Turpinoties zinātnieku meklējumiem pēc vakcīnas un medikamentiem, kas apturētu Covid-19, cilvēki visā pasaulē uzdod jautājumus par to, kā pasargāt sevi un tuviniekus no šīs saslimšanas un ierobežot tālāku tās izplatību. Tāpēc par izvairīšanos no Covid-19 un citu infekciju slimību riska faktoriem, kā arī imunitātes stiprināšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, "Capital Clinic Riga" imunoloģe Dr. Tatjana Ļiņova un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Covid-19

Būtiskākie priekšnosacījumi, lai izvairītos no infekciju saslimšanas riskiem, ir sociālā distancēšanās, stingra higiēnas ievērošana un normāli funkcionējoša imunitāte. Vienlaikus arī ar šo piesardzības pasākumu ievērošanu var izrādīties par maz, ja cilvēks nonāk kontaktā ar Covid-19 inficētu personu vai šī vīrusa nēsātāju, jo šī infekcija ir izteikti lipīga. Tādēļ inficēto personu un kontaktpersonu pašizolēšanās pasākumi jeb karantīna 14 dienu garumā ir kritiski svarīgs etaps pandēmijas ierobežošanā un mūsu sabiedrības veselības uzturēšanā. Imunoloģe uzsver, ka ne visiem, kas inficēsies ar Covid-19, būs smagi slimības simptomi. Vairumā gadījumu šis vīruss izpaužas kā viegla akūta respiratora vīrusu infekcija (ARVI) ar vieglu sausu klepu, sāpēm kaklā un temperatūras paaugstināšanos, kas pāriet vienas līdz divu nedēļu laikā. Tāpat ir iespējams, ka šī vīrusa simptomi neizpaudīsies un tas tiks "pārnēsāts uz kājām." Tāpēc tieši šiem "vieglajiem" Covid-19 pacientiem ir izšķiroša loma vīrusa izplatības procesā.

Covid-19 riska grupas

Imunoloģe skaidro, ka no inficēšanās ar Covid-19 pasargāts nav neviens, bet īpaši smagas komplikācijas šī slimība var izraisīt sekojošām riska grupām:

• cilvēkiem ≥65 gadiem (šo pacientu grupā ir novēroti visaugstākie mirstības rādītāji),
• pacientiem ar elpceļu saslimšanām, īpaša piesardzība jāievēro vidēji smagas vai smagas astmas gadījumos,
• pacientiem ar nopietnu koronāru sirds slimību,
• imunokompromitētiem pacientiem (piemēram, HIV, orgānu transplantātu pacientiem un personām, kas saņem bioloģisko medikamentu terapiju), kā arī pacientiem, kas pašreiz saņem pretvēža terapiju,
• jebkura vecuma pacientiem ar smagu aptaukošanos (ĶMI≥40) vai slikti kontrolētu hronisku saslimšanu (cukura diabēts, nieru mazspēja),
• grūtniecēm.

Cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz virsmām?

Lai gan vīruss biežāk tiek nodots gaisa pilienu ceļā no citas personas, tomēr ar šo vīrusu var inficēties arī no dažādām netīrām virsmām. Šeit ir pāris piemēru tam, cik ilgi Covid-19 vīruss izdzīvo uz dažādām virsmām:

• metāls (rokturi, lifta pogas, rotaslietas, galda piederumi) – piecas dienas,
• koka izstrādājumi (mēbeles) – četras dienas,
• plastmasa (ūdens pudeles, autobusu sēdekļi, rokturi sabiedriskajā transportā, kredītkarte) – divas līdz trīs dienas,
• stikls – līdz pat piecām dienām,
• papīrs – no pāris minūtēm līdz vairākām dienām.

Biežākā Covid-19 komplikācija – pneimonija

Covid-19 vīrusam ir izteikta "mīlestība" jeb tropisms uz plaušu šūnām. Tādēļ koronovīrusa biežākā komplikācija ir pneimonija (plaušu šūnu iekaisums – plaušu karsonis). Tās rezultātā pacients tiek hospitalizēts, kā arī tas ir biežākais šī vīrusa nāves iemesls. Pneimonija kā koronavīrusa komplikācija pamatā skar vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī tos, kuriem ir izteikti pazemināta imunitāte. Šīm riska grupām pneimonija var attīstīties zibenīgi – pāris dienu laikā. Saskaņā ar ASV Slimību profilakses un kontroles centra datiem, aptuveni 31% līdz 59% pacientu vecumā virs 65 gadiem būs nepieciešama hospitalizācija Covid-19 infekcijas dēļ, savukārt līdz 30% būs nepieciešama intensīvā terapija. Tas nozīmē, ka šiem pacientiem varētu būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija. Jāņem vērā, ka intensīvās terapijas gultu skaits ir stipri ierobežots, tādēļ pastāv risks, ka, strauji pieaugot pacientu skaitam, mākslīgās ventilācijas ierīču var nepietikt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka tiek ievērota pašizolācija un sociālā distancēšanās. Ja cilvēkam nav slimības simptomu, tas nenozīmē, ka persona nevar būt šī vīrusa nēsātājs.

