Iekaisīgās zarnu slimības, ar kurām Latvijā slimo aptuveni 3000 cilvēku, rada nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas lielākajai daļai pacientu. Bieža caureja un nemitīga domāšana par to, kur ir tuvākās labierīcības, rada nopietnu stresu. Tam visam klāt vēl nāk anēmija un onkoloģisko slimību riski. Turklāt tas var radīt situāciju, ka ikdienā dabisko vajadzību kārtošanai nepieciešams speciāls maisiņš. Par to, kā atvieglot iekaisīgu zarnu slimību pacientu dzīvi, mainot ikdienas paradumus un izmantojot mobilo aplikāciju, stāsta gastroenterologs Aldis Puķītis.

Iekaisīgās zarnu slimības ir autoimūnas slimības, kas skar ne tikai gremošanas orgānus, bet arī locītavas, saistaudus un ādu. Visbiežāk izplatītās slimības ir čūlains kolīts un Krona slimība. Citviet Eiropā tās ir biežāk sastopamas nekā pie mums, jo Baltijas valstis pēc izplatības joprojām ir zemas saslimstības reģions. Gastroenterologs secina, ka līdz šim jaunu pacientu skaits Latvijā strauji nepieaug, kas ļauj iespēju robežās sabalansēt esošo slimnieku aprūpi un uzraudzību. Abas slimības ir hroniskas, kas nereti norit ar biežiem, neprognozējamiem recidīviem. Slimību gaita var būt progresējoša, ar resno un tievo zarnu eroziju un čūlu veidošanos, kas var ilgstoši asiņot. Krona slimībai raksturīga zarnu sašaurinājumu (striktūru) un fistulu veidošanās. Latvijā nav precīzu datu par slimnieku kopējo skaitu, jo šajā jomā nav veikti epidemioloģiskie pētījumi. Ārsts skaidro, ka pacientu skaits šajā slimību grupā varētu būt līdzīgs kā Lietuvā un Igaunijā, kur šādi pētījumi ir veikti Kauņas un Tartu reģionos. "Iespējams, pēc tam, kad būs izstrādāts un ieviests jaunais e-veselības modelis, pacientu uzskaites analīzi veikt būs vieglāk. Pagaidām ārstniecības iestādes to dara tikai lokāli, uzskaitot un kodējot diagnozes," saka ārsts.

Slimības riska faktori un vides ietekme

Autors: smekeshana

Pašlaik ir zināms, ka saslimšanu ar iekaisīgajām zarnu slimībām tikai 15–20% apmērā ietekmē ģenētiski faktori. Ārsts: "Mūsu reģions neietilpst to skaitā, kur būtu lielāka iekaisīgo zarnu slimību ģenētiskā predispozīcija, biežāk tā raksturīga Vidusjūras un Skandināvijas valstīm, kā arī anglosakšu zemēm. Pārējie zināmie 80% no veicinošiem faktoriem ir saistīti ar apkārtējo vidi: smēķēšana, infekcijas, higiēnas neievērošana. Jāatzīst, par šīm slimībām vēl daudz kas nav zināms, trūkst precīzu salīdzinošu etioloģisko faktoru pētījumu. Speciālisti atzīst – ja būtu zināms, kā šī slimība rodas, tad arī varētu efektīvāk ārstēt pacientus un apstādināt slimību izplatību. Tiek uzskatīts, ka slimība rodas, izjūkot cilvēka  iekšējās un ārējās vides balansam, kas rezultātā kombinējas vēl ar citiem slimību ietekmējošiem faktoriem, piemēram, stresa situācijām, zarnu mikrobiotu, diētu. Biežāk iekaisīgās zarnu slimības tiek diagnosticētas vecumā no 15 līdz 25 gadiem, bet pēdējā laikā redzam, ka var saslimt arī mazi bērni un cilvēki mūža nogalē (vecākajam pacientam, kuram pirmo reizi mūžā diagnosticēta iekaisīgo zarnu slimība, ir 99 gadi).

Iekaisīgo zarnu slimību simptomi

Autors: sapes_vedera

Par saslimšanu liecina bieža vēdera izeja, caureja, iespējams, ar asiņu piejaukumu un sāpes vēderā. Pacientam var būt anēmija jeb mazasinība, ko izraisa iekaisums zarnās. Šīs ir hroniskas slimības, kuras pilnībā izārstēt nevar, cilvēks ar tām sirgst visu mūžu. Var būt epizodes, kad pacientam ir slimības paasinājumi, kas var ilgt īsāku vai garāku periodu. Šie iekaisumi zarnās var radīt komplikācijas – sašaurinājumus, saaugumus, fistulas, kas nereti jāārstē ķirurģiski. Šie slimnieki var zaudēt darba spējas pavisam vai arī īslaicīgi slimības paasinājuma laikā. Pacientiem ilgu laiku jālieto medikamenti, un slimība, protams, ietekmē viņa ģimenes dzīvi, sabiedrisko aktivitāti un emocionālo stāvokli, jo cilvēks cieš. Tāpēc ir svarīgi slimību laikus diagnosticēt un efektīvi ārstēt, lai cilvēks var atkal atgriezties sadzīvē un justies labi.

