Kā dzīvoju, tik sveru
Andis Brēmanis,
Diētas ārsts,
RSU Uztura laboratorijas galvenais speciālists
Ķermeņa masa ir konkrētā cilvēka dzīvesveida raksturotājs, savā ziņā arī veselības rādītājs.
Parasti, apsekojot lielāku cilvēku skaitu, miesiskā stāvokļa novērtēšanai izmanto tā saucamo ķermeņa masas indeksu. Ko tas nozīmē un kā to aprēķina?
Vajadzīgi svari, lai varētu nosvērties. Iegūtos kilogramus jāizdala ar konkrētā cilvēka garumu kvadrātā. Piemēram, ja 1,70m garš cilvēks sver 70 kg, aprēķins sanāk šads:
70/1,7² = 24,2
Pēc aprēķina veikšanas iegūtos rezultātus visalbāk apspriest ar speciālistu.
Tieši tā domāja arī RIMI Veselīga dzīvesveida mēneša organizatori un pieaicināja talkā Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskās uztura skolas vecāko kursu studentus un mūs - diētas ārstus, sporta treneres un citus speciālistus.
Studenti un speciālisti vairākas dienas rosījās RIMI hipermārktā t/p Alfa un piedāvāja ikvienam cilvēkam nosvērties un iegūt informāciju par savu veselības stāvokli.
Ja veicot šo ne pārāk sarežģīto aprēķinu, iegūst rezultātu:
18,5 – 25,0 - viss kārtībā
25,0 – 30,0 – lieks svars, kas nav vairs tik smuki, bet pārāk nopietnas veselības problēmas svara dēļ vēl nedraud.
virs 30,0 jau ir aptaukošanās, kas nozīmē, ka iespējams paaugstināts asinsspiediens, problēmas ar sirdi, cukurslimības risks un citas kaites, kas jūtami pasliktina dzīves kvalitāti.
Kāpēc pēdējā laikā dažādos pētījumos apkopotie dati liecina, ka vismaz pusei respondentu ir vairāk vai mazāk izteiktas svara problēmas?
Cēloņi tam ir mazkustīgs dzīvesveids (sēžam mašīnā, sēžam darbā, sēžam mājās pie datora vai televizora ) no vienas puses un neadekvāta ēdienkarte no otras puses.
Laika trūkums, iespējams, arī dabīgs slinkums spiež bieži izmantot lietošanai gatavu, rūpnieciski ražotu pārtiku, arī tā saucamo fast food , pārāk daudz saldumu.
Droši ir tas, ka mūsu ēdienkartē par maz ir dārzeņu un augļu, īpaši svaigā veidā, kā arī vienkāršu piena produktu, labu pilngraudu produktu, svaigi gatavotu gaļas un zivju ēdienu.
RIMI Veselīga dzīvesveida mēnesī iegūtie dati gan ir diezgan iepriecinoši - 53% apsekoto cilvēku ir normāls svars, un tikai 11% gadījumos tika konstatēts tāds svars, kas būtu vērtējams kā aptaukošanās.
Tam ir savi skaidrojumi. Ne visi cilvēki bija atsaucīgi – daļa atrunājās ar laika trūkumu, to, ka neesot problēmu vai bail... Tomēr varēja manīt, ka tieši tie, kuriem ir lielāks svars bija izvairīgāki un "steidzīgāki". Jāatzīmē, ka vīrieši, izrādās, ir kautrīgāki kā dāmas.
Iepriecinoši, ka daudzi cilvēki ir lietas kursā par savu svaru un veselību, un ikdienā rūpējas gan par ēdienkartes sastāvu, gan fiziskām aktivitātēm.
Kāds kungs tā arī atzīmēja: "Bija uzkrājušies lieki kilogrami, kas sāka apgrūtināt, nopirku velosipēdu ikdienas lietošanai – tagad situācija uzlabojas!"
Jauki bija sastapt kustīgas, ņipras un dzīvespriecīgas dāmas, kurām labu laiku vairs nav piecdesmit, bet ar veselību un ķermeņa masas indeksu viss ir kārtībā.
Tai pat laikā bažas izraisa fakts, ka jauni cilvēki ne vienmēr pievērš uzmanību tam, ko viņi ēd ikdienā un kā tas ietekmē veselību.
Padomi.
Veidojiet savu ēdienkarti daudzveidīgāku – būs interesantāk.
Vairāk izmantojiet mājās, no svaigiem produktiem gatavotu ēdienu.
Neaizmirstiet savā ikdienas ēdienkartē iekļaut rupjmaizi vai kliju, graudu, sēkliņu maizi, tad svētku kliņģeris liksies īpaši garšīgs.
Vismaz vienreiz dienā apēdiet dārzeņus svaigā veidā.
Noteikti iekļaujiet savā ēdienkartē piena produktus.
Biežāk kā našķus izmantojiet augļus, ogas, riekstus, žāvētus augļus.
Vismaz vienreiz dienā atrodiet iespēju paēst nesteidzīgi, mierīgos apstākļos – ēdiens ir ne tikai kalorijas, tas ir patīkams baudījums un kā jau visas baudas arī šo nevajag sasteigt.
