Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs lauztajiem šķēpiem par to, vai vakcinācija ir devusi cilvēcei labumu vai tieši pretēji - nesusi postu, Pasaules Veselības organizācijas statistika par bīstamo un lipīgo slimību izplatību viennozīmīgi liecina, ka saslimušo skaits būtiski samazinās reģionos, kur tiek veikta bērnu un pieaugušo vakcinācija. Par vakcinēšanās kārtību un nepieciešamību stāsta "Rimi Bērniem" programmas bērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga.

Katrā valstī ir savs atbilstošo uzraudzības institūciju apstiprināts vakcinācijas kalendārs. Šis kalendārs paredz bērna vecumu, intervālu starp vakcinācijām, kā arī konkrētu slimību sarakstu, pret kurām tiek veikta vakcinācija.

Kā darbojas vakcīnas?

Organismā tiek ievadīts medicīnisks preparāts - vakcīna. Atbildot uz ievadīto vakcīnu, organisms izstrādā īpašas šūnas - specifiskas antivielas, kuras tad arī aizsargā cilvēku no konkrētās slimības. Tās iemācās atpazīt novājināto iebrucēju un nākamreiz, kad tas ielaužas organismā nenovājināts, imūnšūnas prot to apkarot jau pašā sākumā.

"Uz katru vakcīnu organisms reaģē citādāk. Dažos gadījumos, lai izstrādātos ilgstoša imunitāte, pietiek ar vienu vakcīnu. Citos gadījumos - ir nepieciešama vairākkārtēja vakcinācija. No šī arī ir radušies divi medicīniskie termini - vakcinācija un revakcinācija," stāsta pediatre Sanita Mitenberga.

Vecākiem ir ļoti būtiski saprast, kas ir reakcija uz poti un kas ir komplikācijas pēc potēšanās. Ievadot vakcīnu, organisma atbildes reakcija var izpausties katram individuāli. Tas var būt apsārtums dūriena vietā, paaugstināta temperatūra. Tomēr smagas vakcinācijas komplikācijas ir ļoti retas.

Pret ko vakcinē Latvijā?

Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārā ir iekļautas vakcīnas pret 14 infekcijas slimībām. Kalendārs būtiski neatšķiras no citu Eiropas valstu vakcinācijas kalendāriem, turklāt vakcīnas pasargā no saslimšanas ne tikai bērnu, bet nodrošina arī kolektīvo imunitāti visiem sabiedrības locekļiem. Visas Latvijā pieejamās vakcīnas satur nedzīvu, novājinātu slimības ierosinātāju vai tā daļiņas, tādējādi organisma imūnajai sistēmai liekot aktivizēties un izstrādāt antivielas, kas iznīcina īsto slimības ierosinātāju.

B hepatīts ir vīrusu izraisīta slimība, kas bojā aknas. Vakcīna iekļauta kalendārā 1997. gadā, kopš tā laika deviņas reizes samazinājusies saslimstība ar B hepatītu bērniem vecumā līdz sešiem gadiem. Vakcinē 2 mēnešu vecumā.

Tuberkuloze visbiežāk skar plaušas. Latvijā tuberkuloze ir epidēmijas līmenī. Vakcinē 2.-5. dienā pēc dzimšanas.

Difterija ir smaga un ļoti lipīga slimība, kuras izraisošā baktērija iekļūst organismā caur elpceļiem vai bojātu ādu un rada specifisku iekaisumu rīkles galā, balsenē, degunā vai ādā. Baktērijas izdalītais toksīns var izplatīties pa visu organismu, izsaucot smagas komplikācijas, piemēram, sirds un nieru audu bojājumu vai pat nāvi. Uzsākot vakcināciju 1960. gadā, saslimšanu skaits ar difteriju samazinājies no 209 gadījumiem gadā līdz 6 gadījumiem gadā. Vakcinē 2, 4, 6, 12-15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk - ik pēc 5 -10 gadiem.

Stingumkrampju izraisītājs ir baktērija, kas atrodas augsnē. Pat sīkākie ievainojumi var būt saistīti ar inficēšanās risku. Slimības pazīmes ir augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji, arī ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji. Slimība var būt letāla. Pateicoties pūļa imunitātei, pēdējos gados Latvijā nav fiksēta saslimšana ar stingumkrampjiem. Vakcinē 2, 4, 6, 12-15 mēnešu, 7, 14 gadu vecumā un vēlāk - ik pēc 10 gadiem.