Kādi ir riski, ja slimības netiek ārstētas?

Autors: pacients

Katrai slimībai ir zināmas komplikācijas, arī dzīvībai bīstamas. Ja pacients laikus nesaņem atbilstošu medikamentozo terapiju, slimība var ātri progresēt, kļūt agresīva un cilvēks var aiziet bojā. Gastroeneterologs: "Šīs slimības var būt kā "ugunsgrēks", ko grūti nodzēst." Ja cilvēks nonāk slimnīcā, viņš tiek ārstēts, uzraudzīts un vajadzības gadījumā arī operēts. Tas ir grūts un sarežģīts darbs arī ārstam, vajadzīga ir pieredze un resursi, lai cīnītos ar slimības paasinājumiem, jo komplikācijas var būt nopietnas, pat dzīvībai bīstamas.

Diagnostikas metodes iekaisīgo zarnu slimību gadījumā

Autors: asins_analizes

Pirmā diagnostikas metode ir asins un fēču analīzes. Pēc tam ir endoskopiska izmeklēšana, kuras laikā tiek ņemts biopsijas materiāls no iekaisuma vietām un izvērtēta slimības aktivitāte un smaguma pakāpe. Vēl tiek izmantotas arī radioloģiskās metodes – ultrasonogrāfija un vajadzības gadījumā arī magnētiskās rezonanses izmeklējums zarnām, datortomogrāfija vēdera dobumam. Slimības diagnostikā iesaistās daudz speciālistu – laboratorijas ārsts, radiologs, patologs, gastroenterologs, ķirurgs. Ārstēšanas procesā tiek piesaistīts arī dietologs, ja pacientam, ilgstoši slimojot, radušās gremošanas un uztura uzsūkšanās problēmas. "Gadījumos, ja cilvēkam ir locītavu vai ādas bojājumi, tad ārstēšanā iesaistās arī reimatologs un dermatologs. Universitāšu klīnikās ir izveidotas multidisciplināras komandas un konsiliji," stāsta ārsts.

Medikamentoza ārstēšana un dzīvesveida maiņa

Autors: medikamenti

"Diemžēl bez medikamentiem šīs slimības nav ārstējamas, jo organisms bez papildu palīdzības ar to netiek galā. Jāatmet smēķēšana un jāpārskata savs līdzšinējais dzīvesveids," norāda speciālists. Pacienti saņem bāzes terapiju, kas tiek lietota ilgtermiņā. Tie ir medikamenti, kas ietekmē iekaisumu, maina slimības radīto imūnsistēmas reakciju, koriģē organisma iekaisuma citokīnu plūsmu. Mūsdienās izmanto arī bioloģisko terapiju un mazās molekulas. Pacientam medikamenti jālieto regulāri līdz brīdim, kad tiek panākta slimības remisija un tās aktīvā fāze beigusies. Arī pēc tam jāturpina uzturošā terapija, lai uzturētu remisiju un panāktu stāvokli, kad iekaisums zarnās ir pilnībā sadzijis. Cilvēkam jāseko līdzi izmaiņām savā organismā un jāvēro, kā mainās sūdzības. Iespējams, ka ir jāmaina medikamentu deva, regulāri jāapmeklē ģimenes ārsts vai speciālists un jāveic analīzes. Pacienta līdzestībai, sadarbībai ārstēšanas procesā ir ļoti liela nozīme, uzver ārsts. "Viena daļa līdzestības balstās uz faktu, ka pacients reaģē uz simptomiem, kas viņam sāk traucēt. Otra līdzestības daļa ir regulāra medikamentu lietošana, jo ir zināmas shēmas, kas jāievēro. Svarīgi, lai medikamenta līmenis cilvēka asinīs nesamazinātos. Tajā brīdī, kad cilvēks pārtrauc lietot zāles, šis līmenis šūnās krīt un iekaisums atkal "aizdegas". Lai pēc tam atgrieztos remisijas stāvoklī, atkal būs vajadzīgs ilgs laiks, pacietība un nopietna ārstēšana."

Vai iekaisīgās zarnu slimības var izraisīt arī citas slimības?

Iekaisīgo zarnu slimību pacientiem pastāv arī onkoloģisko slimību risks, jo kādā brīdī iekaisums var kļūt bīstams. Speciālists: "Ja zarnās ilgstoši ir aktīvs iekaisums, kas netiek ārstēts, var parādīties patoloģiskas pārmaiņas un iekaisuma vietā šūnas transformējas par audzēja šūnām. Lai mazinātu audzēju risku, pacienti ar stāžu, kas slimo ilgāk par 10 gadiem, tiek speciāli kontrolēti, uzraudzīti. Arī tad, ja cilvēks jūtas labi, un slimība viņam ir remisijā, ir jāapmeklē ārsts, jāveic kontroles izmeklējumi, vakcinācija, jāsaņem uzturošā terapija, lai pasargātos no komplikācijām, kas var būt nepatīkamas un bīstamas."

