Kā sagatavot savu personīgo veselības kalendāru
Jauno gadu ne viens vien sāk ar kādu veselībai noderīgu apņemšanos. Tiesa, motivācija īstenot iecerēto ilgtermiņā nereti izsīkst jau gada pirmajos mēnešos. “Labs veids, kā noturēt aktīvu interesi, ir veselības kalendāra izveidošana,” kāpēc tas tik svarīgi un ko kalendārā iekļaut, paskaidro internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā”, dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.
“Ieplānojot ik mēnesi kādu veselībai svarīgu darbību – fiziskas aktivitātes, profilaksi, ārsta apmeklējamu –, ir vieglāk nezaudēt fokusu uz veselības vajadzībām. Turklāt labi saplānots gada kalendārs ir gan orientieris, gan atskaites punkts, kas ļauj ne tikai fiksēt paveikto, bet arī apzināt, kas vēl savas veselības labā būtu darāms,” uzsver Inga Orleāne un sniedz noderīgus ieteikumus.
Priekšnoteikums – plānošana
Konsultējot dažādu paaudžu pacientus, ārste secina, ka liela problēma ir laika un aktivitāšu plānošana. “Bieži vien tieši jauni cilvēki vēršas ar sūdzībām par galvassāpēm, nogurumu. Izmeklējot konstatējam, ka nopietnu veselības traucējumu nav, taču atklājas, ka ir nenormāls dienas režīms, nepareizs fizisko aktivitāšu grafiks. Piemēram, darbdienās nedara neko, savukārt nedēļas nogalē ir viss iespējamais – pārgājiens, kross, slēpošana. Nav brīnums, ka pirmdienas rītā cilvēks jūtas pilnīgi bez spēka un enerģijas. Jāsāk ar minimumu, pareizu plānošanu, ikdienā iekļaujot nelielu aktivitāšu apjomu un paredzot, kā tas tiks noturēts vai kāpināts gada griezumā. Piemēram, atzīmējiet katrā nedēļā vismaz divas darbdienas nelielai fiziskajai slodzei un vienu lielāku aktivitāti nedēļas nogalē, atstājot dienu atpūtai pirms jaunās darba nedēļas,” rosina ārste un piebilst, ka svarīga apņemšanās veselības uzturēšanai ir arī pietiekams, kvalitatīvs miegs, kas nozīmē vismaz piecas reizes nedēļā gulēt ne mazāk par septiņām stundām diennaktī.
“Arī uztura principi ir iekļaujami gada veselības plānā, izvēloties tādu ēdienkarti, kas atbilst konkrētā cilvēka veselības vajadzībām, piemēram, Vidusjūras diētu. Ir taču iespējams saplānot, ka vienu reizi nedēļā maltītē būs zivs, ka izvēlēsities liesu, vēlams putna gaļu, ka neatņemami ēdienkartē būs zaļie salāti un kopumā ik nedēļu izdosies uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ēdienkarte ir jāsalāgo arī ar fiziskajām aktivitātēm, pirms tām uzņemot vairāk kaloriju, pēc – ēdot to, kas kompensē zaudēto enerģiju un, protams, lietojot arī vairāk ūdens.”
Autors: Shutterstock.com
Profilakse – rūpes, kas atmaksājas
Visiem zināms, ka profilakse ir veselības stūrakmens, taču ne visiem pietiek motivācijas to laikus īstenot. Ārste saka: “Vismaz reizi gadā nodot analīzes ir ieteicams pieaugušam cilvēkam jebkurā vecumā arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Ja svarīgi rādītājus novērot dinamikā, to var jau iekļaut gada plānā, atzīmējot noteiktos mēnešos. Arī ārstu apmeklējumus (ja vien nav radusies akūta situācija) var ieplānot laikus. Ir divi varianti – veikt kompleksu veselības pārbaudi jeb check-up atvaļinājuma laikā vai plānot konkrētu speciālistu apmeklējumus gada griezumā. Ārstu apmeklējumi, protams, atkarīgi no veselības stāvokļa. Ja piemēram, ir jākontrolē vairogdziedzeris vienu reizi trijos gados un šis ir tas gads, tad kontroli vajadzētu plānot jau gada sākumā.