Piesardzības pasākumi Covid-19 laikā

​• Pēc iespējas biežāk mazgā rokas ar ziepēm un tīru ūdeni vismaz 20 sekundes, īpaši pēc šķaudīšanas, deguna izšņaukšanas, klepošanas un uzreiz pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas;
• Ja ziepes uzreiz nav pieejamas, lieto ādai paredzētos antiseptiskos līdzekļus, kas satur vismaz 60% alkohola;
• Ar rokām neaiztiec virsmas sabiedriskajās telpās un transportā – lifta pogas, rokturus, kā arī izvairies no roku spiešanas un tamlīdzīgi;
• Nomazgā rokas pēc saskares ar jebkuru virsmu publiskajā vidē;
• Ar nemazgātām rokām neaiztiec seju;
• Izvairies no pūļa un slikti ventilētām telpām. Inficēšanās riski ievērojami palielinās slēgtās telpās ar sliktu gaisa cirkulāciju;
• Veic sava mājokļa tīrīšanu un bieži izmantojamo virsmu un rīku regulāru dezinfekciju (piemēram, mobilo telefonu, datora klaviatūras, datora peles). Īpašu uzmanību pievērs bieži izmantojamajām virsmām, piemēram, galda virsmai, durvju rokturiem, gaismas slēdžiem, tualetei, personīgās higiēnas piederumiem, izlietnēm, mobilajiem telefoniem;
• Regulāri vēdini telpas, tostarp īsi pirms došanās gulēt;
• Svarīgi ir neļauties panikai un rūpīgi sekot atbildīgo institūciju noteiktajiem ierobežojumiem un rekomendācijām.

Kā šajā laikā stiprināt imunitāti?

Imunoloģe skaidro, ka normāli funkcionējošas imūnsistēmas pamatā ir sabalansēta ēdienkarte, kā arī izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas un alkohola) un uztura pārmērībām (ceptu produktu, pusfabrikātu un saldumu lietošanas). Farmaceite norāda, ka mūsu platuma grādos iedzīvotājiem papildus jāuzņem D vitamīns, kā arī profilaksei noderēs A, K, C un B grupas vitamīni. Tie uzlabos gan nervu sistēmu un pašsajūtu, gan arī stiprinās organisma imunitāti. Abas speciālistes ir vienisprātis, ka ļoti labs minerālvielu avots ir zaļumi, dīgsti un diedzējamie zaļumi. Dīgsti visu gadu ir pieejami dārzeņu nodaļās, bet tos ir vienkārši izdiedzēt arī pašu spēkiem un pievienot maltītēm vai sagatavot zaļumu smūtiju. Tāpat svarīgi, ka pirms produktu apstrādes un lietošanas tiek veikta rūpīga to nomazgāšana.

Pavasarī nevajadzētu aizrauties ar dažādiem stimulantiem, piemēram, pārmērīgu kafijas, melnās tējas un enerģijas dzērienu lietošanu, jo, pastiprināti tos lietojot, tiek tērētas organisma rezerves, un īslaicīgam spēku pieplūdumam sekos straujš enerģijas kritums un nespēks.

Neskatoties uz to, ka sporta klubi šobrīd ir slēgti, nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Ja cilvēks nav sportists, tad ieteicama 30 minūšu izkustēšanās, piemēram, došanās pastaigā uz vietām, kur nav daudz cilvēku, piemēram mežā vai vientuļā pludmalē. Ideālā gadījumā to ieteicams apvienot ar mērenu kardioslodzi, piemēram, skrējienu vai braukšanu ar velo. Interesants fakts, ka pat 30 minūšu pastaiga mēreni raitā solī, salīdzinot ar sēdēšanu, palielina asinīs cirkulējošo neitrofīlo, limfocītu un monocītu skaitu, kā arī paaugstina dabīgo slepkavu (NK) šūnu produkciju. Savukārt šīs šūnas nodrošina aktīvu pretvīrusu imunitāti.

Kā drošāk iepirkties veikalā?

Šobrīd drošākā iepirkšanās ir tiešsaistes pakalpojumi – attālināti, bezkontakta veidā. Ja no veikala apmeklēšanas izvairīties tomēr neizdodas, ieteicams izvēlēties tikai vienu ģimenes locekli, kas dosies uz veikalu. Noteikti nepieciešams sastādīt iepirkumu sarakstu, kā arī plānot produktus vairākām dienām, lai veikalā pavadītu pēc iespējas mazāk laika. Veikalā noteikti jāievēro vismaz divu metru distance citam no cita. Veikala apmeklējuma laikā ieteicams izmantot arī virsmu dezinfekcijas līdzekļus, lai apstrādātu iepirkumu groziņu rokturus, kā arī antiseptiskos līdzekļus roku apstrādei. Iepērkoties ieteicams izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Ja cilvēks jūtas slikti vai ir saslimis ar akūtu respiratoro vīrusu infekciju un ir spiests apmeklēt sabiedriskas vietas, ieteicams izmantot maskas. Tāpat masku lietošana nepieciešama, ja tiek aprūpēts kāds ar Covid-19 inficēts pacients. Imunoloģe uzsver, ka cilvēkiem ar akūtiem respiratoriem vīrusu simptomiem jāpraktizē "klepus etiķete" – jāievēro sociālā distancēšanās un šķaudīšanas vai klepus laikā mute jāpiesedz ar vienreizlietojamo salveti vai elkoni un pēc tam jānomazgā rokas.

Tāpat eksperte atgādina, ka krīzes laikā īpašas rūpes vajadzētu izrādīt par vecāka gadagājuma cilvēkiem, piemēriem, vientuļiem kaimiņiem, kuriem nepieciešama palīdzība pārtikas sagādē.