Kā pareizi uzsākt mazuļa piebarošanu un veidot veselīgus ēšanas paradumus? 

30. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 13.00 tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikmēneša bezmaksas seminārs topošajiem un jaunajiem vecākiem “Gaidību 4diena”. Šoreiz viena no seminārā aplūkotajām tēmām būs mazuļu piebarošanas uzsākšana – kad to sākt darīt, kā veidot veselīgus ēšanas paradumus un kā nodrošināt drošu ēdināšanas procesu. Par šo nozīmīgo tēmu semināra apmeklētājiem ieskatu sniegs un ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem dalīsies pediatre Dr. Anna Cimermane. 

“Bērna ēdināšana jeb piebarojums ir ārkārtīgi nozīmīgs attīstības posms, kas ietekmē ne tikai bērna augšanu un attīstību pirmajā dzīves gadā, bet arī veselību ilgtermiņā. Straujās augšanas laikā bērna organismam ar katru dienu pieaug vajadzība pēc tādām būtiskām uzturvielām kā dzelzs, cinks, olbaltumvielas un polinepiesātinātās taukskābes, kas ir nepieciešamas gan fiziskajai, gan neirokognitīvajai attīstībai un imunitātei. Veselīgs piebarojums bērna pirmajā dzīves gadā var samazināt risku attīstīt aptaukošanos, metabolo sindromu un citas hroniskas slimības pieaugušā vecumā,” uzsver pediatre Anna Cimermane. 

Pirmkārt. Kad un kā sākt piebarošanu? 

Piebarošanas uzsākšana ir cieši saistīta ar bērna individuālo attīstību un gatavību. Parasti interese par ēdienu parādās vecumā no 4 līdz 6 mēnešiem, un tas arī ir ieteicamais laiks, kad pakāpeniski sākt ieviest papildu uzturu. Svarīgi vērot bērna uzvedību – vai viņš izrāda interesi par ēdienu un vēlas piedalīties ēšanas procesā. Vecāku loma šajā posmā ir būt pozitīvam piemēram un veicināt bērna iesaisti. 

“Mūsdienu rekomendācijas iesaka piebarošanu uzsākt ar dārzeņiem, putrām un gaļu, vienlaikus rūpējoties par pēc iespējas daudzveidīgāku uzturu – gan produktu izvēles, gan to tekstūras ziņā. Īpaši svarīgi ir savlaicīgi iekļaut uzturā dzelzi saturošus produktus,” stāsta pediatre. “Vairs netiek rekomendēts vairākus mēnešus ieviest tikai vienas produktu grupas, piemēram, dārzeņus. Tā vietā uzsvars tiek likts uz to, lai uzturā laikus iekļautu arī gaļu, kā arī pakāpeniski iepazīstinātu bērnu ar potenciālajiem alergēniem – olām, zivīm un riekstiem, tādējādi veicinot toleranci un mazinot alerģiju risku nākotnē.” 

Otrkārt. Kā veidot veselīgus ēšanas paradumus no pirmajām karotēm? 

Pamats veselīgai un sabalansētai ēšanai ir tā sauktā “atsaucīgā barošana” jeb “responsive feeding”. Tas nozīmē, ka vecāks piedāvā ēdienu, bet neuzspiež – bērns pats regulē, cik daudz un kad ēst, vadoties pēc izsalkuma un sāta sajūtas. Šāda pieeja palīdz attīstīt apetītes pašregulāciju, samazina pārēšanās risku un veido pozitīvu pieredzi ar ēdienu. Vecākiem svarīgi ir nodrošināt regulāras maltītes, daudzveidīgu uzturu un pieejamību, vienlaikus respektējot bērna dotos signālus. 

Tāpat būtiski ļaut bērnam iepazīt ēdienu – to aptaustīt, izpētīt un pat sasmērēties. Jāatceras, ka ēšanas process šajā vecumā ir arī mācīšanās process. Liela nozīme ir ģimenes paradumiem, jo bērni mācās, vērojot vecākus un viņu paradumus, tāpēc sabalansēts uzturs ģimenē kopumā ir labākais piemērs mazulim. 

