Būsim atklāti, vairākums cilvēku, iegādājoties zobu pastu, visbiežāk izvēlas reklāmās iepazītus zīmolus, veikala atlaižu piedāvājumu un izdevīgāko cenu, nepievēršot uzmanību, piemēram, zobu pastas sastāvam. Taču ar pareizu aprūpi zobi un smaganas var saglabāties veseli pat visu cilvēka dzīvi. Tāpēc ir svarīgi zināt, vai tiešām jūsu iecienītā zobupasta ir vislabākā izvēle zobu un mutes veselībai.

Neskaitot to, ka zobu pasta pēc zobu tīrīšanas sniedz svaiguma sajūtu, tai var būt noteicoša loma arī zobu un smaganu veselībā. Kā izvēlēties sev piemērotāko, skaidro "BENU Aptieka" farmaceits Vitālijs Mitrohins.

Farmaceits atgādina, ka galvenais iemesls mutes un zobu veselības problēmām ir nepietiekama zobu kopšana, kā rezultātā rodas zobu aplikums. Aplikums savukārt satur baktērijas, kas veicina kariesa un iekaisumu rašanos. Vairojoties zobu aplikumam, tā sastāvā esošās skābes bojā zobu emalju. Tāpēc būtiski atcerēties, ka pareiza zobu higiēna ir atslēga uz veseliem zobiem.

Zobu pastu sastāvs
Ikvienas zobu pastas galvenie uzdevumi ir notīrīt zobu aplikumu un aizkavēt zobakmens veidošanos, tāpēc nereti tām ir arī līdzīgs sastāvs, ko veido dažādu tīrošu un abrazīvu vielu, smaržvielu un garšvielu savienojumi. Par aplikuma notīrīšanu un zobakmens veidošanos atbild, piemēram, krīts (kalcija karbonāts), fosfāti, nātrija bikarbonāts, kalcija karbonāts, silīcija dioksīds un citi līdzīgi savienojumi. Starp biežāk sastopamajām zobu pastu sastāvdaļām ir, piemēram, fluorīds, kas novērš zobu bojāšanos, mitrinoša viela ksilitols. Būtiski ir arī antibakteriāli elementi, piemēram, soda, triklozāns, vara fluorīds, polifenols, ferments – likozīms.

Lai pārliecinātos par zobupastas spēju novērst zobakmens veidošanos, uz iepakojuma jāmeklē šādi nosaukumi - Tretrasodium Pyrophosphate, Gantrez S-70, nātrija tripolifosfāts. Par zobu jutības mazināšanu atbild kālija nitrāts un stroncija hlorīds, bet laktoperoksidāze palielina siekalu izdalīšanos, kas arī aizsargā pret infekcijām. Savukārt zobu pastām, kuras paredzētas smaganu iekaisumu ārstēšanai, sastāvs var būt papildināts ar kumelītēm, salviju, kliņģerītēm un citām dabiski antibakteriālām vielām.

Kā izvēlēties sev piemērotāko zobu pastu?
Kā paskaidro Vitālijs Mitrohins, zobu kopšana būtu jāsāk no brīža, kad bērniem parādās pirmie zobi (parasti 6-7 mēnešu vecumā). Zīdainim zobi jātīra ar īpašu birsti, ko pieaugušais uzliek uz pirksta. Vecākiem bērniem, kuri vēl tikai pierod pie zobu tīrīšanas, pieejamas zobu pastas ar īpašām garšām, turklāt tās drīkst arī norīt. Atšķirībā no pieaugušo zobu pastām tajās ir mazāks fluora daudzums.

Būtiskākais, iegādājoties zobu pastu, ir iegādāties to atbilstoši savai mutes vai zobu veselības problēmai. Farmaceits stāsta, ka zobu pastas tiek iedalītas divās grupās – higiēniskās un ārstnieciski profilaktiskās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, bet ārstnieciski profilaktiskās pastas, pateicoties savam sastāvam, novērš kariesu, mazina zobu jutību, kā arī zobu un smaganu iekaisumus.

Fluorīdu saturošas zobu pastas
Lielākā daļa veikalos sastopamo zobu pastu satur fluorīdu. Tas ir dabā sastopams minerāls, kas palīdz novērst zobu bojāšanos, stiprinot tos no iekšienes. Fluorīds zobos tiek absorbēts caur zobu emaljas vājākajām vietām, kur tas izveido cietu slāni, ko dēvē par fluorapatītu. Tas savukārt zobu padara izturīgu pret galvenajiem bojāšanās vaininiekiem – skābēm.

