Daudzas slimības attīstās bez redzamiem simptomiem, tāpēc regulāras profilaktiskās apskates ir svarīgas ikvienam neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. Par to, kam galvenokārt būtu jāpievērš uzmanība un ko darīt, lai nepieļautu hronisku slimību izpausmes, stāsta medicīnas centra “Nucleo” ģimenes ārste Gita Gaņģe.

Pirmais solis - inventarizācija

Nav noslēpums, ka pie ģimenes ārsta cilvēki visbiežāk vēršas tikai tad, kad uzrodas nopietnas veselības problēmas vai ir nepieciešama palīdzība - analīzes, nosūtījumi pie speciālistiem, zāles vai pat nopietna ārstēšana. Tomēr, lai neiedzīvotos nopietnās slimībās un atklātu tās jau laikus, kad ārstēšanās ir visefektīvākā, reizi gadā būtu vērts ieplānot profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta.

“Kādreiz vecumā no 20 līdz 40 gadiem cilvēki tā neslimoja, tagad arvien biežāk praksē novērojama stresa ietekme uz organismu, pat izdegšanas sindromi. Bieži vien cilvēks pats nesaprot, ka ir sācies bezmiegs vai sirdsklauves. Tāpēc svarīgi ir atnākt pie ārsta un parunāties, jo sarunas laikā pieredzējis ārsts spēj noteikt iespējamo problēmsituāciju un secīgi novirzīt uz tālākām pārbaudēm pie speciālistiem, ja tas ir nepieciešams,” norāda ģimenes ārste.

Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts izvērtēs pacienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā veiks dažādas pārbaudes: izmērīs asinsspiedienu, noteiks pulsu, izklausīs sirdsdarbību un plaušas, iztaustīs vēderu un limfmezglus, apskatīs mutes dobumu, pārbaudīs redzes, dzirdes, jušanas un kustību funkcijas. Ja papildus nepieciešami laboratoriskie vai diagnostiskie izmeklējumi vai speciālista konsultācija, ģimenes ārsts var izsniegt nosūtījumu.

Dodoties pie sava ģimenes ārsta regulāri, speciālistam ir iespēja gan labāk iepazīt pacienta veselības rādītājus, gan viņa ģimenes locekļu slimības vēsturi, dzīvesveida paradumus un tādējādi arī laikus reaģēt uz iespējamām veselības problēmām.

Laicīga vēža diagnostika var glābt dzīvību

Foto: Freepik.com/ freepik

Regulāra vēža profilaktisko pārbaužu veikšana ir sevišķi svarīga, jo pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām var nebūt pamanāmu simptomu, ietekmējot pacienta iespējas gūt labākus izveseļošanās rezultātus.

“Mūsdienās nāk cilvēki, kuriem ar analīzēm viss ir kārtībā, bet pēc mēneša viņiem ir audzējs 3. vai 4. stadijā, jo analīzes ne vienmēr to uzrāda. Svarīga ir saruna. Kā ārsts es zinu, ko man prasīt, kādi ir biežākie simptomi, un tas ļauj man salikt kopā pilnu ainu,” skaidro ģimenes ārste.

Ģimenes ārste norāda, ka īpaša uzmanība ikgadējām veselības pārbaudēm un vēža skrīningam jāpievērš cilvēkiem vecuma grupā virs 40 gadiem. “Sievietēm no 40 gadiem obligāti ir jāveic mamogrāfija. Pat ja nav sūdzību, reizi gadā nevajadzētu aizmirst arī par ginekologa apmeklējumu, jo vizītes laikā profilaktiski veicama arī pārbaude uz dzemdes kakla vēzi. Savukārt zarnu vēža profilaksei vīriešiem un sievietēm jānodod fēču testi. Papildus vīriešiem būtu jānodod analīzes uz prostatas specifiskā antigēna līmeni,” atzīmē ģimenes ārste.

Klupšanas akmens - sirds un asinsvadu slimības

Foto: Freepik.com/ freepik

Sirds un asinsvadu slimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem gan Latvijā, gan pasaulē, taču no šīm slimībām mirušo skaitu varētu ievērojami samazināt, ja cilvēks laikus apzinātos un kontrolētu savus riska faktorus.

Skrīningu pie ģimenes ārsta veic no 40 gadu vecuma ar intervālu reizi piecos gados. Vizītē ārsts izvaicās par kustību daudzumu, izmērīs asinsspiedienu, noteiks ķermeņa masas indeksu, noskaidros holesterīna rādītājus, veiks sirds un miega artēriju pārbaudi, elektrokardiogrammu. Profilaktiskā apskate ļauj konstatēt arī tos sirds un asinsvadu veselības rādītājus, kuri vēl neizpaužas kā simptomi – vai tas būtu paaugstināts asinsspiediens vai sirds ritma traucējumi. Visbiežāk sirds un asinsvadu slimību pārbaude tiek apvienota ar profilaktisko gada apskati.

Jāatzīmē, ka ikgadējas profilaktiskās pārbaudes ir pacienta un ārstējošā ārsta abpusējas sadarbības rezultāts - cilvēkam, izrādot iniciatīvu, ir iespējams ne tikai laicīgi diagnosticēt un ārstēt veselības problēmas, bet arī izzināt savas kā pacienta tiesības. Vienlaikus svarīgi apzināties, ka apskate ir tikai viens no profilakses stūrakmeņiem, un daudz lielāka loma veselības saglabāšanā ir paša cilvēka dzīvesveidam un attieksmei pret savu organismu un veselību.