Āda ir lielākais cilvēka orgāns un arī mūsu veselības spogulis. Tieši āda nereti visagrīnāk reaģē uz dažādu medikamentu lietošanu. Izrakstot medikamentus, konkrētais speciālists vispirms domā par to, kā ārstēt vai mazināt sūdzības, kuru dēļ pacients pie viņa ir vērsies. Bet, lai arī Hipokrats ir teicis: "Primum non nocere" – vispirms nekaitēt, nereti tas tomēr pilnībā neizdodas. Mūsdienās pacientiem tiek izrakstīts plašs klāsts visdažādāko grupu medikamentu, atšķirīga ir arī to lietošana – lokāli, iekšķīgi lietojami, zemādā ievadāmi, kā arī intravenozi lietojami. Un katram no medikamentiem var būt visdažādākās ādas reakcijas. Lai gan vēlme, parakstot medikamentus, vienmēr ir palīdzēt pacientam, tomēr medikamentu izraisītās pārmaiņas var būt ļoti neparedzamas.

Medikamentu radītās pārmaiņas ādā variē no ļoti vieglām un pašlimitējošām līdz pat dzīvībai bīstamiem stāvokļiem. Biežāk gan tiek novērotas vieglas reakcijas, tomēr visas radušās pārmaiņas ādā pēc medikamentu lietošanas ir jāapspriež ar ārstu, lai novērtētu to smagumu un norisi.

Iemesls, kāpēc rodas ādas reakcija uz kādu medikamentu, bieži vien nav zināms, tomēr to saista ar alerģisku jeb hipersensitīvu vai toksisku norisi.

1. Imunoloģiskie procesi – veidojas hipersensitīva reakcija pret lietoto medikamentu, mazāk prognozējama, bieži vien alerģiska reakcija rodas novēloti;

2. Neimunoloģiskie procesi – pārdozēšana (jāņem vērā medikamenta izvade no organisma, metabolisms, kā arī medikamenta pareiza lietošana), farmakoloģiskās blaknes (ķīmijterapija), medikamenta-medikamenta reakcijas (savstarpēja medikamentu nesaderība).

Pacientu riska grupas medikamentu izraisītām pārmaiņām ādā

• Lielāks vecums (vecākiem pacientiem ir lēnāks metabolisma, zāļu izvades un imūnās reakcijas);
• Sieviešu dzimums;
• Liels skaits ikdienā lietojamo medikamentu;
• Esoša vīrusa infekcija;
• Autoimūnas slimības;
• Imūnkompromitēti pacienti (ar HIV/AIDS, pēc orgānu transplantācijas).

Medikamenti, kas biežāk izraisa ādas reakcijas

• Penicilīnu grupas antibiotikas;
• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi;
• Pretepilepsijas līdzekļi;
• Antidepresanti, trankvilizatori;
• Kardioloģijā izmantoti līdzekļi (antihipertensīvie medikamenti).

Medikamentu sarakstu vēl varētu turpināt un turpināt, jo saraksts ar medikamentiem, to papildvielām ir ļoti garš. Tāpat ir jāņem vērā organisma reakcija pret dažādiem pārtikas produktiem, jo kombinācijā ar dažādiem medikamentiem arī var rasties nevēlamas ādas reakcijas.

Biežākās ādas reakcijas pēc medikamentu lietošanas

1. Eksantematozi izsitumi (ādas līmenī un/vai nedaudz piepacelti, sārti, masalām līdzīgi izsitumi) – visbiežāk novērojamā medikamentu izraisītā hipersensitīvā reakcija. Var būt izteikta nieze un neliela temperatūras paaugstināšanās. Biežāk izsitumus novēro uz vēdera priekšējās sienas un krūškurvja rajonā, ar tendenci tiem izplatīties uz rokām un kājām. Reakcija var sākties vienu līdz četras dienas pēc medikamenta lietošanas sākšanas. Izsitumi visbiežāk pāriet paši no sevis divu nedēļu laikā, tomēr smagākos gadījumos nepieciešama pacienta hospitalizēšana;