Garais klepus ir gaisa pilienu infekcija, kura rada elpceļu iekaisumu un ar kuru bērni viegli inficējas cits no cita. Garais klepus visvairāk apdraud zīdaiņus. Kad atsevišķās valstīs garā klepus vakcinācija uz laiku bija pārtraukta, pasaulē pieauga saslimstība ar garo klepu. Vakcinē 2, 4, 6, 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Poliomielīta (bērnu triekas) izraisītāji ir trīs tipu poliomielīta vīrusi. Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar parastai vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos un paralīzes. Daļai saslimušo paralīzes var saglabāties visu mūžu. Poliomielīts Latvijā pēdējos gados nav fiksēts, taču joprojām tiek konstatēti slimības uzliesmojumi vairākās pasaules valstīs. Vakcinē 2, 4, 6, 12-15 mēnešu vecumā, 7 un 14 gadu vecumā.

Hemofīlās nūjiņas B tipa infekcijas (HIB) izraisītājs ir baktērijas, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pirmajos dzīves gados tās izsauc strutaino meningītu, plaušu karsoni vai iekaisumu uzbalsenī (epiglotītu). Strutains smadzeņu plēves iekaisums var radīt smagas komplikācijas ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem vai pat letālu iznākumu. Vakcinē 2, 4, 6 un 12-15 mēnešu vecumā.

Pneimokoks ir baktērija, kas var izsaukt akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakusdobumu iekaisumu, plaušu karsoni un konjunktivītu, strutainu meningītu, pneimoniju, osteomielītu, strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un ir saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pneimokoka ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz pieciem gadiem. Vakcinē 2, 4 un 12-15 mēnešu vecumā.

Masalas norit ar augstu temperatūru, izsitumiem, iesnām, klepu, acu iekaisumu. Infekcijas rezultātā var rasties akūts vidusauss iekaisums un plaušu karsonis. Masalu vīruss var izraisīt arī galvas smadzeņu iekaisumu ar krampju lēkmēm, dzirdes zudumu un garīgu atpalicību.

Masaliņu pazīmes - neliela temperatūras paaugstināšanās, sīki izsitumi, kakla limfmezglu palielināšanās. Pret masaliņām vakcinē nevakcinētas vai nerevakcinētas meitenes, izņemot tās, kuras pārslimojušas masaliņas un kurām diagnoze "masaliņas" apstiprināta seroloģiski. Masalu un masaliņu vīrusi ir ļoti bīstami gaidāmajam mazulim grūtniecības laikā! Vakcīna nesatur ovalbumīnu, tāpēc to drīkst vakcinēt arī alerģiskiem bērniem. Vakcinē 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Epidēmiskā parotīta jeb cūciņas izraisītājs ir vīruss, kas izplatās tieša kontakta veidā caur elpošanas ceļiem. Pusaudžiem, īpaši, zēniem, slimība norit smagāk nekā maziem bērniem. Var būt nopietnas komplikācijas - smadzeņu apvalka iekaisums, dzirdes pavājināšanās, sēklinieku iekaisums jeb orhīts, kas 70% gadījumu komplicējas ar neauglību. Vakcinē 12-15 mēnešu un 7 gadu vecumā.

Rota vīrusa infekcija izraisa akūtu gastroenterītu, kas var ilgt līdz pat astoņām dienām. Vakcīnu pret šo infekciju valsts apmaksā no 2015. gada. Vakcinē 2 un 4 mēnešu vecumā.

Ar vējbakām smagi slimo bērni, kas vecāki par 12 gadiem. Kopumā 2 - 6 % slimnieku tiek novērotas dažāda smaguma komplikācijas - strutaina ādas infekcija, ausu infekcija, pneimonija, neiroloģiska rakstura komplikācijas. Vakcinē 12 -15 mēnešu vecumā. No 2019. gada plānota valsts apmaksāta revakcinācija 9 gadu vecumā.

Cilvēka papillomas vīruss (CPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām dzimumceļu jeb reproduktīvās sistēmas infekcijām pasaulē. CPV ierosinātās slimības galvenokārt skar sievietes, bet daļa skar arī vīriešus. CPV vīruss var izraisīt ļaundabīgos audzējus (dzemdes kakla vēzi, taisnās zarnas, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, galvas un kakla audzējus). Vakcinē meitenes 12 gadu vecumā.

Papildus valsts apmaksātajām vakcīnām, ko revakcinē pieaugušajiem, ir vēl divas potes, kuru efektivitāte ir jāatjauno, veicot atkārtotu vakcinēšanos. Gan bērniem, gan pieaugušajiem, uzsākot potēšanos pret ērču encefalītu, revakcinācija vai arī imunitātes rādītāju pārbaude būtu jāveic ik pēc 3 gadiem. Gripas vakcīna jāatkārto katru gadu, jo mainās gripas izraisītāja štamms, un iepriekšējā vakcīna vairs nestrādā.