Kā ārstēt rētas pēc estētiskām procedūrām? Stāsta dermatoloģe

Raksta autore: Lauma Valeine, dermatoloģe

Mūsdienās estētiskās procedūras, kuru mērķis ir veikt korekcijas un uzlabojumus indivīda izskatā, ir ierasta lieta. Biežākās procedūras, ko veic šādā nolūkā, ir: permanenta grima veidošana, tetovēšana (veikšana/likvidēšana), dažādas lāzerprocedūras un injekcijas.

Visu šo procedūru mērķis ir uzlabot vai pat mainīt pacienta izskatu un ādas kvalitāti.

Diemžēl lielais pieprasījums pēc šādām procedūrām ir veicinājis stihisku tirgus paplašināšanos, nereģistrētu preparātu, ierīču un metožu pielietojumu, kas rada problēmas un kam mēdz būt arī negatīvs rezultāts.

Biežākie komplikāciju iemesli: nekvalificēts speciālists, apšaubāms tehniskais aprīkojums, nezināmas izcelsmes preparāti, nepiemērota pacientu atlase, individuāla organisma reakcija, pacienta nelīdzestība, pēcprocedūras perioda rekomendāciju neievērošana. Pēdējos gados ievērojami palielinājušās arī dažādas atipiskas reakcijas, kas saistāmas gan ar pacientu iekšējās, gan ārējās vides izmaiņām.

Komplikācijas var iedalīt pārejošās un permanentās jeb pastāvīgās komplikācijās.

Bieži novērojamas un atsevišķās procedūrās pat sagaidāmas blaknes ir: tūska, apsārtums, hematomu veidošanās. Nevēlama blakne ir arī infekcija, granulomu veidošanās, alerģiskas reakcijas. Ja procedūras veikšanas vietā ir attīstījies iekaisums, kā ilgstoša, taču pārejoša blakne var attīstīties pēciekaisuma eritēma.

Permanentas blaknes var būt pigmentācijas izmaiņas – pigmenta pastiprināta veidošanās jeb hiperpigmentācija vai arī tieši pretēji - pigmenta zudums jeb hipopigmentācija. Nereti procedūras, ko veicot, cilvēks vēlējies uzlabot savu izskatu, rada paliekošas sekas – rētu.

Rētas

Nevēlams, bet tajā pašā laikā normāls brūču dzīšanas rezultāts. Biežāk novēro, ja brūce ir dziļa (dermā, zemādas audos). Tās galvenokārt veidotas no proteīna – kolagēna. Rētas var būt gludas un ar laiku kļūt gandrīz nemanāmas, taču ir arī rētas ar reljefu un krāsas izmaiņām. Hipertrofiskām rētām un keloīdrētām raksturīgs pārlieku liels rētaudu daudzums, tās ir nelīdzenas, zilas, sārtas, piepaceltas virs ādas un sabiezētas, nereti cietas kā striķi. Pacientam var būt nieze, sāpes. Keloīdu gadījumā rētaudi izplešas ārpus primārās brūces robežām. Ja rēta ir zemāka par veselās ādas līmeni, to dēvē par atrofisku rētu.

Rētu veidošanās mehānismi

• Iekaisums/infekcija. Pastiprināta neovaskularizācija saistīta ar izteiktāku rētošanos. Iekaisuma šūnas izdala iekaisuma citokīnus (TNF-alfa, IL-1, PDGF, TGF-ß), kas stimulē fibroblastu proliferāciju un ekstracelulārā matriksa sintēzi.
• Pagarināta reepitelizācija. Ātru reepitelizāciju nodrošina keratinocīti no epidermas bazālā slāņa matu folikulos, sviedru dziedzeros. Daļa ir epidermālās cilmes šūnas, kas var nodrošināt sadzīšanu bez rētas. Brūces, kurās nav dermālā slāņa vai tas ir nekrotisks, sadzīst, veidojot rētu, jo nav matu folikulu un  keratinocīti migrē no brūces malām, kas nozīmē prolongētu  reepitelizāciju un rētas veidošanos.
• Ekstracelulārā matriksa produkcija un remodelācija. Šūnas, kas sintezē ekstracelulāro matriksu, ir no asinsrites un brūces pamatnes (dziļās brūcēs subkutānie taukaudi). Fibroblasti, ko veido taukaudi, ir fenotipiski citādi, atšķirīgi no dermāliem – tie producē vairāk kolagēnu un mazāk kolagēnu degradējošo enzīmu, vairāk alfa-gludo muskuļu aktīnu.  Kolagēns ir stingrāks un mazāk pakļaujas degradācijai nekā normā.

