Sievietes organismā nepārtraukti notiek cikliskas hormonu svārstības. Hormonu izdalei ir savs ritms, tā ir atkarīga no diennakts jeb gaismas/tumsas perioda, no mēneša, no dabas sezonas perioda, no dzīves perioda (pubertāte, menopauze).

Mēneša periodā sievietei ir tā sauktais menstruālais cikls, kas tiek skaitīts no menstruāciju pirmās dienas līdz nākamo menstruāciju pirmajai dienai - vidēji 25-34 dienas. Menstruālā cikla garums sievietēm atšķiras, pat vienai sievietei viņas dzīves laikā tas var mainīties.

Izteikti mainīgs menstruālais cikls var būt pirmos dažus gadus pēc menstruāciju sākuma un dažus gadus pirms menopauzes. Tikai 10 % sieviešu menstruālā cikla garums dzīves laikā ir stabili nemainīgs.

Menstruālā cikla laikā hormoni vistiešākajā veidā ietekmē ne tikai sievietes auglību, bet arī pašsajūtu un uzvedību. Uzmanīgs dzīvesbiedrs būs pamanījis, ka dzīvo it kā ar četrām atšķirīgām sievietēm, jo katrā menstruālā cikla posmā sieviete mēdz justies un uzvesties citādi.

Mēnešreižu laikā, pēc tām, ovulācijas laikā un pirms nākamajām mēnešreizēm sieviete gan fiziski, gan emocionāli jūtas atšķirīgi, jo katrā šajā posmā ir atšķirīgs hormonu līmenis, kas regulē un nosaka dažādus procesus ķermenī.

1. posms - mēnešreizes

Lai dzemdē varētu ieligzdoties apaugļota olšūna un attīstīties grūtniecība, tai nepieciešama maiga, svaigi izveidojusies gļotāda jeb endometrijs.

Hormonu ietekmē organisms dažas dienas mēnesī veic dzemdes ģenerāltīrīšanu, ko sauc par mēnešreizēm, nomainot iepriekšējā ciklā izveidojušos gļotādu, lai pēc brīža uzklātu jaunus un tīrus palagus princesei - apaugļotai olšūnai, ko dzemde gaida katru mēnesi.

Mēnešreižu laikā visu dzimumhormonu līmenis ir diezgan zems un organisms it kā atpūšas. Arī sieviete šajā cikla posmā varētu vēlēties vairāk atpūtas, miera.

Mēnešreižu garums - aptuveni 3-7 dienas.

2. posms - aug dzemdes endometrijs

Pēc mēnešreizēm sievietes organisms audzē jaunu dzemdes izklājumu - gļotādu. Olnīcās sāk veidoties folikuli un tajos - olšūnas. Katrā ciklā pārmaiņus vienā vai otrā olnīcā hormonu ietekmē tiek audzēts un gatavots ovulācijai viens galvenais jeb dominantais folikuls. Šajā procesā olnīcas ar jaunu sparu izstrādā sievišķo hormonu estradiolu.

Estradiols stiprina kaulus un domāšanu padara asu. Sieviete atveras kā daba pavasarī - pievērš sev uzmanību, tiecas pēc romantikas, kaut kā jauna. Atjaunojas ne tikai dzemdes gļotāda - gan mati, gan āda, gan arī acis uzmirdz. Sieviete ir arī psiholoģiski atvērta, komunikabla, labprāt uzsāk un apgūst kaut ko jaunu.

3. posms - ovulācija

Īsākais cikla periods ir auglīgās dienas, kad nobriedušais folikuls plīst un olšūna dodas uz olvadu, kur gaida savu spermatozoīdu. Parasti ovulācija notiek aptuveni menstruālā cikla 14. dienā, tomēr to var ietekmēt dažādi apstākļi, piemēram, stress, ceļojumi, fiziska pārslodze, diētas u. c.

Pārplīsušais folikuls jeb Grāfa pūslītis nekavējas pārvērsties par dzelteno ķermeni un sāk sūtīt hormonālus ziņojumus dzemdes gļotādai: "Princese olšūna jau ir ceļā! Iespējams, apaugļota! Iespējams, sāksies grūtniecība! Sasildiet un apasiņojiet labi dzemdes izklājumu!" Savukārt hipofīze saņem ziņu, ka jāpiebremzē ar olnīcu stimulēšanu un jaunu olšūnu briedināšanu.

Hormonu, kas atbild par gatavošanos grūtniecībai, sauc par progesteronu. No vārdiem pro - ‘priekš’ un gestācija - ‘grūtniecība’.

Sieviete uzplaukst! Šajās dienās daba dara visu, lai rastos jauna dzīvība, un, ja kādreiz sieviete ir gatava neprātam un mīlas dēkām, tad tas ir tieši ovulācijas laikā.

Interesanti, ka vēl mammas vēderā 20. grūtniecības nedēļā meitenītei olnīcās izveidojas ap 7 miljoniem folikulāro rezervju jeb primāro folikulu.

Sievietes dzīves laikā šīs rezerves tiek lietotas, līdz tiek "iztērētas". No visiem miljoniem tikai ap 400 folikulu iziet pilnu nobriešanas ciklu un attīstās līdz ovulācijai.

4. posms - pirms mēnešreizēm

Olšūna pa olvadu virzās uz dzemdi un tur uzkavējas tikai diennakti. Dzemdes gļotāda hormona progesterona ietekmē sabiezē, kļūstot gatava uzņemt un barot apaugļoto olšūnu. Ja olšūna nav apaugļota, organismā samazinās progesterona daudzums un dzemdes gļotāda atkal gatavojas nomaiņai. Estradiola līmenis asinīs krītas, progesterons vairs nebremzē hipofīzi, un tā sūta atkal jaunus uzmundrinājumus olnīcām briedināt jaunas olšūnas, lai dabas noteiktais cikls turpinātos.

Menstruālā cikla posms pēc ovulācijas ir kā rudens visā tā daudzveidībā - no skaistā saulainā lapkriša līdz novembra slapjdraņķim un vētrām. Pēdējās dienās pirms mēnešreizēm sieviete mēdz pārvērsties par kašķīgu, neapmierinātu un nereti vīrietim un pašai sev nesaprotamu sievieti, kura dramatizē pat sīkumus. Un patiešām - hormoni un dažādas organisma sajūtas var diezgan ievērojami uz dažām dienām mainīt sievietes raksturu un uztveri. Parādās tieksme uzkrāt - ūdeni, svaru, vairāk ēst. Palielinās tieksme uz tūskām un ūdens aizturi ķermenī, pasliktinās garastāvoklis, palielinās ēdelība, kāre pēc salda. Piebriest un kļūst jutīgas, pat sāpīgas krūtis.

Paseko savam ciklam!

Ļoti daudz par sievietes veselību ginekologs var pateikt, apskatot mēnešreižu kalendāru. Cik dienu garš ir cikls, cik regulārs, cik dienu ilgst asiņošana, cik spēcīga vai vāja tā ir. Vai ir kādas nepatīkamas vai traucējošas sajūtas noteiktos cikla posmos?

Menstruālo ciklu skaita no pirmās menstruāciju dienas līdz nākamo menstruāciju pirmajai dienai, un šos datumus vajadzētu atzīmēt, lai varētu sekot līdzi pati un arī ārsts. Ginekologa kabinetā vienmēr skanēs jautājums - kad sākās pēdējās mēnešreizes?

Saskaņoto hormonu orķestra skanējumu var izjaukt dažādi faktori - uztraukumi, slimības, pastiprināta fiziskā un emocionālā slodze, arī sievietes vecums un citi.

Par izjauktu hormonu līdzsvaru var liecināt menstruālā cikla traucējumi. Piemēram, ja trūkst progesterona, olšūnas briest un rada vairāk estrogēna, nekā nepieciešams, bet nenotiek ovulācija. Endometrijs pienācīgi nenobriest, un tā atdalīšanās mēnešreižu laikā līdzinās mizas plēšanai no nenobrieduša apelsīna. Šādā situācijā ir nepieciešams ārsta padoms, lai atgrieztos pie veselīga cikla.

Pirmās mēnešreizes

Pirmās mēnešreizes ir liels notikums ikvienas meitenes dzīvē - tas ir solis pretim sievietes dzīvei. Visbiežāk menstruācijas sākas 11-15 gadu vecumā, tomēr to sākums ir atkarīgs ne tikai no vecuma un iedzimtības, bet no dažādiem apstākļiem: ēšanas režīma, fizisko aktivitāšu daudzuma, psiholoģiskā stresa. Lai sāktos mēnešreizes, ķermenis it kā gaida meitenes pāriešanu citā svara kategorijā. Sasniedzot aptuveni 46-47 kilogramu svaru, emocionāli labvēlīgos apstākļos meitenes organismā sākas dzimumnobriešana un arī menstruācijas. Tauku slānītis ir ne tikai enerģijas rezerve, bet tiešā mērā hormonālās pārmaiņas veicinošs "orgāns", tieši tāpēc ēšanas traucējumi, piemēram, anoreksija vai bulīmija, un pārmērīga fiziska slodze ir iemesls, kāpēc meitenei var nesākties mēnešreizes.

200 simptomi

Mūsdienās zināmas apmēram 200 premenstruālā sindroma jeb PMS izpausmes. Galvassāpes, vēdera sāpes, nelabums, tūska, ādas nieze, jutīgums pret smakām, asinsspiediena izmaiņas, sāpes sirds apvidū, aizcietējumi, meteorisms jeb vēdera pūšanās, kašķīgums, raudulīgums, depresija vai agresivitāte - tās ir tikai dažas no PMS izpausmēm, ar kurām sievietes pēc palīdzības vēršas pie ārsta.

Šie simptomi rodas, jo pirms mēnešreizēm ir krasas hormonu - estrogēna un progesterona - līmeņa svārstības. Hormonu līmeņa pacēlums mainās ar strauju kritumu. PMS izpausmes atšķiras atkarībā no tā, kurš hormons dominē - estrogēns vai progesterons.

Tā, piemēram, progesterona ietekmē sieviete jūtas nomākta, raudulīga, ir krūšu jutīgums un nespēks, nereti arī tūska, pieaug svars, kājas ātri nogurst. Estrogēna un androgēna iespaidā sieviete kļūst agresīvāka, ir izteikta vēlme pēc konfliktiem, parādās nesavaldīgums, lielāks satraukums par maznozīmīgām lietām.

Daudzas sievietes ikmēneša slikto jušanos uztver kā normu, jo līdz ar mēnešreižu sākumu tā pazūd. Tomēr par to būtu jārunā ar savu ginekologu vairāku iemeslu dēļ, un galvenais - sievietei reizi mēnesī nav jācieš un jāsamierinās ar sāpēm, sliktu pašsajūtu un emocionālajām svārstībām, kas ietekmē arī attiecības ar apkārtējiem. Viens no variantiem, kā vienkāršā veidā novērst pirmsmenstruālo sindromu ar tam piemītošām milzīgajām emocionālo svārstību un fiziskā diskomforta gammām, ir lietot kontracepcijas tabletes. Tās ne tika nodrošina kontraceptīvo efektu, bet arī mazina krasās hormonu līmeņa svārstības, līdz ar to sievietes pašsajūta uzlabojas un pirms menstruācijām vairs nav jāpārcieš grūtas dienas.