Treškārt. Kā nodrošināt drošu piebarošanu? 

Drošība piebarošanas laikā ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kam vecākiem jāpievērš īpaša uzmanība. Lai ēdiena iepazīšana būtu ne tikai interesanta, bet arī droša, pediatre iesaka ievērot dažus vienkāršus, taču ļoti nozīmīgus principus: 

• atbilstoša ēdiena tekstūra. Lai mazinātu aizrīšanās risku, svarīgi izvēlēties bērna vecumam piemērotu pārtiku – mīkstu un viegli saspaidāmu. Īpaša piesardzība jāievēro ar tādiem produktiem kā veseli rieksti, vīnogas, tomāti, kā arī cieti burkānu vai ābolu gabali;
• pareiza ēšanas pozīcija un uzraudzība. Bērnam vienmēr jāēd sēdus pozīcijā un pieaugušā klātbūtnē, nodrošinot nepārtrauktu uzraudzību;
• piemērots uztura sastāvs. Ikdienā ieteicams ierobežot sāls daudzumu, pilnībā izvairīties no pievienotā cukura, kā arī nelietot medu botulisma riska dēļ. 

Noslēgumā pediatre atgādina: “Piebarojums pirmajās nedēļās ir iepazīšanās ar ēdienu, nevis pilnvērtīgas maltītes. Porcijas var būt pavisam nelielas, un bērna apetīte var būt mainīga. Svarīgi nebaidīties no jauniem produktiem, tostarp alergēniem, bet ieviest tos pakāpeniski un vecumam atbilstošā konsistencē. Jāatceras arī, ka nekārtība, ēdiena izsmērēšana vai atteikšanās no ēdiena ir normāla šī procesa daļa – tas nav pārbaudījums, cik bērns ir apēdis, bet gan mācīšanās ceļš.” 

“Gaidību ceturtdienas” seminārs norisināsies 30. aprīlī, plkst. 11.00–13.00 t/c “Domina Shopping” centrālajā laukumā pie restorāna “Vairāk Saules”. Šo un turpmākos “Gaidību ceturtdienu” pasākumus vadīs ginekoloģe un dzemdību speciāliste Karlīna Elksne. 

Pasākuma programmā iekļautās tēmas: 

• Esi gatava mazulim. Veselīga ēdināšana no pirmām karotēm, zinātniski pamatota pieeja (lekciju vadīs pediatre Dr. Anna Cimermane sadarbībā ar zīmolu “Kabrita”);
• Skaistuma saglabāšana. Kāju vēnu veselība grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā (lekciju vadīs Dr. Mauriņa klīnikas ķirurgs Dr. Arturs Truškovs);
• Veselīgas grūtniecības padomi. Mīti un patiesība par dzemdību plānu. Vai ir nepieciešams veidot šādu plānu un kā to pareizi sastādīt, lai pēc tam nav vilšanās? Kam ir iespējams sagatavoties pirms dzemdībām un kuri ir tie procesi, kurus kontrolēt nav iespējams? (Lekciju vadīs dūla, topošo vecāku sagatavošanas kursu autore un vadītāja, zīdīšanas atbalsta sniedzēja Sintija Goba-Oļševska.);
• Jautājumi un atbildes zinošam speciālistam. Kas ir PEP mamma un kādu atbalstu viņa var sniegt pēcdzemdību periodā? (Atbildes sniegs māmiņu mentore un vecāku emocionālā atbalsta speciāliste Alise Kalpiņa.). 

 
Kopumā 2026. gadā vēl paredzēti 8 “Gaidību ceturtdienu” semināri – 30. aprīlī, 28. maijā, 25. jūnijā, 30. jūlijā, 27. augustā, 24. septembrī, 29. oktobrī un 26. novembrī. 

“Gaidību ceturtdiena” ir bezmaksas pasākums, kas sniedz iespēju iegūt vērtīgu informāciju un praktisku atbalstu šajā īpašajā dzīves posmā.