Kā novērst traumu riskus bērnam mājas vidē?

Kāda ir bērnam droša māja? Atbildot uz šo jautājumu, speciālisti aicina iejusties bērna lomā, jo viņu izpratne par pašsaprotamo, veiklība, reakcija un arī spēks ir daudzkārt mazāki. Īpaši būtiski tas ir, ja ģimenē ienāk pirmais bērns – jaunajiem vecākiem jābūt informētiem par riskiem un to, kā iekārtot dzīvesvietu, lai bērns tajā būtu pasargāts no iespējām gūt traumas. Mājokļa drošības jautājums nezaudē aktualitāti, arī bērniem augot – negadījumus piedzīvo arī skolas vecuma bērni.

Uzsākot kampaņu “Pārvērt pārdrošību par drošību!”, tika veikta vecāku aptauja par ģimenes pieredzi ar bērnu traumatismu. Jautāti, kādā veidā viņi pievērš uzmanību tam, lai bērni mājās netiktu pakļauti traumu riskam, 85% vecāku, kuriem ir bērni vecumā līdz trim gadiem, atbild, ka pārsvarā pārliecinās, vai viss bīstamais ir noglabāts drošā un nepieejamā vietā.

Pārbaudīsim māju!

Ar šādiem vārdiem sākas pašpārbaudes lapas jauno vecāku instrukcijā “Pārbaudīsim māju!”, kas ir praktisks palīgs dzīvesvietas izpētei. Mediķi uzsver, ka dzīvokļa vai mājas izstaigāšana ar sarakstu un rūpīga pārbaude ir viens no vienkāršākajiem veidiem, ko ikviens var darīt bez īpašiem ieguldījumiem. Turklāt būtiski pievērst uzmanību drošības aspektiem ne tikai savā mājoklī, bet arī vecvecāku, radinieku un citu aprūpētāju mājās, kā arī bērnudārzā.

Visvairāk pakļauti traumu riskam ir bērni vecumā līdz trim gadiem. Svešķermeņu norīšana, termiskie apdegumi vai applaucējumi un saindēšanās ar sadzīves ķīmiju vai medikamentiem – šīs ir biežākās traumas jaunākā vecumposma bērniem, retāk tās gūst bērni vecumā no četriem līdz sešiem gadiem. Mazie bērni ir zinātkāri pasaules pētnieki un savās “ekspedīcijās” atrod sīkas lietas, krāsainus šķidrumus vai netīšām pieskaras karstiem priekšmetiem, tādēļ viss bīstamais ir jānovieto ārpus bērna redzesloka un iespējas aizsniegt jebkuru apdraudošu priekšmetu.

Riski mājās

Pieaugušie diemžēl nevar rēķināties ar to, ka bērns vienmēr rīkosies droši. Tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļi, līmes un krāsas, koši šķidrumi un iepakojumi, augu kopšanas produkti un minerālmēsli – šo vielu izskats un smarža rosina tos apskatīt un pagaršot. Tādēļ uz galda, somās vai zemos plauktos nedrīkst atstāt pat šķietami nekaitīgus priekšmetus. Arī dažādas tūbiņas un medikamentu iepakojumi ir krāsaini, pievilcīgi. Tabletes bērns uztver kā konfektes un kā konfektes tās arī var apēst – lielā daudzumā.

Virtuvē par riska faktoru var kļūt jebkas – naži, šķēres un citi asi priekšmeti, elektroierīces un to vadi, alkohols un tīrīšanas līdzekļi, viegli atverami plaukti un tajos atrodamie sīkie produkti, karsta cepeškrāsns vai katli un pannas, galdauts, ko var paraut, uzraujot virsū karstus dzērienus un ēdienus vai ko smagu.

Citās telpās – viesistabā, guļamistabā, priekšnamā – jāuzmana, lai bērns nelēkā pa mēbelēm, nerāpjas uz palodzēm un nerauj aizkarus, jāpieskata, lai logi būtu stingri aizvērti, lai neatrastos mutē iebāžami sīki priekšmeti, piemēram, spēļu gabaliņi un baterijas. Bīstamas var būt arī smagas mēbeles un elektroierīces, kas nav stabilas, arī vadi un pagarinātāji.

Savukārt vannas istabā un tualetē neaizsniedzamā augstumā jātur sadzīves ķīmija un elektriskās ierīces, šķērītes un skuvekļi. Īpaši jāpievērš uzmanība ūdens temperatūrai un daudzumam, ja mazus bērnus mazgā vannā. Nekādā gadījumā bērnu nedrīkst atstāt bez uzraudzības! Vannā vispirms ielej aukstu ūdeni un tad to papildina ar karstu.

