Ir zināms, ka gadiem ejot, kolagēna ražošana organismā pazeminās, tādēļ var samazināties locītavu kustīgums un ādas elastība. Lai izvairītos no kolagēna samazināšanās problēmām, ir iespējams papildus lietot kolagēnu kā uztura bagātinātāju. Kā kolagēns darbojas un kā to pareizi lietot, stāsta "BENU Aptiekas" farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kas īsti ir kolagēns un kā tas darbojas?

Kolagēns ir organisma pamata proteīns, kas veido 75–90 % no locītavu skrimšļa audiem. Ir zināms, ka līdz 30 gadu vecumam kolagēna ražošana samazinās, kā rezultātā parasti arī samazinās fiziskā aktivitāte. Tomēr ir svarīgi un nepieciešams palīdzēt organismam tikt galā ar šādu novecošanas pazīmi, tādēļ jāpievērš īpaša uzmanība locītavām un ādas stāvoklim, ikdienā jārūpējas par pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un, nepieciešamības gadījumā, jāizlemj par kolagēna papildu lietošanu, skaidro farmaceits.

Ir vairāk nekā 16 kolagēna veidi, bet vissvarīgākie ir I, II, III un IV tipa kolagēns. I tipa kolagēnam ir blīvas šķiedras, un tas veido 90 % no visa ķermeņa kolagēna. Tā galvenā funkcija ir papildināt kolagēnu un veidot cīpslu, ādas, saistaudu, zobu un kaulu struktūru. II tipa kolagēns nodrošina locītavu elastību, un to lieto pie dažādām slimībām, piemēram, reimatisma un osteoporozes. III tipa kolagēns ir atbildīgs par muskuļu un artēriju struktūras uzturēšanu. Savukārt IV tipa kolagēna struktūra atšķiras no pārējiem tipiem, tāpēc tas piedalās citos organisma procesos: savieno dermas un epidermas ādas slāņus. IV tipa kolagēns ir galvenā bazālo membrānu sastāvdaļa. Viena no IV tipa kolagēna galvenajām funkcijām ir saglabāt audu struktūru remodelācijas un reģenerācijas laikā.

Tātad, lai aizsargātu saistaudus un palīdzētu atjaunot locītavu kustīgumu, ir ieteicams II tipa kolagēns. Savukārt, lai saglabātu ādas elastību un ķermeņa labsajūtu, ieteicams lietot I, III un IV tipa kolagēnu.

Kā pareizi lietot kolagēnu?

Lai iegūtu labākos rezultātus no kolagēna lietošanas, ir svarīgi ievērot dažādus noteikumus, stāsta farmaceits.

• Vitamīnus ar kolagēnu ieteicams lietot pusstundu pirms ēšanas.
• Kolagēna pulverus pret locītavu sāpēm jāatšķaida ar proteīnu nesaturošu vēsu dzērienu.
• Nebūtu ieteicams jaukt un vienlaikus lietot dažāda veida kolagēna preparātus.
• Kolagēna lietošanas kursa ilgumam jauniešiem jābūt trīs mēnešiem ar trīs mēnešu pārtraukumu, un vecāka gadagājuma cilvēkiem kursam vajadzētu ilgt sešus mēnešus ar divu mēnešu pārtraukumu.
• Par to, vai un kāda veida kolagēns tev būs piemērots, konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu.

Lai gūtu efektu no kolagēna lietošanas, lietojot kolagēna preparātus, ieteicams izslēgt no ikdienas uztura vai ierobežot produktus, kas satur daudz rafinētu ogļhidrātu un cukura, kā arī jāizvairās no pārmērīgas UV staru iedarbības. Kolagēna efektu traucēs arī smēķēšana un vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā.

Parasti kolagēnu saturošiem preparātiem nav blakņu, bet dažos gadījumos ir iespējamas dažas blakņu izpausmes. Piemēram, kolagēna preparātu papildsastāvdaļas var izraisīt alerģisku reakciju. Tāpat pēc kolagēna lietošanas reizēm var novērot nepatīkamu pēcgaršu mutē, rasties vēdera pūšanās, smaguma un dedzināšanas sajūta.

Kādus produktus lietot uzturā, lai uzņemtu kolagēnu? 

Atkarībā no produktiem, kas satur kolagēnu, ir dažādi kolagēna veidi:

• Dzīvnieku kolagēns (dažādu tipu) visvairāk ir atrodams liellopu gaļā, ādā, locītavās, skrimšļos, arī cūkgaļā, tītara un vistas gaļā. Piemēram, liellopu gaļas buljonā ir daudz I tipa kolagēna, kas pozitīvi ietekmē ādas veselību. Savukārt tītara un vistas buljons satur II tipa kolagēnu, kas palīdz uzturēt normālu locītavu darbību.
• Jūras kolagēns – atrodams jūras veltēs.
• Augu kolagēns ir atrodams kviešos, un tam piemīt hipoalerģiskas ārstnieciskas īpašības.
• Nedenaturēts kolagēns ir atrodams vistas skrimšļos.
• Želatīns ir apstrādāts kolagēns, kas iegūts no dzīvnieku audiem.

Lai palīdzētu ķermenim palielināt kolagēna ražošanu, ir svarīgi lietot dabiskus pārtikas produktus, kuri bagātīgi satur C vitamīnu, varu, kā arī glicīnu, prolīnu un citas aminoskābes. C vitamīns būs atrodams citrusaugļos, zemenēs, kā arī citos augļos un ogās, bet glicīns ir atrodams, piemēram, vistas ādā un olbaltumvielu produktos. Prolīns ir olu baltumu, kāpostu, kviešu dīgļu un piena produktu sastāvdaļa, bet varš – sezama sēklās, Indijas riekstos, lēcās un gaļas subproduktos.

Atceries, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu!