Saskaņā ar datiem no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu stacijas Rucavā, UV starojuma līmenis šonedēļ Latvijā sasniedza 6,8 punktus (maksimums ir 11. līmenis, kas tiek apzīmēts kā ekstremāls ). UV starojums ir galvenais ādas vēža izraisītājs. Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija liecina, ka ādas vēzis ieņem līderpozīciju starp visiem onkoloģijas saslimšanas veidiem Latvijā .

Bez saules aizsargkrēma – tikai agri no rīta vai pievakarē

Speciālisti aicina karstajās dienās no saules īpaši izvairīties dienas vidū – no pulksten 12.00 līdz 15.00. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē. Lielā karstumā mediķi neiesaka sauļoties, jo pastāv risks dabūt ne tikai saules, bet arī karstuma dūrienu.

"Bez krēma izmantošanas saulē var atrasties tik minūtes, cik ir tava individuālā aizsardzība, ko nosaka pēc ādas fototipa. Pēc tam tava āda sāks palikt sārta," stāsta skaistumkopšanas speciāliste estētiskajā kosmetoloģijā R. Kuzmina. Viņa skaidro, ka eksistē pieci ādas fototipi – īsto var palīdzēt noteikt skaistumkopšanas speciālists.

Piemēram, ja ādas pirmais fototips nozīmē, ka cilvēkam ir gaiša āda, bieži ar vasaras raibumiem, blondi vai rudi mati. Šāda āda ir ļoti jutīga pret sauli un cilvēkiem ar šādu ādas fototipu, uzturoties saulē, jālieto aizsarglīdzekļi ar maksimālo aizsardzības faktoru – SPF 50. Mūsu platuma grādos visvairāk izplatīts ir otrais fototips, kam arī raksturīga gaiša āda, blondi, tumši blondi vai brūni mati. Arī šādu cilvēku āda ir jutīga pret sauli, un iedegums rodas lēni, ieteicamā aizsardzības pakāpe – SPF 25-30, bet ļoti intensīvos saules staros – līdz SPF 50.

Katram savs aizsargkrēms, nevis kopīgs visai ģimenei

"Ar saules aizsargkrēmiem ir tieši tāpat kā ar jebkuru citu kosmētisko produktu – daļa izvēlas to, ko redzējuši reklāmā vai kuru ieteikuši draugi, mazāk ir to, kuri iepriekš konsultējušies ar speciālistu par savam ādas tipam piemērotāko līdzekli," atzīst "Mana Aptieka" farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. "Izvēloties saules aizsargkrēmu, būtiski ir izvēlēties arī kosmētiskā līdzekļa formu – krēms, losjons, gēls, pieniņš, putas, sprejs. Speciālisti lielākoties iesaka aptiekas kosmētiku, jo tā ir hipoalerģiska, pārbaudīta, bez kairinošām vielām, piemērota lietošanai pat maziem bērniem un zīdaiņiem. Būtiska ir pareiza saules aizsargkrēma lietošana, to uzklājot 15 minūtes pirms došanās saulē, atjaunot vairākas reizes dienā un pēc ūdens peldes. Uzsākot sauļošanās sezonu, noteikti jāizvēlas krēms ar lielāku SPF, ja āda ir jau iesauļota, tad aizsardzības pakāpi var samazināt. Pēc sauļošanās ļoti ieteicams lietot ādu nomierinošus un atjaunojošus krēmus pēc sauļošanās vai alvejas gēlu," stāsta farmaceite.

Turpinot tēmu par katram individuālu un piemērotu aizsargkrēmu, skaistumkopšanas speciāliste norāda, bērnu āda ir daudz jutīgāka un plānāka, nekā pieaugušajiem, tāpēc apdegumi rodas biežāk.

"Tiem, kuri līdz 18 gadu vecumam kaut reizi ir guvuši saules apdegumu, palielinās risks (no 2,5 līdz 4,2 reizēm) saslimt ar ļaundabīgo ādas audzēju. Ādas apdegšana saulē mazam bērnam ļoti nopietni draud ar onkoloģisku saslimšanu vēlākā vecumā," skaidro kosmetoloģe. "Jāizvēlas piemērots aizsargkrēms tieši bērnam. Bērna aizsargkrēma iedarbības spektram jābūt pēc iespējas plašākam."

Saskaņā ar "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" rezultātiem, ar saules aizsargkrēmu nelietošanu vairāk "grēko" vīrieši – tikai 5% aptaujāto teikuši, ka regulāri lieto aizsargkrēmu sauļošanās laikā. Sievietes ir apzinīgākās – speciālo līdzekļu lietošanu apstiprinājušas 18% aptaujāto. Saules aizsargkrēmus biežāk lieto respondenti ar augstāko izglītību – 18%, vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem (14–15%) un Rīgā dzīvojošie (18%).