2. Nātrene (urtikārija) – ādas reakcija, kam raksturīgi īslaicīgi, intensīvi niezoši, apsārtuši izsitumi, dažkārt novēro bālāku centru, kas paceļas virs ādas virsmas, vai nātres dzēlieniem līdzīgi izsitumi. Bieži vien izzūd 24 stundu laikā pēc medikamenta lietošanas pārtraukšanas un atstāj neizmainītu ādu. Ja medikamenta lietošana tiek turpināta, izsitumi var neizzust. Smagākos gadījumos var iestāties anafilakse (smaga alerģiska reakcija ar akūtu sākumu, elpošanas traucējumiem un/vai sirds un asinsrites sistēmas simptomiem);

3. Fotosensitivitāte jeb jutīgums pret ultravioleto starojumu, kas palielinās, lietojot kādu konkrētu medikamentu, var izpausties kā fotoalerģiska vai fototoksiska reakcija. Tās izpaužas kā ādas apsārtums, saules apdegums, lai gan saulē pavadīts neilgs brīdis, vai nātrene. Medikamenti, kas visbiežāk izraisa fotojutīgumu, – antibiotikas (doksiciklīns, teatraciklīns), antidepresanti, trankvilizatori, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi u.c. Sākot lietot medikamentu, noteikti jāizlasa zāļu lietošanas instrukcija, vai nav norādījumu par fotosensitivitāti.

4. Pigmentācijas pārmaiņas – 5–20% ādas hiperpigmentācijas (pigmenta pastiprināšanās) gadījumu iemesls ir medikamentu lietošana. No medikamentiem pastiprinātu pigmentāciju visbiežāk izraisa orālā kontracepcija (tomēr šeit sarakstam jāpievieno arī antidepresanti, trankvilizatori, antibakteriālie un antihipertensīvie medikamenti).

Mehānismi, kāpēc veidojas ādas pigmentācijas pārmaiņas, atšķiras:

• medikaments vai tā metabolīti izgulsnējas kādā no ādas slāņiem,
• hipopigmentācijas gadījumos tiek bloķēta melanocītu darbība,
• medikamentu izraisītas pēciekaisuma ādas izmaiņas,
• paaugstinās melanīna (tumšā ādas pigmenta) produkcija.

Ādā pigmentācijas pārmaiņas var izpausties kā pārmērīgs pigmenta daudzums vai arī kā pigmenta iztrūkums, vai pat kā netipiskas ādas krāsas izmaiņas.

5. Ādas pārmaiņas, kas atgādina citas dermatozes, – izteikta piņņu jeb pūtīšu veidošanās var atgādināt aknei līdzīgu ādas stāvokli, tomēr atšķirībā no parastās aknes medikamentu izraisītai aknei raksturīgs pēkšņs sākums, kā arī daudz izteiktāks iekaisīgo elementu skaits. Medikamenti var izraisīt ādā arī pārmaiņas, kas atgādina psoriāzi, sistēmas sarkano vilkēdi, dažādu veidu eritēmas un citus stāvokļus. Medikamenti ādā var radīt pārmaiņas, kuras var atgādināt jebkuru no dermatozēm, tieši tāpēc bieži vien precīzas diagnozes noteikšanā vislabāk palīdzēs dermatologa uztrenētā acs;

6. Strijas/ādas atrofijas – ne tikai iekšķīgi lietojamie medikamenti var radīt ādas pārmaiņas, bet arī lokāli lietotie. Šeit noteikti būtu pieminama lokāli lietojamo hormonu (kortikosteroīdu) lietošana, kuru nepareiza un pārlieku ilgstoša lietošana var radīt gan ādas atrofijas, gan striju veidošanos. Šādos gadījumos āda kļūst plānāka, kā arī tai ir tendence veidot plīsumus. Diemžēl šis stāvoklis var būt neatgriezenisks un atstāt paliekošas pārmaiņas ādā;

