Kā cīnīties ar urīna nesaturēšanu ikdienišķās situācijās? Skaidro speciālisti

Urīna nesaturēšana ir delikāta tēma, kas lielākoties skar sievietes, tomēr arī vīrieši mēdz piedzīvot šo problēmu. Cilvēki nelabprāt pārspriež šo jautājumu ne vien ar apkārtējiem, bet pat ar veselības aprūpes speciālistu, piemēram, ārstu vai farmaceitu. It īpaši cilvēki kautrējas pieminēt vieglu urīna nesaturēšanu, kas novērojama, sportojot vai ceļot smagumus, šķaudot vai smejoties. “Veselības centra 4” ginekoloģe Alise Vigule un "Apotheka" sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa stāsta, kādēļ pat nelielu urīna nesaturēšanu nevajadzētu uzskatīt par maznozīmīgu un kādi ir ieteicamie risinājumi.

Par urīna nesaturēšanu jeb inkontinenci sauc jebkāda veida un apjoma patvaļīgu vai nevēlamu urīna noplūdi. Urīna nesaturēšanas biežums dažādās populācijās svārstās no 10 līdz 50%. Ir pierādīta vecuma korelācija ar nesaturēšanas sastopamības biežumu, kā arī tai ir saistība ar lieko svaru, grūtniecību, dzemdību skaitu, un dzemdību veidu. Arī ģimenes slimību vēsture var norādīt, vai pastāv risks attīstīties urīna nesaturēšanai. Inkontinences attīstību tāpat var veicināt arī cukura diabēts, menopauzes izraisīta vaginālā atrofija, staru terapija iegurnim, demence, pastiprināta fiziskā slodze un aktivitātes ar augstu intensitāti, smēķēšana, kofeīnu saturošu produktu lietošana, biežas urīnceļu infekcijas, mikrobioma sastāvs un citi faktori.

Urīna nesaturēšana var ietekmēt dažādas cilvēka veselības jomas. Tā būtiski pazemina dzīves kvalitāti, rada papildu stresa situācijas, paaugstina trauksmes līmeni un var provocēt depresijas attīstīšanos vai pastiprināšanos. “Cilvēki, kuri saskaras ar šo problēmu, var izjust kaunu un vēlēties izolēties no sabiedrības. Inkontinence ietekmē seksuālo funkciju – trešdaļai pacientu ir novērojama urīna nesaturēšana dzimumakta laikā, kas var veicināt seksuālo disfunkciju un izteiktu seksuālās aktivitātes samazināšanos vai nespēju gūt baudījumu dzimumakta laikā,” stāsta ginekoloģe, “urīna nesaturēšana tāpat var izraisīt dažādas blakussaslimšanas – pastāvīgs mitrums starpenes zonā var veicināt citu saslimšanu attīstīšanos, piemēram, starpenes kandidozi jeb piena sēnīti, izsitumus un citas ādas un gļotādu infekcijas. Cilvēkiem, kuri cieš no urīna nesaturēšanas, vajadzīga papildu aprūpe ikdienā, it sevišķi vecāka gadagājuma pacientiem, kuriem urīna nesaturēšanas dēļ nepieciešama palīdzība, lai veiktu ikdienišķas, ar pašaprūpi saistītas aktivitātes.”

“Bieži vien cilvēki izvēlas ignorēt urīna nesaturēšanu, cīnoties tikai ar tās sekām, piemēram, nomāktu garastāvokli, zemu libido, dažādām bakteriālām infekcijām un citām problēmām. Varētu šķist, ka viegla urīna nesaturēšana, lēkājot vai šķaudot, nav nekas nopietns, tomēr ilgtermiņā tā var būtiski ietekmēt psihoemocionālo un fizisko stāvokli, turklāt situācija līdz ar vecumu var pasliktināties. Jāsaprot, ka “viegla” urīna nesaturēšana nemaz nav “viegla”. Pastāv dažādu veidu inkontinences, to cēloņi un izpausmes, un attiecīgi – arī ārstēšana,” saka ārste, “ja cilvēks konstatē jebkāda veida urīna nesaturēšanu, kautrība jāmet pie malas un jādodas pie speciālista.”

4 urīna nesaturēšanas tipi

Urīna nesaturēšanu iedala vairākos apakštipos, tomēr nereti tie kombinējas. Pamatā ir četri urīna nesaturēšanas tipi: stresa, pavēles, pārplūdes un jaukta tipa inkontinence. Tāpat to var iedalīt pēc smaguma pakāpes – no dažiem pilieniem līdz lielām noplūdēm vai pat pilnīgas urīnpūšļa iztukšošanās.

#1 Stresa inkontinence jeb slodzes urīna nesaturēšana ir patvaļīga urīna noplūde, kas parādās, pieaugot spiedienam vēdera dobumā un mazajā iegurnī – pārsvarā fiziskas slodzes laikā, skrienot vai lecot, klepojot vai šķaudot, kā arī smejoties. Cēlonis ir urīnpūšļa slēdzējmuskuļa vājums, kā rezultātā, pieaugot spiedienam vēderā, tas nespēj pilnībā noturēt urīnizvadkanālu slēgtu un urīns patvaļīgi noplūst. Stresa inkontinenci var izraisīt arī urīnizvadkanāla hipermobilitāte, kas parasti ir saistīta ar iegurņa pamatnes muskulatūras un saistaudu vājumu vai traumu (arī dzemdību izraisītu traumu), vecuma atrofiju (menopauzi) vai citiem faktoriem.

#2 Pavēles urīna nesaturēšanas gadījumā pacientam notiek nekontrolēta urīna noplūde, kam seko pēkšņa un neatliekama vajadzība iztukšot urīnpūsli. Šādam inkontinences tipam visbiežākais cēlonis ir pāraktīvs urīnpūslis. Šādā gadījumā novērojama arī nepieciešamība vairākkārt celties un urinēt naktī.

#3 Pārplūdes nesaturēšana ir saistīta ar nepilnīgu urīnpūšļa iztukšošanos, kas rezultējas ar pastāvīgu neliela apjoma urīna noplūdi. Biežākie cēloņi ir urīnpūšļa muskuļu pazemināta aktivitāte vai urīnizvadkanāla nosprostojums (ar miomas mezgliem, smaga dzemdes un maksts noslīdējuma dēļ, urīnizvadkanāla sašaurinājuma vai spazmu dēļ).

#4 Jaukta tipa nesaturēšana ir tad, ja kombinējas vairāki inkontinences veidi: stresa un pavēles, vai pārplūdes un stresa u.tml.

“Ignorējot problēmu, tā nekur nepazudīs. Lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu vēlamo rezultātu un atbrīvotos no šīs apgrūtinošās un bieži vien kaunu izraisošās situācijas, ir jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu urīna nesaturēšanas iemeslu un novērstu tās cēloņus,”  saka ārste. “Labā ziņa ir tā, ka līdz pat 80 % gadījumu urīna nesaturēšana ir ārstējama. Katram inkontinences veidam un smaguma pakāpei ir piemēroti atšķirīgi ārstēšanas veidi. Vienlaikus jāapzinās, ka ne visiem pacientiem ir iespējams panākt pilnīgu saturēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanas nolūkos jāizsver visu terapiju iespējamie riski un ieguvumi.”

10 galvenās ārstēšanas metodes

1. Dzīvesstila izmaiņas – liekā svara samazināšana, kofeīna, alkohola un gāzētu dzērienu ierobežošana, pirms nakts miera uzņemtā šķidruma samazināšana, smēķēšanas atmešana, izvairīšanās no aizcietējumu rašanās. Svarīga ir savlaicīga iekaisumu ārstēšana.

2. Fizioterapija un vingrojumi iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanai gan ar, gan bez palīglīdzekļiem (visefektīvākā metode, ja diagnoze ir stresa un pavēles urīna nesaturēšana). Vingrojumus ieteicams uzsākt un iemācīties fizioterapeita pavadībā, lai vēlāk mājās trenētos patstāvīgi.

3. Urīnpūšļa trenēšana ir efektīvākā metode gadījumā, ja ir pavēles urīna nesaturēšana. Urīnpūšļa trenēšanai izmanto urinēšanas dienasgrāmatas, speciālus treniņus (arī mentālus), lai novērstu domas no pēkšņās nepieciešamības urinēt.

4. Topiskie vaginālie estrogēni – efektīvi premenopauzē un postmenopauzē, kad novērojama gļotādu atrofijas izraisīta stresa vai pavēles urīna nesaturēšana. Šos preparātus vislabāk piemeklēs ginekologs.

5. Vaginālie pesāriji un citi palīglīdzekļi noslīdējuma mazināšanai kombinācijā ar vingrojumiem iegurņa pamatnes stiprināšanai.

6. Farmakoterapija – dažādi medikamenti, galvenokārt stresa un pavēles vai kombinēta urīna nesaturēšanas ārstēšanai. Labāko preparātu palīdzēs piemeklēt urologs, kurš risina ar urīna nesaturēšanu saistītās problēmas gan sievietēm, gan vīriešiem.

7. Ķirurģiska ārstēšana – parasti šo metodi pielieto stresa urīna nesaturēšanas ārstēšanai, ja konservatīvās metodes izrādījušās neefektīvas. Tās laikā ar speciālu sietiņa implantu tiek atjaunots urīnpūšļa atbalsts. Sievietēm tiek veikta arī ķirurģiska maksts sieniņu noslīdējuma terapija, ja tas nepieciešams.

8. Transvaginālās fotonu lāzerterapijas laikā tiek stiprināta maksts priekšējā sieniņa, tādējādi atjaunojot atbalstu urīnpūslim. Vairāk piemērota gados jaunām pacientēm ar vieglu vai vidēji smagu stresa urīna nesaturēšanu.

9. Lokālas injekcijas tiek pielietotas, lai “piepildītu” gļotādas slāni, papildus veicinot atbalstu. Reti, bet tiek izmatotas arī botulīntoksīna lokālas injekcijas situācijās, kad pāraktīva urīnpūšļa citas ārstēšanas metodes izrādījušās neefektīvas.

10. Iepriekš minēto metožu kombinācija – nereti nepieciešamas vairākas ārstēšanas metodes.

Laicīga vēršanās pie speciālistiem ļauj ātrāk un efektīvāk noteikt diagnozi un piemeklēt individuāli efektīvāko terapijas metodi. Tikpat svarīgi ir neatmest ar roku, ja pirmā ārstēšanas metode nav sniegusi rezultātu. Katrs gadījums jāskata un jāārstē individuāli, ciešā sadarbībā ar savu ārstu.