Pirmsskolas vecuma bērnu drošība

Pieaugušo rūpes par drošību – gandrīz nepārtraukta uzmanīšana un proaktīva rīcība – var pasargāt mazākos līdz trīs gadu vecumam, taču tie bērni, kuriem jau pieci vai seši gadi, noteikti jāmāca sarunājoties un izskaidrojot. Aptaujā to arī atzīst šī vecumposma vecāki – 71% bērniem skaidro, ko drīkst vai nedrīkst ņemt un darīt. Vēlams drošības noteikumus atkārtot bieži un konsekventi, un tos nevajadzētu mainīt. Bērniem  saprotamā valodā jāizskaidro, kas un kāpēc tiek darīts vai aizliegts. Jāatceras, ka, kaut ko skaidrojot bērnam, jāmēģina iejusties viņa ādā. Bērns augumā ir mazāks par pieaugušo. Vislabāk notupties pie bērna, lai saprastu, ko un kādā augstumā viņš redz.

Lai precīzāk uztvertu risku nozīmi, var izmantot spēles principus, jautras un praktiskas aktivitātes. Piemēram, telpā var novilkt dzijas diegus ar iekārtiem zvaniņiem, izveidojot šķēršļu joslu. Bērnam izskaidro, ka zvaniņi simbolizē uguni vai kaut ko karstu un jāizvairās no pieskaršanās tiem. Tādējādi bērni mācās apzināties potenciāli bīstamas lietas un apdraudējumus, no kuriem izvairīties, kā arī iegūt atbildīgu attieksmi pret drošības pasākumiem.

Bērni mācās un veido drošības likumsakarības arī no pieaugušajiem – vecākiem, radiniekiem, citiem apkārtējiem. Ir svarīgi bērnam rādīt drošu uzvedību – nestaigā un nerunā ēdot, ja to pašu prasi no bērna, lieto drošības jostas automašīnā, ķiveri, braucot ar velosipēdu. Lielākā daļa bērnu kopēs pieaugušo darbības. Apvienojumā ar mutiskiem skaidrojumiem tas ir visefektīvākais veids drošības principu apgūšanai.

Sākumskolas un pamatskolas vecuma bērnu drošība

Sākumskolas (septiņi līdz 10 gadi) un pamatskolas (10–15 gadi) vecuma bērnu traumas mājās visbiežāk rodas nejaušību vai neuzmanības dēļ, jo jau diezgan labi nostiprinājusies apziņa, kas ir nedrošs vai bīstams. Pēc kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” veiktās aptaujas datiem, bērni aizrijas ar pārtikas gabaliņiem, jo ēd neuzmanīgi vai steidzīgi (72% sākumskolas un 80% pamatskolas bērnu), kā arī gūst apdegumus no karstiem priekšmetiem vai plīts (32% sākumskolas un 50% pamatskolas bērnu).

Šajā vecumā ietekmi veido arī pieaugušo uzvedība, vēlme izcelties vienaudžu vidū un pārdroša rīcība, tādēļ svarīgi ar bērnu runāt par riskiem savai un draugu drošībai. Sākumskolas un pamatskolas vecuma grupās bērni jau ir diezgan apzinīgi, lai pieņemtu pārdomātus un atbildīgus lēmumus, un traumas visbiežāk notiek ārpus mājas – pārvietojoties satiksmē, pie ūdens, uz batuta un citviet.

Risks kā daļa no attīstības

Kamēr bērns apgūst pasauli, savu lomu tajā un mācās izpratni par drošu uzvedību, pieaugušajiem viņš vienmēr jāuzmana. Mazuļi neapzinās, cik bīstama vai nedroša varētu būt kāda situācija, un riskē. Tam var būt nepatīkamas vai pat traģiskas sekas. Kopumā riskanta uzvedība ir pieaugšanas sastāvdaļa. Tādā veidā bērni pārbauda savas robežas, izprot un attīsta savu fizisko varēšanu, pārliecību un spēju būt zināmā mērā pašpietiekami. Droša riska uzņemšanās pieredze palīdz bērnam uzzināt vairāk par sevi un emocionāli būt gatavam negaidītām situācijām, bet vecāku ziņā ir radīt apstākļus, lai tas notiktu pēc iespējas drošāk.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālo tīklu vietnēs.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”  ietvaros.