7. Dzīvībai bīstami stāvokļi – biežāk tiek novērotas reakcijas, kuras ir vieglās formās, tomēr vēlētos akcentēt, ka ne visas reakcijas pāriet pašas no sevis un ir stāvokļi, kuri var beigties arī ar letālu iznākumu. Šeit būtu jāpiemin Stīvena Džonsona sindroms, kurš rodas alerģiskas reakcijas rezultātā, kad izveidojas organisma šūnu toksiska reakcija pret savām ādas šūnām. Sindroms izpaužas kā pēkšņa temperatūra, vājums, locītavu sāpes, kam seko ādas pūšļu veidošanās, ādas atslāņošanās un ādas nekrozes. Ja skartais ādas laukums pārsniedz 30% no kopējā ādas laukuma, tad šo sindromu dēvē par Laiela sindromu. Mirstība Stīvena Džonsona sindroma gadījuma ir ap 5%, bet Laiela sindroma gadījuma sasniedz pat 30%, jo vienlaikus ādas simptomātikai pievienojas arī visu orgānu un sistēmu mazspēja un toksisks nervu sistēmas bojājums.

Ko ņemt vērā, dodoties pie dermatologa, ja radušās aizdomas, ka izmaiņas ādā veicinājusi medikamentu lietošana?

Ja nesen sākta kāda medikamenta lietošana, un ir radušās ādas pārmaiņas, noteikti ir meklējama ārsta palīdzība. Lai vieglāk diagnosticētu iemeslu, ārsts jāinformē par:

• medikamentiem, uztura bagātinātājiem, vitamīniem, homeopātiskiem līdzekļiem, kas tiek lietoti ikdienā (vēlams šos līdzekļus paņemt līdzi un parādīt ārstam),
• medikamentu, kura lietošana sākta pēdējā mēneša laikā (alerģiskās reakcijas var rasties nedēļu un pat mēnesi pēc medikamenta lietošanas sākšanas),
• iepriekš dzīves laikā novērotām reakcijām uz medikamentiem,
• kad tika novērota ādas reakcija un cik ilgi tā izpaudās, kā arī par intervālu starp medikamenta lietošanas sākšanu un ādas pārmaiņu parādīšanos,
• to, vai ģimenes locekļiem ir bijusi jebkāda veida alerģiska reakcija uz kādu medikamentu vai medikamentu grupu,
• alerģiskām reakcijām uz pārtikas produktiem, putekšņiem, putekļu ērcītēm utt.,
• par vispārējo veselības stāvokli – vai ir autoimūnas slimības, vai ir nieru, aknu patoloģijas, imūnkompromitēti stāvokļi, vai pēdējā laikā bijušas vīrusu izraisītas slimības.

Sākot lietot jebkuru medikamentu un izlasot lietošanas instrukciju, var nobīties no tajā aprakstītajām iespējamām reakcijām. Tomēr jāatceras, ka medikaments tiek izrakstīts, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli, nevis tam kaitētu. Ne visiem šīs pieminētās reakcijas piepildās. Tas ir ļoti neparedzami. Tās tiek aprakstītas, lai pievērstu pacienta uzmanību jebkādām pārmaiņām, kuras rodas medikamenta lietošanas laikā. Tieši tāpēc iesaka neizmest instrukciju pirms zāļu lietošanas beigām.

Šādas situācijas var radīt neuzticību ārstējošam ārstam, kurš izrakstījis medikamentu, tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka ne viss notiek paredzami un, ja rodas situācija, ka izrakstītais medikaments ir radījis nevēlamus efektus, dodies pie ārsta, lai pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību vai medikamenta nomaiņu.

Lai uzlabotu bojātās ādas stāvokli, ieteicams lietot ārsta ieteiktos antihistamīnus (lai samazinātu organisma alerģisko reakciju) un ādu nomierinošus un barojošus lokālus ādas kopšanas līdzekļus. Pēc alerģiskās reakcijas izzušanas āda var būt sausa, ieplaisājusi, tā var lobīties. Tad ieteicams ādu atjaunot ar ārējiem kopšanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir, piemēram, urīnskābe, lanolīns, dekspantenols, hialuronskābe. Šo terapiju, protams, vajag saskaņot ar ārstējošo ārstu.

Ir jāatceras, ka katrs mēs esam unikāls un katra organisma reakcija var būt atšķirīga. Iespējams, tieši tev nebūs neviena no šajā rakstā vai instrukcijā minētajām ādas reakcijas izpausmēm. Un tieši to es arī novēlu!

Raksta avots: arsts.lv