Kalviņš: Visa sporta elite tā vai citādāk lieto "Mildronātu"
Visa pasaules sporta elite tā vai citādāk lieto "Mildronātu", kurā iekļauta aktīvā viela meldonijs, līdz ar to tuvākajā laikā dzirdēsim par arvien vairāk antidopinga noteikumu pārkāpumiem, pārliecināts "Mildronāta" izstrādātājs, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš.
"Tā ir muļķība, jo nevar aizliegt sportistiem sevi aizsargāt no sirds bojājumiem, īpaši brīžos, kad notiek pārstrādāšanās," sarunā ar aģentūru LETA uzsvēra Kalviņš.
Viņš skaidroja, ka ir saprotama sportistu vēlme savu sportista karjeru nodrošināt pēc iespējas ilgākam laikam un "Mildronāts" palīdz sportistiem nosargāt savas sirds veselību, līdz ar to preparāta iekļaušana aizliegto vielu sarakstā ir nepareiza.
Kalviņš skaidroja, ka aptuveni 17% sportistu, kuriem veiktas dopinga analīzes, konstatēta meldonija klātesamība. Tas, kā uzsvēra Kalviņš, liecina par plašo preparāta lietojumu sportistu vidū.
Jautāts par to, vai viņš mēģinās kādā veidā ietekmēt Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) lēmumu par meldonija iekļaušanu aizliegto vielu sarakstā, Kalviņš sacīja, ka tas, visticamāk, ir "bezcerīgs variants, jo visi lēmumi tiek pieņemti politiski". Tomēr Kalviņš plāno rakstīt vēstuli WADA, tajā skaidrojot vielas ietekmi uz cilvēka organismu un to, ka tai nav dopinga vielām raksturīgās iedarbības.
Kalviņš skaidroja, ka "Mildronāts" aizkavē pienskābes veidošanos, kuras pārlieku liels daudzums var ļoti negatīvi atsaukties uz cilvēka veselību, tostarp izsaukt nāvi. "Mums ir piemēri, kas nav tālu jāmeklē. Ir mums Rīgas mērs Nils Ušakovs (S), kurš pārlieku liela pienskābes daudzuma dēļ gandrīz aizgāja," atgādināja Kalviņš.
Līdz ar to Kalviņš uzstāj, ka meldonijs ir jāizslēdz no aizliegto vielu saraksta, jo "sportistiem ir tiesības rūpēties par savu veselību".
Kā ziņots, šī gada 1.janvārī meldonijs iekļauts WADA aizliegto vielu sarakstā, un tā konstatēšana atlētu analīzēs tiek klasificēts kā antidopinga noteikumu pārkāpums. Šonedēļ minētā viela fiksēta godalgotās Krievijas tenisistes Marijas Šarapovas analīzēs.
LETA