Sievietēm noteikti jāpadomā, kurā mēnesī dosies uz ikgadējo konsultāciju pie ginekologa un, atsaucoties valsts uzaicinājumiem, veiks mamogrāfiju un dzemdes kakla vēža skrīningu.
Vīriešiem būtu jāveic profilaktisks urologa apmeklējums, lai kontrolētu prostatu. Tāpat jāņem vērā, ka jauni vīrieši nereti saskaras ar prostatītu – slimību, ko mēdz izraisīt bieža partneru maiņa. Šī slimība var noritēt gausi un sākotnēji nepamanāmi, tādēļ vizīte pie urologa var būt ļoti noderīga.”
Gan sievietēm, gan vīriešiem ar aktīvu seksuālo dzīvi ārste iesaka ieplānot veikt arī HIV testu.
Bez ievērības nedrīkst atstāt sirds un asinsvadu veselību. Pēc 35 gadu vecuma vienu reizi gadā obligāti jānosaka holesterīna līmenis asinīs. Pat šie rādītāji ik gadu ir labi, sasniedzot 40 gadu vecumu, reizi piecos gados būtu jāveic kardioloģisko izmeklējumu komplekss – ehokargiogrāfija, veloergometrija un Holtera monitorēšana. Vīriešiem pēc 50 gadu vecuma un līdz 65 gadiem tas darāms ik pa trim gadiem.
Savukārt asinsspiediena kontrole kā vīriešiem tā sievietēm jāsāk jau jaunībā, jo paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija var izraisīt arī citas nopietnas veselības problēmas.
“Nav nekāds varoņdarbs pateikt, ka 15 gadus neesmu bijis pie ārstiem. Tas nav nopietni! Ir virkne rādītāju, kuru izmaiņas sakumā neizraisa nekādus simptomus, taču nekontrolēti tie sasniedz tādu līmeni, ka ir jālieto medikamenti. Kontrolēt veselības rādītājus un būt par tiem drošam ir tikai normāli, un nodot asins analīzes reizi gadā – obligāti!” uzsver internās medicīnas ārste.
Analīzes – vieglākais veids veselības pārbaudei
“Regulāra asins analīžu nodošana ļauj savlaicīgi pamanīt izmaiņas veselības rādītājos, vēl pirms parādās simptomi,” dakteres Ingas Orleānes sacīto papildina “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte. “Ir vērtīgi jau gada sākumā ieplānot, piemēram, vispārīgo veselības novērtējumu, kas ietver pilnu asins ainu, holesterīna, glikozes, feritīna jeb dzelzs rezervju, vairogdziedzera hormona un citas analīzes.” Lai atvieglotu veselības uzraudzību, laboratorija piedāvā jau gatavus analīžu komplektus atbilstoši dzīvesveidam vai individuālām vajadzībām, piemēram, sporta veselības skrīningu, biroja darbinieka komplektu, vitamīnu un minerālvielu komplektu vai komplektu veģetāriešiem un vegāniem.
“Šāda pieeja palīdz izvairīties no haotiskas analīžu nodošanas un ļauj veselību uzraudzīt mērķtiecīgi,” uzsver Jana Osīte. “Turklāt regulāra laboratorisko rādītāju kontrole ir būtiska ne tikai profilaksei, bet arī dzīvesveida izmaiņu izvērtēšanai – tā ļauj noskaidrot, kā uzlabojies veselības stāvoklis pēc fizisko aktivitāšu, uztura vai miega režīma sakārtošanas.”
Vakcinācija – svarīgs ieraksts kalendārā
Vakcinācija ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem. “Ir jātur pa rokai sava vakcinācijas pase un ik pa laikam tajā jāieskatās, lai nepalaistu garām vakcināciju vai revakcināciju, piemēram, pret ērču encefalītu. Nebūs labi attapties maija beigās, ka pēc pāris dienām plānots retrīts pie dabas un vajadzētu vakcinēties pret ērču encefalītu. Tā tas nestrādā! Jāņem vērā, ka ir vakcīnas, kuru deva jāuzņem dalīti, tātad būs pirmā, otrā, iespējams, arī trešā pote. Dažādas vakcīnas viena mēneša ietvaros arī nav labākais variants – vakcīna rada papildu slodzi imūnajai sistēmai, tādēļ būtu pareizi ļaut tai izstrādāt antivielas pēc katras vakcīnas bez stresa organismam,” skaidro speciāliste un atgādina arī par vakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem (īpaši, ja paredzami dārza darbi, iespējama savainošanās un infekcijas iekļūšanas risks).
