Kā pavadīt vecumdienas, nezaudējot dzīvesprieku?
Organizācija "mammamuntetiem.lv" iestājas par stiprām ģimenēm un atbalsta aktīvu dzīvesveidu jebkurā vecumā, tāpēc šogad, sadarbībā ar higiēnas preču zīmolu "Tena" tika organizēts izklaidējoši izglītojošs pasākums senioriem "Zelta ritmi", kura laikā apmeklētājiem bija iespēja gūt ierosmes pilnvērtīgai un skaistai dzīvei arī sirmā vecumā. Vairāk par to, kā novecot jēgpilni, nezaudējot dzīvesprieku, stāsta pasākuma vēstnesis, gerontologs Jānis Zaļkalns.
Pievienot dzīvi gadiem, nevis gadus dzīvei
Novecošana nenozīmē vienīgi mūsu ķermeņa nolietošanos. Tas ir process, kas nes līdzi izmaiņas arī mūsu domāšanā, dzīvesveidā un tajā, kā veidojam attiecības ar apkārtējiem. Nereti cilvēki mēdz novecot vispirms iekšēji un tikai tad ārēji, proti, viņiem pazūd interese par dzīvi un jaunām lietām, viņi distancējas no sabiedrības un gaida, ka kāds no malas viņus padarīs laimīgus. Novecošana ir bērna pazaudēšana sevī. Tieši tāpēc ir daudz svarīgāk pievienot gadus dzīvei, nevis dzīvi gadiem. Tas nozīmē meklēt un sajust dzīves krāsas un pašiem uzņemties atbildību, negaidot, ka labsajūtu kāds atnesīs uz paplātes.
Sabrūk tie, kuri sāk sevi žēlot
Aiziešana pensijā ir būtisks pagrieziena punkts. Neatkarīgi no tā, vai esi bijis rūpnīcas galvenais inženieris vai skolas direktore, pienāk brīdis, kad kļūsti vienkārši par senioru. Un nav brīnums, ka šajā mirklī parādās eksistenciāli jautājumi par dzīves jēgu un tavu vietu pasaulē.
Daudzi kļūst par nelaimes čupiņu un sāk sevi žēlot, jo uzskata, ka viss labais jau ir pagājis un nav par ko priecāties. Tie, kuri sev iestāsta, ka viss ir slikti, tā arī jūtas. Un otrādi. Cilvēki, kuri ir gatavi mainīties līdzi jaunajiem apstākļiem un meklē dzīvesprieku, to arī atrod. Aizejot pensijā, mums katram ir izvēle, ko darīt ar savu mazo pasauli, ar kādām nodarbēm piepildīt ikdienu un kā padarīt to skaistāku. Ja prieks nesāksies tevī, tu neatradīsi to arī ārpusē.
Vajadzīgs dienas plāns un intereses
Lai izvairītos no grūtām domām un depresijas, ikdiena ir jāaizpilda ar nodarbēm. Ir vajadzīgs dienas plāns un noteikta struktūra, pie kuras jācenšas turēties arī tajos brīžos, kad uznāk slinkums. Ja cilvēks ir apņēmies kaut ko darīt, piemēram, vingrot vai nūjot, ir labi iesaistīties kādā grupā, jo grupa dod papildu motivāciju saņemties. Atrast jēgu seniora gadiem ir mūsu pienākums pret sevi. Neviens no malas šo jēgu mums neiedos. Ieraudzīt jēgu palīdz sevis stabilizēšana un harmonizēšana. Ticīgi cilvēki to var atrast baznīcā un lūgšanās, citiem palīdz meditācija, kāda īpaša skaņdarba klausīšanās vai atrašanās dabā. Tās var būt arī vairākas lietas, galvenais ir atrast sev piemērotāko nodarbi.
Dzīves kvalitāti lielā mērā veidojam mēs paši
Dzīves kvalitāte senioru gados balstās uz trim stūrakmeņiem – labu veselību, sociālajiem kontaktiem un pilnu naudas maciņu. Lielākā problēma, ar kuru saskaras seniori, ir vientulība un sajūta, ka neesi nevienam vajadzīgs. Taču ir jāsaprot, ka no vientulības izkļūt varam tikai pašu spēkiem. Kāpēc gaidīt, lai kāds piezvana, ja varam piezvanīt paši? Kāpēc gaidīt, lai mūs uzrunā un aicina kaut kur doties, ja paši varam uzrunāt apkārtējos? Ir jāiet ļaudīs un jāmeklē iespējas, nevis aizbildinājumi. Bibliotēkās, kultūras centros un muzejos ir tik daudz saturīgu bezmaksas pasākumu, kurus iespējams apmeklēt arī tad, ja maciņš ir ļoti plāns. Kas attiecas uz veselību, to pilnībā kontrolēt nevaram, taču ar pareizu dzīvesveidu un attieksmi varam sev palīdzēt ļoti daudz.
Pārstājot kustēties, ļoti ātri zaudējam formu
Uz vecumu mūsu locītavas nolietojas un kauli kļūst trauslāki, taču, neskatoties uz to, ka šķiet apgrūtinoši kustēties, ir jākustas, cik vien iespējams bieži, arī tad, ja tas prasa piepūli. Pārstājot būt fiziski aktīvam, ķermenis ļoti ātri zaudē formu. Ir seniori, kuri cieš no urīna noplūdēm un tāpēc izvairās doties ārpus mājas, taču es vēlos iedrošināt seniorus būt sociāli aktīviem, neskatoties uz šīm delikātajām problēmām. Mūsdienās ir pieejami dažādi izstrādājumi, kas palīdz cilvēkiem dzīvot ierasto dzīvi un doties ārpus mājas, neraizējoties par neomulīgām situācijām.
Arī smadzenes ir jāvingrina
Svarīgi neaizmirst arī par smadzeņu treniņu. Bieži tiek uzsvērts, ka ir jārisina krustvārdu mīklas. To, protams, var darīt, bet ir arī citi veidi, kā trenēt smadzenes, piemēram, regulāri rakstīt dienasgrāmatu. Dienasgrāmatas rakstīšana palīdz gan izreaģēt emocijas, gan izanalizēt notikumus un izdarīt secinājumus. Arī tik ikdienišķa lieta kā regulāra sazvanīšanās ar draudzenēm vai seriālu skatīšanās trenē smadzenes, jo mēs esam spiesti atcerēties bijušo un domāt par to, kas varētu sekot nākotnē.
