Kā cīnīties ar stresu un depresiju svētku laikā?

Katru gadu, tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēki vairāk vai mazāk sadalās tajos, kuri ar prieku ļoti gaida svētku laiku, un tajos, kuri tuvojošos svētku dēļ izjūt lielāku vai mazāku stresu.

Pagājušā gada decembrī Amerikas psihiatru asociācija veica aptauju un tā parādīja, ka 31% pieaugušo apgalvoja, ka svētku laikā piedzīvo lielāku vai mazāku stresu. Potenciālie stresa izraisītāji tika norādīti - svētku dāvanu (50%) un maltīšu (39%) nodrošināšana, kā arī svētku dāvanu meklēšana un nodrošināšana (37%).

Kas ir tas, kas visbiežāk izraisa stresu un tam sekojošo depresiju brīvdienās?

• Vispārējs stress (tas var būt saistīts ar pienākumiem, lielāku sociālo aktivitāti un mazāk laika atpūtai);
• Fiziskais un garīgais nogurums;
• Pašam sev noteikto pienākumu spiediens (var būt saistīts ar ceļošanu, maltīšu plānošanu, dāvanu pasniegšanu un citiem);
• Finanšu stress;
• Lielās Ziemassvētku cerības, ko bieži izraisa pārspīlētais svētku attēlojums televīzijā, filmās, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos;
• Ceļojuma stress (no pārpildītām lidostām līdz satiksmes sastrēgumiem, kā arī lidojuma kavēšanās sekām);
• Saspringtas ģimenes pulcēšanās (jā, ne visas ģimenes svinības būs kā rāda TV);
• Pirmie Ziemassvētki pēc mīļotā cilvēka aiziešanas;
• Vientulība;
• Vilšanās par nespēju satikt ģimeni un draugus ( slimību, darba un citu iemeslu dēļ).

 Ziemassvētki var ietekmēt tavu psihisko veselību, ja:

• tu vēlies, lai tev nebūtu jāsaskaras ar Ziemassvētkiem vai tie nebūtu saspringti dēļ citiem notikumiem tavā dzīvē;
• jūties vientuļš vai atstumts; visi pārējie šķiet laimīgi, bet tu tāds neesi;
• jūties vīlies par citu cilvēku uzskatiem par "ideāliem" Ziemassvētkiem, ja tie atšķiras no tavas pieredzes;
• radi idejas par to, kādiem jābūt perfektiem Ziemassvētkiem, jūties tā, it kā tev tie ir jāizbauda vai jāuztraucas, ka kaut kas tos izjauks (perfekcionista sindroms);
• jūti, ka Ziemassvētki sniedz tev kaut ko, uz ko koncentrēties un ko gaidīt, un, kad tie ir beigušies, atnāk tāda kā tukšuma sajūta;
• pārāk koncentrējies uz sāpīgām atmiņām, nožēlo pagātnes lietas;
• vēlies svinēt kopā ar kādu, kuram ir emocionālas grūtības, un baidies, ka viņš “pavilks tevi līdzi”.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāja Sandra Pūce uzsver: “ja cilvēkam jau ir kāda psihiska slimība, pirmssvētku laikā viņš var vēl vairāk satraukties par to, ka viņa psihiskās veselības problēma var apgrūtināt Ziemassvētkus pavadīt tā, kā ir iedomāts; vai cilvēks nesabojās svētkus savai ģimenei un draugiem un vai svētku laiks neizjauks ierasto ikdienas rutīnu. Tādēļ ir ļoti svarīgi ievērot ierasto ikdienas rutīnu – iet laicīgi gulēt, iet pastaigās, darīt parastos ikdienas darbiņus. Rutīna palīdz turēties pie ierastās dienas kārtības, kas nereti tiek izjaukta svētku dēļ. Un jā, arī Jaungada naktī iet gulēt tajā pašā laikā kā vienmēr.”

Slimības un paģiras ir viens no lielākajiem stresa izraisītājiem svētku laikā. Jo viss taču ir izplānots  - no biroja ballītēm līdz Ziemassvētku vakaram ģimenes lokā. Bet te pēkšņi – gripa. Nereti decembris ir gripas un citu vīrusu aktivitātes mēnesis un daudzi no mums atvadīsies no svētku svinībām par labu gultai un tasei karstas tējas ar citronu un medu.  Tomēr, ja domājat par alkohola lietošanu, lai mazinātu sāpes kaklā, to pavisam noteikti neiesakām, tāpat kā pārmērīgu alkohola lietošanu Jaungada svinībās, jo paģiras ir viens no stresa iemesliem svētku laikā.

Ziemassvētku laiks īpaši smags ir darbaholiķiem. Jā, viņi ir pieraduši ikdienā nemitīgi žonglēt ar darbs-ģimene bumbiņām un pakļauti stresam nemitīgi, bet Ziemassvētku laikā pievienojas vēl dāvanu sagādāšana, saviesīgi pasākumi. Ikviens darbaholiķis zina, ka šis papildu stress ir īslaicīgs, un cer, ka tas pāries. Bet jāatceras, ka šajā laikā jūs esat vairāk pakļauts slimībām un nogurumam, jo jūsu ķermenis ir fiziski noguris. Ko iesākt – pirmkārt, jau nedēļas divas pirms svētkiem, ir piestrādāt pie ilgstošās vainas apziņas, kas slēpjas jūsu zemapziņā un ir tas, kas liek jums tik smagi strādāt. Var būt noderīga vienošanās ar sevi -  mēģiniet noslēgt darījumu pašam ar sevi: tagad nedēļu strādāju cik tik vien varu, lai svētku laikā beidzot atpūstos, nedarītu neko un sevi nešaustītu par šo atpūtu, kas jums tiešām pienākas.

Vientulība ziemassvētkos

2022. gadā Anglijā veiktā iedzīvotāju aptauja parādīja, ka  trešdaļia cilvēkiem (36%) bija neērti atzīt, ka Ziemassvētkos viņi jūtas vientuļi. Un ne vienmēr ( kā mēs esam pieraduši domāt) tieši vecie cilvēki jūtas svētkos visvientuļākie. No visiem aptaujātajiem vīriešiem tieši 25–34 gadus veci jaunieši jutās visvientuļākie Ziemassvētkos, salīdzinot ar pārējo gadu.

Svarīgi apzināties, ka dzīvošana vienam automātiski nenozīmē, ka ir jājūtas vientuļam. Vientulību var izjust arī ģimenes lokā, trokšņainā draugu pulkā un pat kopā ar mīļoto cilvēku, ja mūsu gaidas attiecībās nav piepildījušās. Lai nejustos vientuļi, ir jāapzinās savas emocijas, jāanalizē grūtību cēloņi, jāpieņem pašam sevi. Ja tomēr pašam neizdodas tikt galā, nevajadzētu kautrēties meklēt palīdzību un atbalstu. Ja cilvēks dzīvo viens, ir vērts būt pietiekami drosmīgam, lai piebiedrotos draugiem un svinētu svētkus kopā. Ja dzīvojam ģimenē – necīnīties, nestrīdēties, nebēgt, bet darīt visu iespējamo, lai savstarpējā saruna veidotos uz sadarbības un draudzības pamatiem.

Daudz ir runāts par cilvēku kā sociālu būtni, kas ir radīta dzīvot sabiedrībā. Vientulība kā izvēle nav garīgai veselībai atbilstoša, un tā var radīt arī veselības riskus. Tā veicina atkarību rašanos, jo cilvēkā ir emocijas, ar kurām nav iespējams padalīties. Lai emocijas nejustu, cilvēks mēdz tās aizvietot ar atkarībām. Tāpat vientulība izmaina smadzeņu darbību - vairojas depresijas riski, var progresēt Alcheimera slimība, rasties antisociāla uzvedība, motivācijas trūkums, tāpat pasliktinās atmiņa un koncentrēšanās spējas, paaugstinās stresa līmenis, un var rasties pat pašnāvnieciskas tieksmes.

Idejas, ko darīt, lai nejustos vientuļš svētkos

1. Uzturi attiecības ar cilvēkiem. Atrodi kādu, kam zvanīt ne tikai Ziemassvētkos, bet arī brīvākos brīžos. Varbūt arī viņš jūtas vientuļš?
2. Meklē cilvēkus ar līdzīgām interesēm dažādos forumos - viedokļu apmaiņa izklaidē.
3. Svarīgi neielaisties negatīvās diskusijās, apspriežot šī brīža tēmas, piemēram, attieksmi pret Judžu ģimeni utt. Šis laiks sabiedrību sašķeļ, tāpēc ir jēga meklēt to, kas var vienot.
4. Ar draugiem vai radiniekiem veic konferences zvanus un spēlē spēles arī tiešsaistē.
5. Izrādi iniciatīvu komunikācijai un nebaidies no atraidījuma.
6. Raksti mērķus jaunajam gadam, tai skaitā domājot par to, kā pavadīsi vairāk laika ar draugiem vai radiniekiem - domas par pozitīvo nākotni uzlabo garastāvokli.
7. Nodarbojies ar labdarību, jo vienmēr būs kāda dzīvnieku patversme vai zupas virtuve, kurai būs vajadzīga palīdzība.

Ziemassvētku laiks ir došanas laiks, bet, ja nebūsi parūpējies par sevi, nebūs spēka iepriecināt arī citus.

Šajos Ziemassvētkos, atceries izturēties pret sevi ar laipnību un rūpēm, atrast laiku atpūsties un restartēties, jo šīs ir dāvanas, kas tev noderēs vēl ilgi. 

Laimīga sirds ir labākā dāvana, ko vari uzdāvināt sev un pasaulei. Patiesais Ziemassvētku gars ir ne tikai radīt prieku visapkārt, bet atrast prieku vispirms sevī!

Priecīgus un mierpilnus Ziemassvētkus!