Līdz ar saulainiem un vasarīgiem laikapstākļiem, cilvēki arvien vairāk laika cenšas pavadīt svaigā gaisā, izbaudot atpūtu no steidzīgā dienas ritma – pikniki, dārza svētki, pārgājieni, laivu braucieni, koncerti brīvdabu estrādēs, gaidāmie Dziesmu un deju svētki, dažādi mūzikas festivāli un citas aktivitātes. Kas jāzina un kā jārīkojas, lai, baudot patīkamās aktivitātes vasaras tveicīgajās dienās, neiedzīvotos karstuma dūrienā, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Ilgstoši uzturoties tiešos saules staros, no karstuma vai saules dūriena neviens nav pasargāts. Par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums. Ķermenim pārkarstot, sirds tiek pārslogota, jo tai ir jāpumpē vairāk asinis, lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, kā rezultātā var paaugstināties gan asinsspiediens, gan parādīties elpošanas traucējumi. Savukārt saules dūriena gadījumā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu. Cilvēks izjūt vājumu, nespēku, miegainību, ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, reibonis, vemšana, paātrināta sirdsdarbība. Turklāt karstuma dūrienu var piedzīvot, ne tikai uzturoties tiešajos saules staros, bet arī ilgstoši atrodoties nevēdinātās karstās telpās, kā arī karstā laikā (arī ēnā) pārāk ilgi nodarbojoties ar sportu un fiziskām aktivitātēm līdz organisms vairs nespēj pats sev nodrošināt termoregulāciju.

Abos gadījumos svarīgi ir reaģēt nekavējoties – uzreiz, līdzko parādās pirmie karstuma vai saules dūriena simptomi. “Varbūt sākumā ķermeņa temperatūra tikai nedaudz paaugstinās virs 37 grādiem, kājas šķiet smagas un jūtams nogurums, bet, ja šos simptomus ignorē un turpina iesākto darbību, situācija pasliktinās, izraisot arī citus daudz nepatīkamākus pārkaršanas simptomus, piemēram, galvassāpes, nespēku, drudzi, paaugstinātu temperatūru, krampjus, reiboni, vemšanu, vājumu, apjukumu. Kamēr ķermenis svīst, tas vēl spēj pats sevi dzesēt. Tiklīdz svīšana mitējas un cilvēks jūtas slikti, šis uzskatāms par nopietnu pārkaršanas simptomu, kad nepieciešama medicīniskā palīdzība,” uzsver sertificētā farmaceite.

Nedzesē pārkarsušo ķermeni pārāk strauji!

Foto: Freepik.com/ LipikStockMedia

Ja gadījies piedzīvot pārkaršanu, nekavējoties jāmeklē kāda ēnaina vieta, jāatbrīvojas no šaura, spiedoša apģērba un maziem malciņiem jādzer vēss ūdens. “Nebūtu ieteicams rīkoties pārāk radikāli, cenšoties ķermeni atvēsināt ļoti strauji, piemēram, aplejoties ar lielu daudzumu ledaina ūdens, lecot  ūdenstilpē vai guļot zem kondicioniera, kas tiek darbināts ar pilnu jaudu viszemākajā iespējamā temperatūrā. Karstumā jāuzmanās ne tikai no pārkaršanas, bet arī no straujas atdzesēšanas, jo tas var veicināt asinsvadu sašaurināšanos, kas samazina skābekļa piegādi sirdij un kaitē veselībai. Pareizāk būtu ķermeni atdzesēt ar vēsām kompresēm, ko liek uz galvas, kakla, padusēm, ap potītēm,” iesaka farmaceite.

Padzeries sālsūdeni!

Ja gadījies pārkarst, ir labi cietušajam dot padzerties vēsu ūdeni, kam pievienots nedaudz sāls (uz vienu litru ūdens pievieno pustējkaroti sāls). Tas palīdzēs atjaunot svīšanas rezultātā zaudēto elektrolītu un minerālvielu līdzsvaru organismā.

Neģērbies melnā!

Melna krāsa pastiprināti pievelk saules starus, tāpēc karstam laikam piemērotāks būs gaišas krāsas apģērbs, tai skaitā cepure. “Vēlams, lai galvassega būtu no dabīga, elpojoša materiāla, jo arī zem gaišas krāsas cepures, kas izgatavota no sintētiska auduma, karstā laikā galva turpina svīst un pārkaršanas risks pieaug,” brīdina farmaceite. “Ja vien ir iespējams, ieteiktu karstā laikā izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā laika posmā no 12.00 līdz 15.00, kad saule ir visintensīvākā. Ja tas nav iespējams, jāsamazina kafijas un stipras tējas patēriņš, kas veicina šķidruma izvadīšanu no organisma, tā vietā dienā izdzerot pusotru līdz trīs litrus tīra ūdens.”

Pārkaršanas riskam visvairāk pakļauti:

• seniori;
• jaundzimušie un zīdaiņi;
• cilvēki ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā elpošanas sistēmas un kardioloģiskām problēmām;
• tie, kuri alkoholu lieto pārmērīgā daudzumā;
• cilvēki ar pārvietošanās traucējumiem;
• fiziski aktīvie, tai skaitā sportisti un lauksaimnieki, dārznieki vai citu profesiju pārstāvji, kuri veic fiziski smagu darbu ārā.

Kā sniegt pirmo palīdzību saulē pārkarsušajam?

Foto: Freepik.com/ Drazen Zigic

Karstuma dūriens nav joka lieta, jo nopietnākos gadījumos var tikt bojāti arī dzīvībai svarīgi orgāni. “Runājot par gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem, ir svarīgi, lai kolektīva ietvaros būtu vismaz pāris cilvēku, kuri zinātu, kā rīkoties, ja kādam svētku dalībniekam vasaras tveicē pasliktinājusies pašsajūta. Reizēm nostrādā arī psiholoģiskais efekts – kad vienam kļūst slikti vai uznāk ģībonis, drīz seko nākamais, jo emocionāli labilākiem un jutīgākiem cilvēkiem redzētā iespaidā pašsajūta arī var pasliktināties. Tāpēc ir labi, ja kolektīvā būtu vairāki, kuri pārzina pareizu pirmās palīdzības sniegšanas taktiku pārkaršanas gadījumos,” uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte, atgādinot, kā sniegt palīdzību cilvēkam, ja ir aizdomas par saules vai karstuma dūrienu, un kad ar steigu būtu jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Rīcības plāns:

1. Novieto cietušo ēnā, vēsākā vietā;
2. Apguldi cietušo tā, lai galvgalis ir augstāk par kājām;
3. Iedod cietušajam padzerties;
4. Uzliec cietušajam uz pieres, kakla, padusēs un ap potītēm vēsā ūdenī samitrinātas kompreses;
5. Ja cilvēkam nāk ģībiens, var noderēt arī ožamais spirts. Zem mēles vari palikt Validola tabletīti, kas regulē asinsspiedienu, tonizē sirds asinsvadus.
6. Nekavējoties izsauc palīgā ārstu vai zvani Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja:

• iepriekš minētās pirmās palīdzības sniegšanas darbības nedod vēlamo efektu, cilvēkam nekļūst labāk vai pat pašsajūta pasliktinās;
• cilvēks zaudē samaņu, parādās vemšana, krampji, apziņas traucējumi.