Par savu zarnu veselību nemēdzam plaši runāt ar apkārtējiem, tomēr sūdzību gadījumā nedrīkstam kautrēties – ir noteikti jādodas pie speciālista. Diemžēl proktoloģisko slimību simptomi var būt ļoti līdzīgi un var vienlaikus liecināt gan par dažādām vieglāk ārstējamām saslimšanām, gan par zarnu vēzi. Kad jādodas pie proktologa, kādas ir dažādās pieejamās ārstniecības iespējas un kādi dzīvesveida ieteikumi jāņem vērā, lai izvairītos no proktoloģiskām problēmām? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 fleboloģe, ķirurģe un proktoloģe Anastasija Vaļuka un klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Došanās pirmajā vizītē pie proktologa var sagādāt satraukumu, taču, kā vairākkārt uzsver speciālisti, sūdzību parādīšanās gadījumā to noteikti nevajadzētu atlikt. Ārste stāsta, ka pārbaudes vizītē pie proktologa ieteicams doties cilvēkiem, kuriem ģimenē pirmās pakāpes radiniekiem ir bijis taisnās vai resnās zarnas vēzis, it īpaši sākot ar 50 gadu vecumu, ja nav simptomu.

Lietderīgi atnākt vizītē pie proktologa ir arī sievietēm, kuras plāno grūtniecību un kurām jau ir bijusi hemoroidalā slimība, jo grūtniecības laikā var būt saasinājums, kura laikā noteikti nevarēsim piedāvāt visas ārstēšanas metodes.

Pārbaudes vizīte nav sarežģīta. Lai labāk tai sagatavotos, speciāliste saviem pacientiem lūdz veikt vienu mikroklizmu ar aptiekā nopērkamo bezrecepšu līdzekli stundu pirms vizītes, taču arī tas nav obligāti. Pirms vizītes drīkst gan ēst, gan dzert. Ārste novērojusi – kādreiz pacienti nāk un stāsta, ka neēda vakariņas un brokastis. Taču tas nav nepieciešams – pacienti var droši ēst, jo tik ātri apēstais ēdiens līdz taisnai zarnai nenonāk.

Biežākās sūdzības

Ārste stāsta, ka visbiežākās ar zarnu veselību saistītās sūdzības ir asiņošana no taisnās zarnas vēdera izejas laikā, ko pamana uz papīra vai kādreiz arī podā. Protams, ne vienmēr vainojami tieši hemoroīdi – asiņot var anālā kanāla plaisa, polipi, iekaisumi. Asiņošana var būt arī galvenā taisnās zarnas vēža pazīme. Bieži vien pacienti sūdzas arī par perianālo niezi, kas noteikti arī pasliktina dzīves kvalitāti.

Nereti anālās atveres rajonā parādās taustāmi veidojumi – iekaisuši, trombozēti hemoroidālie mezgli. Kādreiz tie ir lieli un pacientam pat grūti sēdēt. Tādos gadījumos noteikti arī jāvēršas pie proktologa, lai varētu ātrāk šo problēmu atrisināt, uzsver speciāliste.

Neatliec vizīti pie proktologa!

Autors: arsta_vizite

Jāņem arī vērā, ka hemoroīdi un anālā kanāla plaisas var būt tikai sekas citām slimībām. Jo agrīnāk tās konstatē, jo lielākas iespējas izvairīties no nepatīkamām taisnās zarnas slimībām, skaidro ārste. Ir jāapzinās – jo ielaistāka ir slimība šajā zonā, jo grūtāk to izārstēt un vairāk iespēju sarežģījumiem. Jo ilgāk pacients ciešas un gaida, jo mazāka kļūst iespēja izārstēt proktologisku problēmu ar medikamentiem. Otrais svarīgs aspekts – simptomi tomēr nav specifiski un diemžēl var maskēt arī onkoloģiskas saslimšanas.

Tātad, ja saskaries ar tādiem simptomiem kā asinis (parasti vēdera izejas laikā), sāpes, diskomforts, nieze, perianālie veidojumi, strutaini izdalījumi no taisnās zarnas, gļotas vai fēču nesaturēšana, neatliec vizīti pie proktologa!

Kā ārstēt?