Fluorīdu zobiem visvieglāk absorbēt, ja tas tiek uzklāts tieši uz zobiem, un ideālā gadījumā tas jādara divas reizes gadā, apmeklējot higiēnistu. Lai gan fluorīds zobu pastā ir daudz vājākā koncentrācijā nekā higiēnista uzklātajā preparātā, tas ir ļoti būtisks elements, rūpējoties par zobu veselību ikdienā. Pareizi lietota fluorīda zobu pasta ir drošs un efektīvs līdzeklis kā bērniem, tā arī pieaugušajiem. Tomēr bērniem no 18 mēnešiem līdz sešu gadu vecumam jālieto bērnu zobupasta ar zemāku fluorīda koncentrāciju. Turklāt jāatceras, ka visas fluorīdu saturošas zobu pastas pēc zobu tīrīšanas obligāti jāizspļauj.

Ko darīt, ja zobi ir jutīgi?
Zoba ārējo kārtu veido emalja, bet zem smaganu līnijas zoba ārējo kārtu veido cements. Ja emalja vai cements nodils, atklājas dentīns, kas zobus padara jutīgus. Dentīnā ir tūkstošiem sīku kanālu, kas no zoba virsmas stiepjas līdz zoba nervu centram – pulpai. Šajos kanālos atrodas šķidrums. Saskaroties ar aukstumu vai karstumu, šis šķidrums sakustas un kairina zoba nervu, kas var izraisīt asas sāpes. Atklātais dentīns ļauj karstumam, aukstumam vai pārtikā esošajām skābēm stimulēt zobā esošos nervus un izraisīt asas sāpes.

Ja zobi vai smaganas kļuvuši jutīgi pret aukstumu un karstumu, ieteicams lietot zobu pastu jutīgiem zobiem. To sastāvā parasti sastopams kālija nitrāts vai stronciju saturoši sāļi. Šīs vielas aizsprosto sīkos kanāliņus, tādejādi mazinot zobu jutību. Stabils efekts būs jūtams vien dažu nedēļu laikā. Kā papildu līdzekli var izmantot arī kālija nitrātu saturošus mutes skalojamos līdzekļus. Turklāt, lai novērstu turpmākus zobu bojājumus, noteikti jāizmanto zobu suka ar mīkstiem sariņiem.

Balinošās zobu pastas
Balinošais efekts ir viena no visbiežāk izceltajām zobu pastu īpašībām šo produktu reklāmās. Visbiežāk tās darbojas, pateicoties to abrazīvajam sastāvam, kas mehāniskā veidā zobus atbrīvo no kofeīna, cigarešu un cita veida paliekām uz zobu ārējās virskārtas.

"Diemžēl šāda veida zobu pastas pārmērīgi lietojot, abrazīvās vielas var radīt bojājumus zoba emaljā, kā rezultātā zobi kļūst nevis baltāki, kā iecerēts, bet gan dzeltenāki, jo tiek atklāts dzeltenīgais zoba slānis, kas atrodas zem emaljas. Turklāt tas zobus padara arī jutīgus. Līdz ar to, izvēloties balinošu zobu pastu, jāizvēlas zīmols, kas piedāvā zobu pastu, kuras sastāvs un struktūra ir saudzīga zobiem," atgādina farmaceits Vitālijs Mitrohins.

Kādām sastāvdaļām pievērst uzmanību?
Lai gan pareizi lietojot zobu pastu, tās sastāvdaļas veselībai nekaitē, dažas no izmantotajām sastāvdaļām var būt potenciāli kaitīgas. Noteikti jāizvairās no rupjām un abrazīvām vielām, kas var bojāt zobu emalju, piemēram, krīta, kālija karbonāta, alumīnija oksīda. Farmaceits Vitālijs Mitrohins iesaka labāk izvēlēties zobu pastu, kurā kaitīgo vielu vietā lietots silīcija dioksīds.

Par potenciāli kaitīgāko vielu uzskatāms triklozāns, kuru zobu pastu sastāvā iekļauj tā antibakteriālo īpašību dēļ. Tiek uzskatīts, ka, to ilgstoši lietojot, tas var veicināt vēža rašanos, radīt aknu, nieru, sirds un plaušu darbības traucējumus, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt hormonālās sistēmas darbību. Tāpēc zobu pastu, kuras sastāvā iekļauts triklozāns, nedrīkst lietot ilgāk par trīs nedēļām. Uzmanīgiem jābūt arī pret nātrija laurisulfātu saturošām zobu pastām, jo šis putojošais komponents, ja tiek lietots ilgstoši, var izraisīt asiņošanu un pat izraisīt čūlu veidošanos.