Kad noteikti jāmeklē ārsts?

Autors: sapes_vedera2

Iekaisīgās zarnu slimības sākas negaidot un nav prognozējamas. Cilvēks var nejust slimības pirmsākumu, iespējams, ka iekaisums zarnās jau ir ieperinājies, bet cilvēks to nejūt, jo nav izteiktu simptomu. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saslimšanu, ir šķidra vēdera izeja ilgāk par divām nedēļām bez pamatota iemesla, nav bijusi vīrusa infekcija un lietotas antibiotikas, nav notikusi saindēšanās ar pārtiku. Var būt redzamas asinis fēcēs, un tā nav jau iepriekš zināmā hemoroīdu slimība. Vēl viens simptoms ir sāpes vēderā, ko nevar izskaidrot ar pārforsētām fiziskām aktivitātēm vai vīrusa klātbūtni. Gastroenterologs: "Šie simptomi varētu būt pirmais zvans, ka ir kāds "notikums vēdera dobumā". Ja cilvēks vismaz reizi gadā veic asins analīzes un pēkšņi rādītājos ir samazināts hemoglobīna līmenis, tad ir jāmeklē, vai organismā nav kāda slēptā asiņošana vai autoimūns iekaisums, kas lēnām sāk attīstīties. Jo ātrāk šo slimību "noķer", jo efektīvāka ir ārstēšana. Ja cilvēks domā, ka šī vaina pati pāries, tad viņš kļūdās – organisms pats galā netiks. Ir pierādīts, ka pirmo divu gadu laikā, kad ir parādījušies simptomi, var šo slimību efektīvi "nodzēst", laikus panākot remisiju." Iekaisīgas zarnu slimības ir sensitīvs temats, un bieži vien cilvēks negrib par to runāt, reizēm nevēlas savas sūdzības paust pat savam ārstam. Viņš sāk runāt tikai tad, kad sūdzības jau kļuvušas mokošas. Ārsts: "Es iesaku biežāk veikt pārbaudes, pievērst uzmanību simptomiem, jo autoimūns iekaisums var būt neatgriezenisks, kad tas kombinējas ar fibrozi, parādās rētaudi zarnās, sašaurinājumi, kurus ar medikamentiem jau ir grūti ārstēt. Tad jāveic ķirurģiskas operācijas, un bojātos zarnu segmentus griež ārā. Sevišķi Krona slimībai."

Mobilā aplikācija "For You, With You" iekaisīgo zarnu slimību pacientiem

Autors: for_you_with_you

Šobrīd pacientiem ir pieejama mobilā aplikācija "For You, With You". To lietojot, ir iespējams sniegt atbalstu ikvienam iekaisīgo zarnu slimību pacientam un viņu aprūpētājam, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un sniegtu palīdzību, kad tā ir nepieciešama.  Aplikācijas lietotājiem iespējams reģistrēties un izveidot profilu, lai saņemtu sev piemērotāko informāciju un personalizētu pieredzi, iestatītu atgādinājumus medikamentu lietošanai un plānotajām vizītēm pie veselības aprūpes speciālista. Ērti plānot ikdienu un nepieciešamības gadījumā atrast labierīcības, atrodoties ceļojumā vai nepazīstamā vietā. Aplikācijā pieejami informatīvi videomateriāli par to, kā ieviest pārmaiņas un izdarīt atbilstošas izvēles, vairāk nekā 50 rakstu par dažādām ar sadzīvi un IZS saistītām tēmām, piemēram, uzturu, labsajūtu, seksualitāti, ceļošanu, kā arī dietologa apstiprinātas receptes cilvēkiem ar iekaisīgām zarnu slimībām.

Viena no vērtīgākajām lietotnes funkcijām ir IZS disks, kas ir apstiprināts veselības stāvokļa novērtēšanas rīks. Tas nodrošina vizuālu attēlu zirnekļa diagrammas veidā, kas aptver 10 dažādas kategorijas, kurās lietotājs laika gaitā var sekot līdzi sava veselības stāvokļa attīstībai.

Aplikāciju espējams lejupielādēt gan iOS, gan Android lietotājiem, plašāka informācija vietnē https://foryouwithyou.lv/

Tomēr jāatceras, ka informācija lietotnē nevar aizstāt profesionālu speciālista konsultāciju un rekomendācijas. Ja rodas kādas medicīniska rakstura problēmas vai jautājumi, ir jāsazinās ar savu ārstu.

Plašāka informācija par IZS: https://lkksb.lv/