“Neatstājiet bez ievērības vīrusu infekcijas – gripu un kovidu. Zinām, ka gripa var izraisīt komplikācijas, bet pārslimotam kovidam iespējamas ilgstošas, tostarp neiroloģiskas sekas. Vakcinācija pret šīm vīrusu infekcijām būtu iekļaujama gada veselības kalendārā. Piemēram, oktobra beigās potēšanās pret gripu, pēc tam – pret kovidu.”
Ar ceļošanu saistītais veselības plāns
“Jau iegādājoties ceļojumus un lidojuma biļetes uz nākamo gadu, kalendārā jāieraksta arī viss, kas darāms pirms tam. Plānojot doties uz eksotiskām zemēm, veiciet nepieciešamo vakcināciju, piemēram, pret dzelteno drudzi. Ja apmeklējat malārijas endēmisko zonu, vajag lietot pretmalārijas zāles. Vakcinēties pret A un B hepatītu ir ieteicams, pat ja dodaties tepat uz Eiropu, turklāt B hepatīta vakcinācija jāveic tikai reizi mūžā,” norāda ārste un uzsver, ka gatavošanās pārgājieniem, ceļojumiem, kas paredz lielu fizisku slodzi, nenozīmē tikai treniņus, bet arī laikus veiktu veselības rādītāju kontroli, kas iekļaujama kalendārā vairākus mēnešus iepriekš.
Autors: Shutterstock.com
Pie ģimenes ārsta pat, ja jūties vesels!
Vismaz reizi gadā pieaugušam cilvēkam ir jāaiziet uz konsultāciju pie ģimenes ārsta. “Ģimenes ārsts noteiks, kādi izmeklējumi ir nepieciešami atbilstoši pacienta vecumam un vajadzībām, un izrakstīs nosūtījumus. Piemēram, vienu reizi piecos gados ir noteikti jāveic vēdera dobuma ultrasonogrāfija arī tad, ja nav sūdzību. Savukārt analīzes var atklāt, kādu vitamīnu vai minerālvielu trūkst. Arī šādi ieraksti jāveic gada grafikā, nevis haotiski vai vairāki reizē jālieto uztura bagātinātāji. Šai jautājumā var labi palīdzēt farmaceita konsultācija, jo dažādi minerālvielu kompleksi, kas paredzēti atšķirīgiem mērķiem, mēdz saturēt līdzīgas sastāvdaļas un, ja lieto visu vienlaikus, vielas organismā var nonākt pārāk lielā daudzumā. Pat tik šķietami vienkāršai darbībai, kā uztura bagātinātāju lietošana, ir jābūt pamatotai, pārdomātai un plānotai,” uzsver eksperte un vēl veiksmi izveidot veselības kalendāru, kas būs labs palīgs aktīvākam un veselīgākam gadam, aiztaupot kādu nepatīkamu pārsteigumu un stresu par veselību.
Ko esam apņēmušies visbiežāk
Gada nogalē “Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica aptauju*, skaidrojot, kādas apņemšanās veselības stiprināšanai Latvijas iedzīvotāji iecerējuši īstenot šogad. Visbiežāk aptaujātie vēlas mazināt stresu un vairāk laika veltīt atpūtai – tā norādījuši 37%. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju plāno labāk rūpēties par kvalitatīvu miegu, ievērojot vismaz 7 stundu miega režīmu diennaktī. Tāpat 32% apņēmušies vismaz 150 minūtes nedēļā nodarboties ar mērenām fiziskām aktivitātēm.
Teju trešdaļa jeb 28% aptaujāto, rūpējoties par veselību, šogad iecerējuši vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes un analīzes, biežāk – aptaujātie vecuma grupā 60 līdz 74 gadi (34%), retāk – 30 līdz 49 gadus vecie (23%).
*Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja 2025. gada decembrī, aptaujājot 1002 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
