Kādi ir riski, mājās uzglabājot medikamentus

Aptiekas ir uzņēmušās papildu rūpes, īstenojot nederīgo medikamentu savākšanu, tomēr vairāk nekā 70% aptaujāto iedzīvotāju mēdz mājās uzglabāt nederīgos medikamentus – tā noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. Kopumā nodoto medikamentu apjoms turpina pieaugt, un regulāri tos aptiekā nodod jau 6% iedzīvotāju. Piektā daļa aptaujāto norādījuši, ka nederīgie medikamenti mājās neuzkrājas, jo zāles lieto reti un atbilstoši ārsta norādījumiem.  

Vismaz reizi gadā būtu rūpīgi jāizrevidē mājas zāļu skapīša saturs un nederīgie medikamenti jānodod aptiekā. Iestājoties gada siltajai sezonai, farmaceite atgādina par mājas aptieciņas pareizu pārvaldīšanu ikdienā – drošu uzglabāšanu un lietošanu, sniedz padomus, kā atpazīt, ka medikamenti vairs nav derīgi lietošanai, kā arī skaidro, kas jāņem vērā, nododot tos aptiekā.  

Aptiekas jau vairākus gadus atbildīgi ir uzņēmušās papildu rūpes, īstenojot nederīgo medikamentu savākšanu un nodošanu drošai utilizācijai; tā pērn “Mēness aptiekās” savāktas gandrīz 8 tonnas.  

“Svarīgi atcerēties, ka nederīgie medikamenti nav vienkārši sadzīves atkritumi. Ikdienas steigā cilvēki bieži vien piemirst vai pat neiedomājas par riskiem, ko rada nederīgo medikamentu uzglabāšana mājās. Piemēram, pretsāpju medikamenti, kas “katram gadījumam” ilgstoši glabājas somā, nelaimīgas sakritības dēļ var radīt riska situāciju līdzcilvēkiem. Labākā gadījumā tie nesniegs sagaidāmo rezultātu, sliktākajā, ja apstākļu ietekmē ir izmainīta aktīva viela, var draudēt arī ar saindēšanos. Diemžēl šādi gadījumi nav retums. Tagad pavasarī ir īstais laiks pārskatīt savas mājas aptieciņas,” saka “Mēness aptiekas” valdes locekle, farmaceite Jeļena Petrišina.   

Skaidrojot, kā saprast, ka medikaments vairs nav derīgs lietošanai, farmaceite norāda: “Pārskatot mājas aptieciņu, iespējams, atradīsim zāles, kurām beidzies derīguma termiņš vai tādas, kuras, piemēram, mainot ārstēšanas kursu pēc ārsta norādījuma, esam pārtraukuši lietot un to atlikumi ir palikuši pāri zāļu skapītī. Pie nederīgiem medikamentiem jāpieskaita arī tos, kuru iepakojums ir saplīsis, bojāts un nevar salasīt zāļu nosaukumu vai arī tabletes, kapsulas, šķīdumus, kas izņemti no oriģinālā iepakojuma un nav marķēti jeb nevaram iegūt informāciju par to lietošanu un derīguma termiņu. Tāpat te iekļaujamas zāles, kas bijušas pakļautas mitruma vai karstuma iedarbībai vai zāles, kas mainījušas sākotnējo smaržu, krāsu vai formu.” 

Četri svarīgi soļi mājas zāļu skapīša drošai pārvaldīšanai 

Uzmanīga un droša uzglabāšana 

Noteikti jārūpējas, lai zāles tiktu uzglabātas piemērotā vietā. Mājas aptieciņai jāatrodas sausā, siltā un slēgtā – bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā – vietā. Zāļu skapīti nevajadzētu novietot vannas istabā vai citā telpā ar paaugstinātu mitrumu, tiešos saules staros, uz palodzes, kā arī uzglabāt plīts vai citu siltumu izdalošu ierīču tuvumā, jo ilgstošas paaugstinātas temperatūras ietekmē var notikt izmaiņas aktīvajā vielā un/vai palīgvielās un tādējādi arī iedarbība. Lai zāles būtu drošas un saglabātu iedarbību, tās jāuzglabā atbilstoši instrukcijā norādītajam, piemēram, dažas zāles jāuzglabā ledusskapī, bet arī šādos gadījumos jāievēro norādītā temperatūra. Ir medikamenti, kuru reakcija uz temperatūras svārstībām, karstumu var izraisīt veselībai nevēlamas, pat bīstamas sekas.  

Atbildīga lietošana – ja derēs man, nederēs arī kaimiņam 

Joprojām nākas dzirdēt stāstus par medikamentu lietošanu pēc pašiniciatīvas vai draugu, radu, kolēģu ieteikuma, nevis veselības aprūpes speciālista rekomendācijas vai izrakstītas receptes. Mēdz būt situācijas, kad šie padomdevēji nekautrējas padalīties ar zāļu krājumiem. Sekas, pašrocīgi lietojot zāles, var būt dažādas: sākot no nevēlamām blakusparādībām, ko ietekmē indikācijas, blakus saslimšanas, kopējais veselības stāvoklis vai citu ikdienā lietoto medikamentu mijiedarbība, beidzot ar daudz nopietnākiem apdraudējumiem un ilgtermiņa sekām.  

Nederīgo medikamentu sagatavošana nodošanai aptiekā   

Autors: Shutterstock.com

Vispirms jāatgādina, ka bažu vai neskaidrību gadījumā vienmēr var nākt uz aptieku un par zāļu skapīša saturu konsultēties, to pārskatīt kopā ar farmaceitu. Sagatavojot aptiekā nodošanai paredzētos nederīgos medikamentus, tos pirms tam vajadzētu izņemto no iepakojuma – kastītēm –, bet tablešu plāksnes, pudelītes, ampulas un ziežu tūbiņas ielikt maisiņā. Nevajadzētu aizmirst arī par drošu iepakojuma iznicināšanu gadījumos, ja tas satur personas datus. Šādās situācijās personas datus var aizkrāsot vai vienkārši iepakojumu rūpīgi saplēst pirms izmešanas atkritumos. Kļūdaini uzskatīt, ka tikai medikamenti ar beigušos derīguma termiņu ir utilizējami. Piemēram, arī pēc atveseļošanās pāri palikušos medikamentus un zāles bez skaidri salasāma nosaukuma, kā arī neatbilstoši uzglabātās zāles ir jānodod aptiekā utilizācijai. 

Pārmaiņas sākas ar maziem, bet nozīmīgiem soļiem 

Dažādos pētījumos parādīts, cik neaizsargāta ir cilvēka veselība pret klimata pārmaiņu radītājiem riskiem. Ir zināms, ka nepareiza zāļu utilizācija, piemēram, nederīgo zāļu izmešana atkritumos vai tualetes podā, rada piesārņojuma risku apkārtējai videi, kas ilgtermiņā rada bumeranga efektu un ietekmēs gan mūsu, gan nākamo paaudžu veselību. Tādēļ ikviens atbildīgs solis ir nozīmīgs ceļā uz drošāku vidi un veselīgāku sabiedrību.  

*Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta 2025. gada martā visā Latvijā, aptaujājot 1400 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.