas un intensīvas, tāpēc pavisam noteikti nepalīdzēs pieeja “pasēdēšu un pagaidīšu, kamēr pāries”. Infarkta radītās sāpes var būt kombinācijā ar elpas trūkumu, galvas reiboni, sirdsklauvēm, sliktu dūšu, vemšanu un aukstiem sviedriem, kas liecina par asinsrites problēmām. Šādā situācijā nedrīkst kavēties un ir jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.

Diemžēl ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad cilvēki, neraugoties uz minētajiem simptomiem, nevēršas pēc medicīniskās palīdzības, nespējot pareizi iztulkot šos simptomus vai neapzinoties, kādas var būt miokarda infarkta sekas. Kā liecina statistika, 922 cilvēkiem tikai pagājušā gadā vien infarkts bija ar letālām sekām. Taču, arī tad, ja nenotiek pats ļaunākais, sekas var būt smagas, piemēram, veidoties sirds struktūras defekti, rētaudi sirds muskulī, kā rezultātā sirds nav spējīga normāli darboties un var rasties sirds aritmija un sirds mazspēja. Mēdz būt arī gadījumi, kad infarkts norit salīdzinoši vieglā formā, reizēm vispār bez sūdzībām vai ar ļoti minimāliem simptomiem un tiek atklāts tikai daudz vēlāk, veicot kardiogrammu.

Ikviens no mums vēlas dzīvot ilgi un veselīgi, un viens no priekšnoteikumiem, lai šo mērķi sasniegtu, ir rūpes par savu sirdi. Tas nozīmē ne tikai atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem, bet arī izvairīšanos no nesamērīgi lielām fiziskām slodzēm. Mazāk intensīvas, taču regulāras un pārdomātas fiziskās aktivitātes pavisam noteikti sniegs lielāku pienesumu veselībai, nekā reizi gadā noskriets maratons. Neesmu pret maratonu vai citām intensīvām slodzēm kopumā, taču – vispirms ir nepieciešams adekvāts fiziskās sagatavotības līmenis.