Kā pareizi rīkoties lēkmes gadījumā?

Lēkmes ir visai bieža parādība. Vai tu zini, kā palīdzēt cietušajam?

Lēkmes parasti izraisa patoloģisks elektriskās aktivitātes uzliesmojums smadzenēs. Tās var piemeklēt gan smadzeņu slimību pacientus (parasti epilepsijas gadījumā), gan arī cilvēkus bez epilepsijas diagnozes.

Epilepsijas lēkmes iedalāmas divās kategorijās: vispārējās (ietekmē smadzenes kopumā), un fokusa jeb daļējās (ietekmē tikai vienu no smadzeņu daļām).

Visu veidu lēkmes parasti notiek pēkšņi, un cilvēki, kas to piedzīvo, bieži vien nemaz nevar pateikt, ka tā tuvojas, tādēļ viņi nespēs pabrīdināt apkārt esošos cilvēkus. Turklāt, cietušais bieži vien nemaz neatcerēsies, kas notika epizodes laikā. Lēkme var ilgt sākot no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm (parasti līdz piecām), atkarībā no tās veida un smaguma pakāpes.

Palīdzība: ko darīt un ko nedarīt

Labāko veidu, kā palīdzēt cietušajam, nosaka pēc lēkmes tipa.

Vispārējās lēkmes

1. Absansu lēkmes. Cilvēkam no malas to bieži vien būs grūti identificēt kā lēkmi.

Cilvēks, kuru piemeklējusi absansu lēkme, šķitīs apjucis un it kā pazudis savās domās, tukši lūkosies tālumā un ātri mirkšķinās acis. Šī veida lēkme ilgst tikai dažas sekundes, un cilvēks parasti nemaz neizjutīs to, ka viņam tāda bijusi.

Šādā situācijā nav nepieciešams sniegt palīdzību. Saglabā mieru un tiklīdz lēkme būs beigusies, izturies pret cilvēku kā parasti.

2. Toniski-kloniskas lēkmes. Cietušais šādā situācijā parasti nokrīt zemē, zaudē samaņu, piedzīvo muskuļu spazmas un sastingumu, kā arī apgrūtinātu elpošanu.

Tā var ilgt pat vairākas minūtes, kā rezultātā cilvēks jūtīsies apmulsis un fiziski noguris.

Ja tu redzi kādu, kuru piemeklējusi šāda lēkme, galvenais ir nodrošināt, lai šis cilvēks būtu drošībā un negūtu ievainojumus.

Rīkojies šādi:

•    Lēnām un uzmanīgi noguldi cilvēku zemē, lai izvairītos no kritiena.
•    Zem galvas novieto kādu mīkstu objektu (derēs arī salocīta jaka vai džemperis), lai izvairītos no galvas traumām.
•    Ja iespējams, pārvieto cilvēku pēc iespējas tālāk no liela izmēra objektiem, tajā skaitā mēbelēm, asiem stūriem, vai karstām virsmām (piemēram, radiatoriem).
•    Attaisi vaļā ciešu apģērbu un noņem aksesuārus, kas aplikti ap kaklu (tajā skaitā arī kaklasaiti vai šalli), lai nodrošinātu normālu elpošanu. Noņem arī brilles.
•    Pagriez cilvēku tā, lai viņš gulētu uz sāna. Šādā pozīcijā iespējams vieglāk elpot un cietušais pamazām atgūsies.

Nekādā gadījumā nerīkojies šādi:

•    Neturi cilvēku pārāk stipri un necenties ierobežot viņa kustības.
•    Nemēģini kaut ko ievietot cietušā mutē. Pastāv mīts, ka, ievietojot koka karoti mutē, cilvēku var pasargāt no košanas mēlē, kas pavisam noteikti nav patiess. Cenšoties kaut ko ielikt cietušā mutē, iespējams ievainot viņa smaganas, zobus vai arī nejauši likt aizrīties.
•    Nemēģini veikt mākslīgo elpināšanu. Elpošana normalizēsies, tiklīdz lēkme būs beigusies.

Ir ļoti svarīgi saglabāt mieru, kā arī uzņemt laiku, lai fiksētu lēkmes ilgumu. Ja tā ilgst vairāk nekā piecas minūtes, steidzami jāzvana ātrajai palīdzībai.

Daļējās lēkmes

1. Vienkāršās daļējās lēkmes. Cilvēks, kurš piedzīvo šī veida lēkmi, parasti savelk sejas muskuļus – skatoties no malas, šķiet, it kā viņš būtu saodis vai pagaršojis kaut ko dīvainu. Tāpat kā absansu lēkmes gadījumā, šajā situācijā nav nepieciešams sniegt kāda veida palīdzību.

2. Kompleksās daļējās lēkmes. Cilvēks jutīsies apjucis, dezorientēts, kā arī nespēs sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem.

Šajā gadījumā saglabā mieru, palīdzi cilvēkam tikt drošā vietā, un runā ar viņu lēnām, bet pārliecinoši. Esi līdzās visu lēkmes laiku – parasti aptuveni 2 minūtes.

3. Sekundārās vispārējās lēkmes. Tā parasti sāksies kā daļējā lēkme, taču pāraugs toniski-kloniskajā lēkmē. Šādā gadījumā nepieciešams rīkoties tāpat, kā minēts augstāk.

Lēkmes, kas nav saistītas ar epilepsiju

Neepileptiskas lēkmes nav saistītas ar patoloģisku elektrisko aktivitāti smadzenēs, kā tas ir epilepsijas lēkmju gadījumā. Tās bieži vien izraisa psiholoģiskie faktori kā pakļautība stipram stresam, vai arī tās ir saistītas ar psihiskajiem traucējumiem.

Šīs lēkmes iedala trīs veidos:
•    Disociatīvās – cilvēkam, kurš to piedzīvo, nav izpratnes vai kontroles pār notiekošo.
•    Panikas lēkmes – liek justies vāji, kļūst grūti elpot un paātrinās sirdsdarbība.
•    Tādas, ko rada psihiskie traucējumi, kas liek cilvēkam "ierosināt" vai "tēlot" lēkmi, lai izraisītu apkārtējo uzmanību.

Šādu lēkmju gadījumā jāņem vērā tie paši ieteikumi, kas paredzēti epilepsijas epizodēm. Galvenais, lai cilvēks atrastos drošībā.