Parādoties kārpai, var šķist, ka tas ir vien nekaitīgs izaugums uz ādas. Tomēr jāpatur prātā, ka kārpas izraisa papilomas vīruss un, to neārstējot, ar vīrusu tiek apdraudēti arī apkārtējie. Lai tā nenotiktu, "BENU Aptieka" farmaceite Jūlija Kovaļova stāsta, kā efektīvi ārstēt kārpas.

Kā izvairīties no inficēšanās?

Inficēšanās ar kārpām visbiežāk notiek fizisku kontaktu ceļā, taču tas iespējams arī netieša kontakta ceļā, piemēram, ar priekšmetiem. Papilomas vīrusam nokļūstot uz bojātas ādas virsmas, tas nokļūst organismā, un cilvēks ar vāju imunitāti tiek inficēts. Savukārt, ja organisms ir spēcīgs, infekcija cilvēku visbiežāk neskar.

Īpašu profilakses pasākumu, kas palīdzēs izsargāties no kārpām, nav. Tomēr gadījumos, ja pašu vai tuvu līdzcilvēku vīruss skāris, ir jāievēro daži sadzīviski piesardzības likumi. Visbūtiskākais - noteikti regulāri jāmazgā rokas. Sporta zālē, baseinā vai pirtī jānēsā gumijas čības, bet ar tīru dvieli jānotīra sporta aprīkojums. Ja kārpas skārušas kādu no mājiniekiem, noteikti nevajadzētu izmantot koplietošanas dvieļus. Tā kā brūces un sausa, plaisājoša āda ir labvēlīgākā "augsne" papilomas vīrusam, būtiska ir ādas veselība un mitrināšana.

Kā ārstēt?

Sastopami aptuveni 80 dažādu kārpu veidi, kas var atšķirties gan pēc izskata, gan novietojuma. Šie veidojumi tiek uzskatīti par labdabīgiem. Pacientiem ar labu imunitāti kārpas ar laiku pazūd pašas. Mājas apstākļos nereti tiek pielietota strutenes sula, taču tā visbiežāk kārpas neiznīcina pilnībā un nepieciešamas iedarbīgākas metodes.

Kā stāsta farmaceite, lokāli lietojami preparāti kārpu ārstēšanai bez receptes pieejami arī aptiekā - zīmuļu vai pilienu formā. Savukārt mediķi kārpu ārstēšanai izmanto dažādus lokālus preparātus, piemēram, salicilskābes aplikācijas, saldēšanu jeb krioterapiju, apstrādi ar lāzeru u.c. Ja pacientam kārpu ir daudz, ārstēšanas kurss var ilgt līdz pat 12 nedēļām, taču palīdzēs no kārpām atbrīvoties pilnībā.

Kārpas noteikti nekādā veidā nevajadzētu pašam censties noņemt ar mehāniskiem līdzekļiem - griežot, durstot, spaidot. Tās var sākt asiņot un šādā veidā uzņemt papildu infekciju. Noteikti nevajadzētu kārpu mēģināt piededzināt vai apstrādāt ar etiķa esenci un citādām skābēm, kas izraisa vieglu apdegumu.

Farmaceite uzsver, ka gadījumos, ja kārpas turpina rasties arī pēc ārstēšanas kursa beigām, noteikti jāveic papildu izmeklējumi pie ārsta, jo ir sastopamas arī asinsrites slimības un pat audzēji, kuru laikā norit kārpu invāzija. Taču, ja kārpas ir visai ģimenei, aplami būtu uzskatīt, ka tā ir iedzimta nosliece - visticamāk pie vainas ir savstarpējie kontakti un higiēnas paradumi.