Kā pareizi izvēlēties pretsviedru līdzekli: kas jāzina par svīšanu
Nepatīkamā mitru padušu sajūta mūs mēdz pārsteigt nepiemērotākajos brīžos: darba sapulcē, svarīgā tikšanās reizē, sabiedriskajā transportā, lekcijā. Svīšanas procesu un to, kā izvēlēties pretsviedru līdzekli, palīdzēs saprast “Veselības centru apvienības” (VCA) dermatoloģe Žanna Zakovrjašina un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Irina Korčagina.
“Cilvēka organismā ir no diviem līdz pat pieciem miljoniem sviedru dziedzeru, un tie kalpo gluži kā mūsu iekšējais kondicionieris. Svīšana ir normāls process – veids, kā organisms izvairās no pārkaršanas. Sviedru sastāvā, bez ūdens un elektrolītiem, ir lipīdi, olbaltumvielas, cukuri un hormoni. Cilvēka sviedri satur arī amonjaku, kāliju, cinku, varu, dzelzi, niķeli, kadmiju, svinu un pat nedaudz mangāna. Uz ādas esošās nekaitīgās baktērijas absorbē šīs vielas un izdala gaistošus savienojumus, kas dažkārt piešķir sviedriem nepatīkamu aromātu,” skaidro ārste Žanna Zakovrjašina.
Ārste norāda, ka mūsu organismam piemīt termoregulācija un sviedri ir daļa no tās. Turklāt sviedri piedalās arī vielmaiņas produktu izvadīšanā no organisma. “Mūsu ķermenī sviedri izdalās caur divu veidu dziedzeriem. Apokrīnie dziedzeri atrodas padusēs, cirkšņos, nāsīs, ausīs. Savukārt eksokrīnie dziedzeri klāj teju visa ķermeņa ādu. Siltā laikā organisms aizsargājas pret pārkaršanu, ļaujot izdalīt vairāk sviedru, kas pēc iztvaikošanas atdzesē ķermeni,” precizē dermatoloģe.
Par ko var liecināt pastiprināta vai samazināta svīšana?
Ārste atzīmē – svīst visi, taču cilvēkiem sviedri atšķiras pēc apjoma un ķīmiskā sastāva. To nosaka dažādi faktori – ģenētika, vielmaiņa, uztura īpatnības, dzīvesveids un pat vecums. Arī asa pārtika (ķiploki, sinepes, pipari u. c.) un atsevišķu medikamentu – pretdrudža līdzekļu, antidepresantu, hormonālo preparātu un citu – lietošana arī var pastiprināt svīšanu.
“Pastiprināta sviedru izdalīšanās mēdz būt saistīta arī ar dažādām slimībām – vairogdziedzera darbības traucējumiem, vīrusa infekcijām, tuberkulozes, dažādām neiroloģiskām slimībām, arī aptaukošanos. Jāsaprot, ka pārmērīga vai samazināta svīšana bez redzama iemesla var liecināt par kādiem traucējumiem. Tāpēc jāvēršas pie ārsta un jāmeklē cēlonis,” aicina ārste.

Autors: Shutterstock.com
Dezodorants vai antiperspirants?
“Ja sviedru aromāts ir spēcīgs, aptiekā varam piedāvāt dušas želejas ar antibakteriālām vielām, kas kavē baktēriju vairošanos un samazina nepatīkamo aromātu. Ir pieejami arī antibakteriāli dezodoranti. Gan vieni, gan otri jāmaina ik pēc trim mēnešiem, lai netiktu bojāta dabiskā ādas mikroflora,” stāsta “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Irina Korčagina.
“Dezodoranti novērš nepatīkamo aromātu, bet nesamazina svīšanas apjomu, savukārt antiperspiranti daļēji bloķē svīšanu. Ir arī jauktas formas dezodoranti-antiperspiranti, kuros antibakteriālie komponenti kavē sviedru aromātu izraisošo baktēriju vairošanos, bet paduses paliek sausas līdz pat 96 stundām un pat ilgāk,” skaidro farmaceite.
“Ja cilvēks pastiprināti svīst, nekā efektīvāka par alumīnija sāļiem, izņemot botulīna injekciju terapiju, vēl nav izgudrots,” papildina dermatoloģe. “Ja nav alerģijas pret alumīnija sāļiem, tos droši var lietot. Bet, ja svīšana nomoka nopietni, vērts apdomāt, piemēram, botulīna injekcijas (plaukstām, padusēm u.c. zonām), kas atrisina problēmu gandrīz uz gadu.”
Dabiskie dezodoranti – ar maigāku iedarbību
Dermatoloģe atgādina, ka ir arī citi līdzekļi, kas maskē sviedru aromātu, piemēram, ēteriskās eļļas – tās kavē baktēriju augšanu, darbojoties kā viegli antiseptiķi. Tomēr pirms to lietošanas vēlams konsultēties ar farmaceitu, jo cilvēkiem ar jutīgu ādu saskare ar ēteriskajām eļļām un augu ekstraktiem var izraisīt alerģiju un kairinājumu.
Farmaceite stāsta, ka populārākās izvēles ir lavandas, tējas koka, piparmētras, eikalipta, egles ēteriskās eļļas. Kāju kopšanai efektīvas var būt ozola mizas vanniņas. “Ja nav izteikta sviedru aromāta, varu ieteikt dabiskos dezodorantus ar alauna kristāliem (piemēram, alumīnija-kālija alauniem), kas satur minerālus ar antibakteriālām īpašībām. Šādos līdzekļos var būt antibakteriāli komponenti (minerālie alauni, ēteriskās eļļas), silīcija dioksīds, kā arī ādu mīkstinošas un nomierinošas vielas (eļļas, ekstrakti).”
Ādas kairinājums: ir risinājums!
Cilvēki nereti sūdzas par noberzumiem, kas rodas pārmērīgas svīšanas gadījumā. “Tas novērojams cilvēkiem ar paaugstinātu glikozes līmeni asinīs, tiem, kuri valkā ciešu, reizēm pat sintētisku apģērbu. Vietās, kur āda slikti ventilējas – piemēram, sievietēm zem krūtīm, sānu krokās, vēdera rajonā – veidojas vide, kas ideāli piemērota sēnīšu un baktēriju attīstībai. Ja pievienojas mikrotraumas (noberzumi, skrāpējumi), streptokoki vai stafilokoki var izraisīt ādas iekaisumu. Slimība sākas ar sāpīgiem sarkaniem plankumiem, kas pārvēršas pūslīšos. Protams, nekavējoties jādodas pie ārsta – problēmu nedrīkst atstāt novārtā,” uzsver dermatoloģe.
Profilaksei farmaceite iesaka lietot speciālas pūderus (der arī bērnu), kā arī modernās cinka ziedes, kas pieejamas aptiekā, un aicina neaizmirst par vienkāršiem ādas kopšanas līdzekļiem – krēmiem ar E vitamīnu vai pantenolu.