Vīrusu un slimošanas periods var atstāt dažādas nepatīkamas sekas, kas var būt saistītas ar izmaiņām zarnu mikroflorā. Tādēļ ir būtiski rūpēties par to, lai organisms spētu atjaunot veselīgu līdzsvaru. Te talkā nāks probiotikas. Kā tās darbojas un kā tās pareizi lietot, stāsta "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kas īsti ir probiotikas un kā tās darbojas?

Probiotikas ir baktērijas, kas, kā pierādīts, dod labumu cilvēka organismam. Visizplatītākās probiotikas ir lakto un bifidobaktērijas, taču probiotikas var būt arī citi mikroorganismi, piemēram, raugs Saccharomyces boulardii, stāsta farmaceits.

Veids, kā probiotikas iedarbojas uz cilvēka organismu, ir pavisam vienkāršs: tās palīdz uzturēt veselīgu labo un slikto baktēriju līdzsvaru zarnās, uzlabojot mūsu mikrobiotas, kas ir viena no galvenajām imūnsistēmas sastāvdaļām. Līdz pat 80 % no visa ķermeņa imūnšūnām atrodas cilvēka zarnās, taču, lai tās pareizi strādātu, ir nepieciešams sava veida “koordinators”. Mūsu ķermenī šāda “koordinatora” lomu spēlē veselīga zarnu mikroflora. Tā palīdz imūnsistēmai atšķirt patogēnus no parastajām pārtikas un organismam draudzīgām baktērijām un kavē patogēnu mikrobu augšanu. Turklāt veselīga mikroflora ir atbildīga par barības vielu uzsūkšanos no pārtikas, tādējādi nodrošinot ķermeni ar enerģiju, un veicina svarīgo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu.

Ja zarnu mikroflora ir veselīga un labvēlīga, tā atbalsta organisma aizsargspēju jeb imunitātes darbību. Taču, ja pārsvars ir nelabvēlīgo mikroorganismu pusē, imūnsistēma sāk darboties nepareizi, piemēram, uzbrūkot savām šūnām un izraisot iekaisīgu zarnu slimību.

Ko ietekmē mikrofloras izmaiņas?

Zarnu mikrofloras izmaiņas ietekmē daudzus nozīmīgus procesus mūsu organismā, skaidro farmaceits. Taču visbiežāk tiek runāts par šiem:

Kuņģa un zarnu trakta labsajūta. Labvēlīgās baktērijas palīdz atjaunot normālu zarnu floras līdzsvaru un uzlabot tās darbību. Tāpat tās palīdz novērst caureju, kā arī darbojas caurejas profilaksei un palīdz atjaunot nepieciešamās baktērijas gremošanas traktā.

Svara kontrole. Labvēlīgajām baktērijām var būt nozīme arī ķermeņa svara samazināšanā, jo dzīvās baktērijas ražo lielu daudzumu lipāzes, kas ir īpašs enzīms, kurš palēnina uztura tauku uzsūkšanos.

Garīgā un emocionālā pašsajūta. Arvien vairāk tiek runāts arī par zarnu mikrofloras ietekmi uz garīgās veselības un pašsajūtas uzlabošanu, jo labvēlīgo mikroorganismu satura palielināšanās zarnās veicina garastāvokļa normalizēšanos un garīgo traucējumu riska mazināšanos.

Sirds un asinsvadu slimību profilakse ir vēl viens būtisks faktors. Probiotiku ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmu ir daudzpusīga, piemēram, dažas probiotikas spēj ražot pienskābi, kas zarnās noārda žulti. Tā rezultātā žults netiek reabsorbēta un tiek izvadīta no organisma. Šī funkcija ļauj samazināt aterogēnā holesterīna koncentrāciju asins plazmā.

Pretalerģiska iedarbība. Optimāla līdzsvara atjaunošana un uzturēšana zarnu mikroflorā ļauj samazināt vietējo imūnfaktoru reaktivitāti. Tā rezultātā samazinās dažādu darbības traucējumu iespējamība un alerģisku slimību izpausme.

Imunitātes stiprināšana. Zarnu mikroflorai, kā jau minēts, ir ievērojama ietekme uz mūsu organisma aizsargspējām. Tā, piemēram, probiotiku lietošana elpceļu vīrusu slimību laikā palīdz samazināt smagas slimības gaitas iespējamību. Tādējādi probiotikas un probiotiskos produktus bieži vien iesaka sezonālo vīrusu infekciju profilaksei (ko izraisa liela elpceļu vīrusu gripa).

Kas jāzina par pareizu lietošanu?

Parasti probiotikas iesaka lietot tukšā dūšā – pirms, nevis pēc ēšanas vai ēšanas laikā. Vislielākā efektivitāte būs, lietojot tās stundu pirms ēšanas, iesaka farmaceits. Lietojot preparātus kapsulās, tām uzdzer 100–150 ml ūdens. Svarīgi tās nesakošļāt. Savukārt pulvera veida preparātus, kas šķīdināmi šķidrumā, uzjauc tieši pirms lietošanas. Tie jāsajauc ar ūdeni, kura temperatūra nepārsniedz 40 °C. Pulveri var pievienot arī kefīram vai jogurtam, bet, lietojot zīdaiņiem, ieteicams sajaukt to ar mākslīgo maisījumu. Būtiski probiotiku kursa lietošanas laikā dzert daudz ūdens.

Vidēji probiotiskās terapijas kurss ilgst divas trīs nedēļas, taču tas nedrīkst pārsniegt divus mēnešus. Probiotikas ieteicams lietot kursa veidā divas trīs reizes gadā, starp kursiem veicot vismaz mēneša pārtraukumu. Par probiotiku kursa lietošanas nepieciešamību konsultējies ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat speciālisti palīdzēs izvēlēties tieši tev piemērotākos preparātus.

Atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!