Kā pārziemot bez traumām? Stāsta speciāliste
Sniega kupenas, slidenas ietves, aktivitātes dabā – ziemā ir tik daudz riska momentu, kad pavisam viegli iespējams iegūt traumu. Sasitums, ja vien nav cietusi galva, protams, ir salīdzinoši maza problēma, taču ziema var sagādāt arī krietni nepatīkamākus pārsteigumus. Kā izvairīties no traumas un ko darīt, ja tomēr tā ir gadījusies?
Ziemas stila galvenais noteikums – stabilitāte
“Lai kā gribētos nezaudēt eleganci, zābaki ar papēžiem tomēr būs jānoliek malā. No faktoriem, ko spējam kontrolēt, tieši apavi ir saraksta augšgalā. Ir nozīme gan zoles saskares laukumam ar virsmu, gan arī tam, vai zole ir pietiekami neslīdoša. Nākamais, kam pievērst uzmanību – vai varam droši iziet no mājas. Tas nozīmē, ka vispirms vajadzētu parūpēties par savas mājas slieksni, lieveni, celiņu līdz ielai, tos tīrot un kaisot ar pretslīdes materiālu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. Viņa ik dienu aptiekā sastop ne vienu vien klientu, kurš gaužas par sasituma sekām pēc neveiksmīga kritiena. Farmaceite piebilst, ka vēl viena problēma ir cilvēku steiga, ko nemazina arī slidenās ietves un ielas, kaut gan vajadzētu apzināties, ka ar pārvietošanos kājām ir tāpat, kā ar auto vadīšanu – tas jādara, atbilstoši ziemas laikapstākļiem un tātad – mazliet samazinot ātrumu.
Drošs kritiens – īstena aktiermeistarība!
Zināms taču, ka aktieri ir mācījušies ne tikai iejusties tēlos, bet arī ticami izpildīt dažādas darbības, piemēram, krist, negūstot traumu. Ziema ir gadalaiks, kad drošu krišanu būtu svarīgi prast un, ja nepieciešams, spēt arī pielietot ikvienam. “Varu ieteikt vien to, ko ne reizi uzsvēruši traumatologi: krītot vajadzētu laikus noreaģēt un sagrupēt ķermeni – galvu ieraut plecos, rokas “nemētāt pa gaisu”, bet gan turēt pie ķermeņa, censties krist uz sāna, nevis, piemēram, atmuguriski. Ja tomēr esat horizontālā stāvoklī, nesteidzieties ar celšanos – vispirms jāapjauš, vai nav gūta kāda nopietna trauma. Ja jūtat, ka spējat piecelties, dariet to lēnām, ja nepieciešams un ir iespēja, palūdziet kādam palīdzību,” atgādina farmaceite.
Uzmanību – nopietni signāli!
Šādas pazīmes liecina par to, ka nepieciešama ārsta palīdzība!
• Traumas sāpes ir stipras un tās nemazinās.
• Nav iespējams kustināt traumētās rokas vai kājas pirkstus.
• Traumētā ekstremitāte tirpst, paliek nejūtīga.
Autors: Foto: Freepik.com / xb100
Kam jābūt “traumu aptieciņā”?
Ieva Virza atgādina, ka dažkārt pēc kritiena sāpes nav jūtamas uzreiz. “Nereti, tās sāk just vairākas stundas pēc kritiena vai pat nākamajā dienā. Tad arī skaidrāk iezīmējas traumētā vieta, sāk veidoties hematoma. Protams, ir jānovērtē, vai nepieciešama ārsta traumatologa palīdzība.”
Ja lūzuma nav, var mēģināt sasitumu ārstēt mājas apstākļos. Ļoti labi, ja nepieciešamie medikamenti jau ir pa rokai.
“Rīcības plāns ir šāds: vispirms sasisto vietu vajag atpūtināt – nekustināt, nenoslogot, piepacelt augstāk. Nākamais solis ir aukstuma uzlikšana traumētajai vietai. Aptiekā var iegādāties speciālus aukstuma elementus, taču, ja tādu mājās nav, var uzlikt aukstu kompresi. Aukstums būtu jāliek uz traumētās vietas ar pārtraukumiem pirmo diennakti pēc traumas gūšanas. Turpmākajai traumas aprūpei ieteicams izmantot gelu, kas satur dimetilsulfoksīdu, heparīnu, escīnu, dietilamīna salicilātu. Gelu var lietot trīs reizes dienā. Dažkārt sāpes ir ļoti stipras. Tad uz traumētās vietas var klāt pretsāpju gēlu, kas satur, piemēram, naproksenu, iboprofēnu vai diklofenaku. Stipru sāpju gadījumā var iedzert arī kādu bezrecepšu pretsāpju medikamentu. Kad sāpes mazinās, asinsrites uzlabošanai noderīgs būs lokāli lietojams krēms ar augu ekstraktiem,” skaidro farmaceite.
Zelta vērts padoms
Protams, ka milzīga nozīme ir traumu profilaksei!
“Neslinkojiet, rūpējieties par veselību, uzturot labu fizisko formu –trenējiet līdzsvara izjūtu, nostipriniet muskuļus – tad ķermenis ir vingrs un kauli kritiena gadījumā – labāk pasargāti,” saka farmaceite Ieva Virza.
