Kādus vitamīnus un minerālvielas īpaši svarīgi uzņemt ziemas sezonā? Skaidro farmaceite
Lai gan pavasaris vairs nav aiz kalniem, tieši ziemas noslēgums daudziem var būt izaicinošs kā veselības, tā mentālās labsajūtas ziņā. Tumšais laiks, nogurums, gripas un citu elpceļu vīrusu izplatība rada spriedzi, papildu stresu vai pat depresīvu noskaņojumu. Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa iesaka vitamīnus un minerālvielas, kas var palīdzēt veiksmīgāk pārvarēt šo laiku, uzlabot pašsajūtu un izvairīties no saslimšanām.
„Neskatoties uz to, ka dienas lēnām paliek garākas, saules gaismu joprojām saņemam ļoti maz. Tas ietekmē mūsu emocionālo stāvokli un veicina dažādas saslimšanas. Tieši šajā laikā ir jo īpaši svarīgi ieturēt pilnvērtīgas, vitamīniem un minerālvielām bagātas maltītes un kustēties, lai imūnsistēma būtu gana spēcīga un varētu efektīvi cīnīties ar apkārt esošajiem vīrusiem. Ja jūtam, ka enerģijas trūkst un tas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, iespējams, papildus jālieto kāds uztura bagātinātājs,” rekomendē farmaceite.
Īpaši vērtīgi ir vitamīni un uzturvielas liposomālā formā – aktīvā viela atrodas sīkās, taukiem līdzīgās daļiņās, tādējādi atdarinot dabisko uzsūkšanās procesu organismā. Šādā formā uzturvielas sekmīgāk pārvar gremošanas sistēmas radītos šķēršļus un tiek aizsargātas no kuņģa skābes, gremošanas enzīmu vai oksidēšanās izraisītas noārdīšanās. Tā rezultātā vitamīni un minerālvielas, kas ir liposomālā formā, nodrošina labāku uzsūkšanos salīdzinājumā ar citām formām. Tāpat liposomālā forma ļauj samazināt kuņģa-zarnu trakta kairinājumu un gremošanas traucējumus.
C vitamīns – imunitātes spēcināšanai
Imūnsistēma ir galvenā aizsargbarjera, kas palīdz organismam cīnīties pret infekcijām, un liela nozīme tās stiprināšanā ir C vitamīnam. Pieaugušajiem ik dienu ieteicams uzņemt 75–90 mg C vitamīna. Vienlaikus šis vitamīns ir spēcīgs antioksidants, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, kā arī veicina pietiekamu dzelzs uzsūkšanos un mazina nogurumu.
C vitamīnu salīdzinoši labi var uzņemt ar pārtiku. Daudz tā ir citrusaugļos, kivi, ananasos, mango, upenēs, kā arī vairākos dārzeņos – sarkanajā un zaļajā paprikā, pētersīļos, Briseles kāpostos, brokoļos, galviņkāpostos, ziedkāpostos, spinātos.
„Ziemā augļus un dārzeņus nereti patērējam mazāk, tāpēc šajā laikā var būt nepieciešama papildu C vitamīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem. Līdzīgi kā ar jebkuru medikamentu vai uztura bagātinātāju, ir jāievēro ieteicamās diennakts devas, taču C vitamīnam pozitīvi ir tas, ka ķermenis uzņems tieši tik, cik tam ir nepieciešams, lieko izvadot no organisma. Vīrusa infekciju gadījumos ieteicams uzņemt īslaicīgi līdz 1000 mg dienā. Maksimālā drošā deva C vitamīnam parasti ir 2000 mg dienā, un, lai izvairītos no iespējamām blakusparādībām, piemēram, kuņģa darbības traucējumiem, vairāk uzņemt to nav ieteicams,” stāsta farmaceite.
D vitamīns – saules kompensācijai
Foto: Freepik.com/ freepik
Saules gaismas ietekmē D vitamīns organismā veidojas dabiski, taču ziemā, kad dienas ir īsākas un saule starp mākoņiem bieži vien pat neparādās, pietiekamu D vitamīna daudzumu nereti nespējam uzņemt dabiskā ceļā. Turklāt ziemā lielāko dienas daļu pavadām telpās un esam silti saģērbti, kas būtiski samazina D vitamīna sintēzi. Līdzīgi kā C vitamīns, arī D vitamīns ir svarīgs imūnsistēmas atbalstam, palīdzot organismam cīnīties pret vīrusiem un baktērijām. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar pietiekamu D vitamīna līmeni ir mazāks risks saslimt ar saaukstēšanos un gripu, kā arī samazināts depresijas risks.
Lai gan D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku – treknām zivīm, olu dzeltenumu, piena un augu dzērieniem, kas bagātināti ar D vitamīnu –, tomēr parasti tas ir nepietiekami. D vitamīna ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 1000–4000 SV (25–100 µg), bet precīzu daudzumu var noteikt ārsts, veicot asins analīzes.
Cinks – samazina slimošanas ilgumu
Cinks ir viens no svarīgākajiem minerāliem organismam, un tā trūkums, īpaši ziemas mēnešos, var negatīvi ietekmēt imūnsistēmu un vispārējo labsajūtu. Pētījumi liecina, ka cinks palīdz cīnīties pret vīrusiem un baktērijām, bet tā lietošana saaukstēšanās laikā var samazināt slimības ilgumu un simptomu smagumu. Cinks arī palīdz samazināt iekaisumu un ādas problēmas, piemēram, ekzēmu un akni, kas ziemas laikā mēdz saasināties. Šī minerālviela lielā mērā atbild arī par mūsu labsajūtu, jo samazina stresu, trauksmi un depresiju.
Cinku var uzņemt ar liellopu un jēra gaļu, ķirbju sēklām, pākšaugiem, Indijas riekstiem, piena produktiem un olām, taču ne vienmēr to var izdarīt tikai ar pārtiku. Lielāka nepieciešamība cinku lietot papildus uzturam ir tieši saaukstēšanās laikā. Aptiekā nopērkamajos uztura bagātinātājos cinka deva ir 25 mg, kas nodrošina nepieciešamo diennakts devu.
Melatonīns – labākai atpūtai
Foto: Freepik.com/ diana.grytsku
Daļa cilvēku ziemā biežāk jūtas miegaini un noguruši, taču citus pavada lielāks stress, trauksme un depresija, kas liedz ķermenim pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Šajā gadījumā var palīdzēt fiziskas nodarbības – pastaigas svaigā gaisā, sports, joga, kā arī nomierinošas tējas, kuru sastāvā ir baldriāns, piparmētras, vilkābele, mātere, raudene, vīgrieze, kumelīte. Ja ar šo tomēr nepietiek, tad aptiekās var lūkoties pēc uztura bagātinātāja, kura sastāvā ir miega hormons melatonīns. Tas var būt palīgs īslaicīgu miega traucējumu novēršanai. Ieteicamā melatonīna dienas deva parasti svārstās no 0,5 mg līdz 3 mg.
Vitamīnu kompleksi
Lai gan labi apzināmies, ka ziemā papildus ir nepieciešams uzņemt dažādas minerālvielas un vitamīnus, dienas steigā tas mēdz aizmirsties, tāpēc labs veids, kā uzturēt organismu formā, ir speciāli izstrādāti vitamīnu kompleksi.
„Aptiekās ir pieejami dažādi vitamīnu kompleksi, ziemā īpaši ieteicami tādi, kas veicina imūnsistēmas atbalsta funkcijas, kā arī tādi, kas sekmē normālu nervu sistēmas darbību un palīdz mentāli pārvarēt šo tumšo laiku,” norāda farmaceite.