Lietot saules aizsargkrēmu regulāri, nevis tad, kad konstatētas izmaiņas ādā

"Ādas stāvoklis, nelietojot SPF aizsargkrēmu, ļoti izmainās. Visbiežāk klienti vecumā no 35–75 gadiem aizdomājas par savām krunciņām. Bieži vien nesaprot, kāpēc tās tik ātri parādījās?" stāsta speciāliste. "Visbiežākais vaininieks ir UV starojums."

Kā liecina "Veselības indeksa" jaunākie dati, tikai katrs astotais Latvijas iedzīvotājs jeb 12% regulāri izmanto aizsargkrēmu. Neskatoties uz to, ka pērn Latvijā vasarā ilgstoši bija karsts un saulains, kā arī šogad jūnijā bija iespējams aktīvi sauļoties, aizsargkrēmu lietošanas intensitāte nav strauji palielinājusies un cilvēki arvien uzskata, ka skaists iedegums atsver iespējamo kaitējumu, ko organismam var nodarīt ilgstoša atrašanās saulē.

Kosmetoloģe novērojusi, ka visbiežāk saules aizsarglīdzekli lieto tie cilvēki, kuri jau konstatējuši sev kaut kādas ādas izmaiņas, ko veicinājuši saules stari.

"Ja, papētot savu ādas stāvokli, redzami brūngani plankumi, kā arī mīmikas krunciņas, tā ir agrīna līdz mērena fotonovecošanās, proti – ādas novecošanās UV starojuma ietekmē," skaidro kosmetoloģe. Visbiežāk šādu ādas stāvokli varot novērot klientēm vecumā no 35 līdz 50 gadu vecuma. Bet smaga fotonovecošanās parasti sakās pēc 60 gadu vecuma – parādās dzeltenīgi-pelēcīga ādas krāsa, pirmsvēža malignitāte, krunkas pa visu seju, būtībā nav veselu ādas rajonu. "Ja šādu ādas stāvokli novēro sev, tad noteikti jāiegādājas saules aizsarglīdzeklis," uzsver speciāliste, kā arī iesaka konsultēties ar dermatologu.

Neaizmirsti par aizsargkrēmu sportošanas un dārza darbu laikā

Speciālisti atgādina, ka sauļošanās nav tikai laiska laika pavadīšana pludmalē vai dārzā, jo saule ietekmē ādu visu laiku, kad vien uzturamies ārā, vienalga – pārvietojoties pa pilsētu, strādājot dārzā, sportojot, pastaigājoties. Un arī šādu aktivitāšu laikā ir jālieto aizsargkrēms, pat ja saule nespīd "tieši’, bet caur mākoņu segu. UV starojums uz ādu iedarbojas arī mākoņainā laikā.

"Aptiekās esam novērojuši, ka visatbildīgākie cilvēki parasti ir sezonas sākumā – kad parādās pirmās karstās un saulainās dienas, pieprasījums pēc saules aizsargkosmētikas ir visaugstākais. Savukārt turpmākajos vasaras mēnešos, kad jau iegūts iedegums, aizsargkrēmu lietošanas aktualitāte būtiski mazinās. Kopumā gadu laikā cilvēki arvien vairāk apzinās nepieciešamību lietot sauļošanās līdzekļus un rūpējas par drošu atrašanos saulē," komentē aptieku tīkla "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Kā rīkoties, ja aizsardzība pret sauli nav bijusi piemērota un iegūts saules apdegums?

Ja tomēr gadījies saulē apdegt, farmaceite iesaka ādas nomierināšanai un atjaunošanai lietot vitamīnu B5 jeb dekspantenolu saturošas putas vai krēmu, var ieiet vēsā dušā. Nekādā gadījumā nedrīkst apdegušās vietas apziest ar krējumu, sviestu vai eļļu, vai treknus krēmus, jo tādējādi tiek aizsprostotas poras un āda nedzesējas. Nedrīkst lietot arī spirtu saturošus losjonus un medu, jo tie var ādu tikai vairāk sakairināt. Nedrīkst ādu vēsināt ar ledu, jo tas var radīt papildus apsaldējumu. Ja apdegums ir ļoti spēcīgs, tad jādodas pie ārsta. Farmaceite atgādina, ka pārtikas produktu lietošana uz apdegušas ādas var nodarīt papildus kaitējumu.

"Aptiekās ir pieejams ļoti plašs aizsargkrēmu klāsts ar dažādu aizsardzības pakāpi pret UV starojumu. Noteikti jāizvērtē gan savas ādas īpatnības, gan tas, cik ilgi plānots būt saulē. Ja ļoti svarīgi ir iegūt brūnu ādu, tad pieejami arī sauļošanās līdzekļi, kas vienlaikus efektīvi aizsargā un veicina iedeguma rašanos ādā," teic farmaceite.

"Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.