Ārstēšanas metode tiek piemeklēta individuāli, atkarībā no slimības stadijas, vecuma un blakussaslimšanām. Ja slimība nav ielaista, tad var pielietot medikamentozu ārstēšanu, ar ko mēs parasti arī sākam. Tabletes, svecītes un krēmi mazina sūdzības, uzlabojot venozo atteci, stāsta ārste. Tiesa, ārstējoties tikai ar lokālo terapiju vai iekšķīgi lietojamiem medikamentiem, ne vienmēr izdodas panākt vēlamo rezultātu. Tādos gadījumos pielieto ķirurģisko ārstēšanu.

Ķirurģiskās ārstēšanas metodes nosacīti var iedalīt  trīs grupās. Pirmajā grupā ietilpst metodes, kuras neprasa anestēziju, – tās praktiski var uzskatīt par manipulācijām, piemērām, lateksa gredzenu uzlikšana, skleroterapija. Šīs procedūras tiek veiktas kabinetā. Šīs metodes lieto sākotnējo stadiju hemoroidālo slimību gadījumā, un tās ir mazāk traumatiskas un sāpīgas, taču slimības recidīvs var būt biežāk salīdzinājumā ar ķirurģiskām metodēm. Tādēļ nereti šādas manipulācijas ir jāatkārto.

Otrā grupa ir minimāli invazīvā ķirurģija, piemēram, Rafaelo procedūra, kad hemoroidālie  mezgli tiek piededzināti ar radiofrekvenci, THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija. Ar doplera zondes palīdzību uzgalī precīzi var atrast visus asinsvadus, kas dzen asinis cauri hemoroidālajiem mezgliem, un nošūt tos. Līdzīga metode ir HAL-RAR, kuras laikā izmanto HAL (Haemorrhoidal Artery Ligation) sistēmu.

Ir arī mazinvazīvā radikālā ķirurģija – tā sauktā mehāniskā šuvēja izmantošana jeb Longo metode (PPH). Speciālā veidā tiek ievilkti visi palielinātie hemoroidālie mezgli kopā ar lieko gļotādu, visa zona tiek cirkulāri nogriezta, kā arī automātiski uz brūces uzliktas mikroskopiskas titāna skavas, lai slēgtu bojājumu.

Tāpat pielieto hemoroidālo mezglu ekscīziju – operācijas laikā hemoroīdu mezgli tiek mehāniski izgriezti un brūces netiek aizšūtas, bet atstātas un ar laiku pašas sadzīst. Šī metode tiek piemērota, ja ir gan iekšējie, gan ārējie hemoroidālie mezgli.

Farmaceita padoms

Autors: vingroshana

Klīniskā farmaceite norāda – kā liecina statistika, no hemoroīdiem cieš 36% ekonomiski attīstīto valstu iedzīvotāji. Turklāt bieži vien cilvēki meklē palīdzību aptiekā, jo kautrējas doties pie ārsta.

Aptiekā no bezrecepšu medikamentu klāsta var ieteikt lokālos līdzekļus – svecītes vai ziedes, kuras var efektīvi kombinēt ar iekšķīgi lietojamām tabletēm. Terapijas mērķis ir nostiprināt vēnu sieniņas, mazināt tūsku un iekaisumu, kā arī uzlabot asinsriti. Jāņem vērā, ka lokālie līdzekļi jālieto vienu – divas nedēļas, savukārt tabletes var lietot vienu līdz divus mēnešus. Ja pēc svecīšu vai ziežu viena iepakojuma lietošanas stāvoklis neuzlabojas, ir nepieciešams doties pie ārsta, lai precizētu diagnozi, jo hemoroīdu simptomi (diskomforts anālās atveres apvidū, nieze, asiņošana) ir raksturīgi arī citām saslimšanām, piemēram, zarnu vēzim.

Farmaceite uzsver – hemoroīdu attīstību var veicināt iedzimtība, grūtniecība, kā arī vecums pēc 50 gadiem, postmenopauze, alkohola lietošana, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs un liekais svars. Hemoroīdu profilaksei un ārstēšanai svarīgi ir sakārtot savu dzīvesveidu un ēšanas paradumus – mazāk sēdēt, vairāk kustēties, vingrot, nepārslogojot vēdera presi, necelt smagumus, dzert divus trīs litrus šķidruma diennaktī un uzņemt ar šķiedrvielām bagātu uzturu – dārzeņus, augļus, pilngraudu produktus, klijas, linsēklas.

Neizturies vieglprātīgi pret zarnu veselību – sūdzību gadījumā nekavējoties vērsies pie speciālista!