Sejas āda atrodas nepārtrauktā atjaunošanās procesā, kas nozīmē – tā nomet vecās ādas šūnas, radot mazliet nelīdzenu efektu.

Par to, cik bieži un kādus lobošos jeb eksfoliējošus līdzekļus lietot, stāsta SIA "Lāzerklīnika" speciāliste un "BENU veselības un skaistuma akadēmijas" lektore Ilze Jākobsone.

Kā stāsta Jākobsone, sejas ādas kopšana dalāma divos blokos – pamatkopšanā, kas sejas ādu nodrošina ar pašiem minimālākajiem līdzekļiem un ļauj ādai justies komfortabli, kā arī papildkopšanā, kas ādu ļauj palutināt un uzlabot tās kopējo stāvokli. Pamatkopšanā viens no būtiskākajiem stūrakmeņiem ir ādas attīrīšana. Tā kā āda atrodas nepārtrauktā ārējo faktoru ietekmē, tā ir pārklāta ar aizsargājošu tauku kārtiņu. Diemžēl dienas laikā tie apaug ar netīrumu kārtu, tāpēc būtiski to ik dienu attīrīt, lai atbrīvotu netīrās poras.

Jākobsone stāsta, ka vēsturiski pirmais līdzeklis ādas attīrīšanai bija ziepes, kuras no sārmiem un taukiem vārītas jau pirms mūsu ēras. Ar laiku ziepēm pievienotas zālītes, smaržvielas, un tās sāka izmantot ne tikai attīrīšanai, bet arī, lai labi smaržotu un labi izskatītos. Gadsimtiem ritot, ādas kopšanas līdzekļu klāsts ir kļuvis ievērojami plašāks, piedāvājot sejas attīrīšanai izmantot želejas, putas, emulsijas, pieniņus, attīrošās eļļas, ūdeņus (micelārie, liposomālie). To visu galvenais mērķis ir mēģināt ādu maksimāli efektīvi atbrīvot no netīrumiem. Turklāt āda regulāri arī lobās, tādēļ to nepieciešams tīrīt arī, lai atbrīvotu no mirušajām šūnām.

Pareiza sejas ādas mehāniskā attīrīšana

Viena no spēcīgākajām metodēm ādas atmirušo šūnu nolobīšanai ir skrubēšana. Skrubis noloba ādas virsmu, kā rezultātā āda jau uzreiz pēc procedūras paliek gluda. Kā atklāj dermatoloģe, skrubis aizvien ir īpaši iecienīts līdzeklis pusaudžu vidū, taču ar tā lietošanu noteikti nevajag pārspīlēt. Viens no iemesliem, kāpēc uz mūsu ādas atmirušās šūnas uzkrājas, nevis uzreiz nokrīt, ir dzīvo šūnu aizsardzība. Apakšējā āda var būt pārāk jutīga, tāpēc, pārlieku bieži vai intensīvi ādu skrubējot, varam iegūt nevis gludu un starojošu seju, bet gan sausu, kairinātu un iekaisušu ādu.

Lektore atklāj, ka labākais biežums sejas skrubēšanai būtu viena reize nedēļā vai pat divās atkarībā no ādas kopšanas tipa. Taukainam ādas tipam tas atļauts reizi nedēļā, bet sausas un jutīgas ādas tipa īpašniekiem atmirušās ādas šūnas nebūtu jācenšas noberzt biežāk nekā reizi divās nedēļās. Protams, viss atkarīgs arī no skrubja sastāva un uz tā iepakojuma rekomendētās lietošanas.

Eksfoliācija var notikt divos veidos. Viens veids ir mehāniski, izmantojot švammītes, birstītes vai skrubi ar abrazīvām vielām (cukura kristālus, smalcinātu mandeļu, aprikožu kauliņus u.c.). Patlaban no tirgus sāk izzust skrubji ar mikropērlītēm, kas ir maigāki nekā dabīgo kauliņu skrubji, - tie izrādījās dabai nedraudzīgi. Eksfoliantu skrubja veidā, kas satur abrazīvas daļiņas, noteikti nedrīkst lietot cilvēki ar iekaisīgām pūtītēm, jo abrazīvās daļiņas ādu vēl vairāk kairinās.

Otra veida eksfoliācija norit ķīmiski un balstās uz ķīmisku ādas šūnu šķelšanu. Šāda veida procedūras pielieto speciālisti kosmētiskajos salonos. Bieži tām tiek izmantota hidroksilskābe un enzīmi.

Protams, skrubja lietošanas laikā tiek arī atvērtas ādas poras, kas ļauj lieliski uzsūkt vērtīgas aktīvās vielas. Tāpēc pēc ādas atbrīvošanas no atmirušajām šūnām ir īstais laiks, kad to pabarot ar masku, krēmu, serumu vai kādu citu aktīvas vielas saturošu sejas kopšanas līdzekli.