Ar intoksikāciju – stāvokli, kas radies saindēšanās rezultātā –, gadās saskarties nereti, tieši siltos laika apstākļos pat biežāk nekā citkārt. "Akūtos gadījumos svarīgi nekavējoties vērsties pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības, bet citkārt var noderēt ārstniecības un citi augi," teic "Mēness aptiekas" eksperts Dr. biol., farmaceits Dailonis Pakalns.

Visbiežāk saindēšanos izraisa indīgi faktori – indīgi augi, sēnes, bojāti produkti. Kontaktsaskarē iespējams saindēties ar latvāņiem, rūtu, dažām prīmulu sugām. Saindēties var arī ar alkoholu, nikotīnu, sadzīves ķīmiju, zālēm.

Saindēšanās sadzīvē

Tā visbiežāk notiek caur gremošanas ceļiem. To var izraisīt ogas, augļi, uzturā lietojamu augu līdzinieki, indīgi augi. Alimentārā ceļā jeb ar uzturu saistīti saindējas, pārdozējot augu preparātus. Kontaktsaskarē iespējams saindēties ar latvāņiem, rūtu, dažām prīmulu sugām. Nonākot kādā citā klimatiskajā joslā, īpaši subtropos vai tropos, nedrīkst ēst un pat garšot nepazīstamus augus.

Kas palīdzēs?

Vielas ar adsorbējošu darbību. Tā ir raksturīga aktivētajai oglei, kas spēj adsorbēt (uzsūkt, saistīt uz virsmas) gāzes, alkaloīdus un toksīnus. Lieto dispepsijas (gremošanas traucējumu) un meteorisma gadījumos, saindējoties ar uzturu, alkaloīdiem un smago metālu sāļiem. Jāņem gan vērā, ka, lietojot aktivēto ogli, var mazināties vienlaikus lietojamo medikamentu iedarbību.

Adsorbējošās īpašības piemīt arī pektīnvielas saturošo augu produktiem. Tās saista toksīnus, sekmē organisma atindēšanu, pastiprina gremošanas sistēmas fizioloģiskās funkcijas, tām piemīt pretcaurejas un pretiekaisuma īpašības. Iegūst no citrusu augļiem un āboliem; pektīnvielas satur arī dzērveņu ogas, altejas un lakricas saknes.

Miecvielas ir augu valsts polifenolu grupa, kas uzkrājas koku mizā, sakņu un sakneņu mizā, lapās, lakstaugu stublājos, augļu apvalkos. Šīm vielām ir savelkoša iedarbība, tās izraisa gļotu un olbaltumvielu koagulāciju. Miecvielām piemīt dezinficējošas īpašības.

Miecvielas ir nozīmīgas kā pretindes, jo veido nogulsnes ar alkaloīdiem, glikozīdiem un smagajiem metāliem. Taču tās veido nešķīstošus kompleksus arī ar daudziem medikamentiem, samazinot to efektu. Nozīmīgi miecvielu avoti ir ozola miza, zalkšu sūrene, stāvā retēja sakneņi, melleņu ogas, rasaskrēsliņa laksti, tējaskrūma lapas. Populārs avots ir Indijas jeb tintes riekstu pangas.

Augi ar vemšanu izraisošu darbību, kuru sastāvvielas reflektoriski aktivē vemšanas centru. Populāri ir kaķumētras un raudenes laksti, ālantes saknes. Vemšanu izraisa arī lielas atkrēpošanu veicinošo līdzekļu devas: termopses laksti un ipekakuānas saknes. Vemšanas līdzekļus lieto samērā reti, galvenokārt tajos saindēšanās gadījumos, kad nav iespējama kuņģa skalošana. Dažreiz – hroniska alkoholisma ārstēšanai, kombinējot ar alkohola devām, lai izraisītu negatīvu refleksu. Lai atjaunotu normālu kuņģa darbību, pēc vemšanu izraisošo augu lietošanas lieto rūgtvielas saturošus līdzekļus – dzeltenās genciānas sakņu, vērmeles lakstu preparātus.

Augus ar pretvemšanas darbību izvēlas atkarībā no vemšanas izcelsmes. Populāri līdzekļi, kas mazina sliktu dūšu, šķebināšanu, novērš vemšanu, ir ingvera sakneņi, kumelītes un vīgriezes ziedi, fenheļa augļi, melisas, lavandas un piparmētras lapas. Grūtniecēm  toksikozes gadījumā kā pretvemšanas līdzekli iesaka ceļteku lapas un timiāna lakstus.                                                                                                                                                                                                      

Augu antioksidanti veicina organisma pretestības spējas dažādiem patoloģiskiem stāvokļiem. Šāda iedarbība piemīt vīnogu sēklu ekstraktam un zaļajai tējai.

Antioksidanti aizkavē organisma novecošanos, stimulē asinsriti, aizsargā urīnsistēmu, mazina iekaisuma procesus, palīdz sirds un asinsvadu slimību gadījumā.

Augļos esošie polifenoli un vitamīni nodrošina drogas spēju absorbēt skābekļa radikāļus. Šeit pieskaitāmi arī žults veidošanos un sekrēciju veicinošo,  aknas aizsargājošo līdzekļu plašais klāsts.

Respektēsim pārēšanās radītas sekas

Pārēšanās izpaužas kā sekretorās un motorās funkcijas novirzes, kam raksturīga pilnuma sajūta, grēmas, caureja, aizcietējums, atraugas, sāpes un dedzināšana kuņģī. Šiem simptomiem pievienojas sāpes pakrūtē, kuņģa spazmas, gāzu uzkrāšanās zarnās, slikta dūša, kas izraisa vemšanu; bieži vien ir noguruma sajūta, miega traucējumi.

Šie simptomi robežojas ar intoksikāciju, pasliktina dzīves kvalitāti, rada diskomfortu, bet ir organisma normāla reakcija uz pārlieko uzņemtā ēdiena daudzumu. 

Kas palīdzēs?

Problēmas var novērst ar fiziskām aktivitātēm, lietojot zāļu tējas, kas attīra organismu un uzlabo gremošanu. Pirmā palīdzība pārēšanās seku mazināšanai ir lietot ārstniecības augu – piparmētras lapu, fenheļa vai koriandra augļu, kumelītes ziedu – tēju. Ieteicama arī ķimenes augļu, melisas lapu, sliktas dūšas gadījumā – ingvera tēja –  atgādina eksperts.

Ņem vērā!

- Regulāra pārēšanās izraisa svara pieaugumu  un aptaukošanos, rada fiziskas un emocionālas problēmas – bezmiegu, depresiju;

- Liekais svars un aptaukošanās ir daudzu slimību riska faktors;

- Gremošanas traucējumi, līdzinoties intoksikācijai, pasliktina dzīves kvalitāti kopumā.