Procedūras ar rētu veidošanās risku:

• dziļi ķīmiskie pīlingi;
• permanentā pigmenta ievade/tetovēšana;
• lāzera/ķirurģiska ādas jaunveidojumu ablācija;
• asinsvadu veidojumu likvidēšana ar lāzeri.

Paaugstināts rētu veidošanās risks

Pacientus, kuri novērojuši, ka viņiem veidojas izteiktas rētas, vajadzētu brīdināt, ka manipulāciju rezultātā iespējama šāda patoloģiska rētošanās.

Ir ķermeņa zonas, piemēram, kakla un dekoltē zona, ceļgali un citu locītavu virsmas, ausu ļipiņas, kur veidojas izteiktākas rētas. Jāņem vērā ar pacientu saistītie faktori, jo, piemēram, audu dzīšanas traucējumi izteiktāki ir cukura diabēta, anēmijas un onkoloģisku slimību gadījumā. Infekcijas rašanās, jo nav ievēroti aseptikas principi procedūras veikšanas brīdī vai pacients nav ievērojis pēcaprūpes pasākumus, apgrūtina dzīšanu.

Paaugstinātu risku rada arī nekorekti veikta procedūra – radīts pārlieku dziļš audu bojājums vai izvēlēti neatbilstoši parametri (pārāk liela jauda) uz enerģiju bāzētai ierīcei.

Faktori, kas var nelabvēlīgi ietekmēt estētisko procedūru rezultātu:

• autoimūnas saslimšanas;
• zems D vitamīna līmenis;
• vecums;
• bojāta ādas dabiskā aizsargspēja;
• hroniskas slimības: cukura diabēts, aptaukošanās.

Ko darīt, ja pēc procedūras izveidojušās rētas?

Mūsdienās piedāvājums ir plašs un kārdinošs – iespējams ātri un lēti veikt visdažādākās procedūras. Tomēr būtu jāņem vērā, ka nekvalitatīvi veiktu procedūru blakņu likvidēšana vienmēr būs daudz grūtāka, ilgāka un dārgāka. Taču rētas ir jāārstē, jo tas nav tikai kosmētisks defekts, bet tās rada arī fizisku diskomfortu un būtiski pazemina dzīves kvalitāti, mazina pašapziņu, var pat ietekmēt darba un partnera/dzīvesbiedra izvēli.

Būtiski ir laikus vērsties pie ārsta, kurš noteiks piemērotu terapiju, lai maksimāli samazinātu nevēlamu seku radītos sarežģījumus un smagumu. Rētu izskatu var reāli uzlabot, padarot tās daudz nemanāmākas, taču pilnībā likvidēt nav iespējams.

Lielākoties rētu korekcijai izmanto dažādu metožu kombinācijas. To izvēle atkarīga no rētas veida, formas un atrašanās vietas.

Procedūras rētu korekcijai

Uz enerģiju bāzētas ierīces/lāzeri

• Intensīvi pulsējošās gaismas terapija, lai  uzlabotu rētu krāsu sarkanu vai pigmentētu rētu gadījumā. Palīdz rētu arī sašaurināt. Ieteicams veikt rudens – ziemas periodā. Nepieciešamas divas līdz trīs procedūras.
• Frakcionētā lāzerslīpēšana, frakcionētā radiofrekvence, radiofrekvence ar mikroadatām normatrofisku, hipertrofisku, atrofisku rētu reljefa uzlabošanai. Nepieciešamas trīs līdz četras procedūras.

Injekciju metodes rētu izskata un kvalitātes uzlabošanai

• Hipertrofisku/keloīdrētu terapijai ar mērķi mīkstināt rētaudus, samazināt patoloģiskos “plus” audus, pielieto steroīdu injekcijas. Nepieciešamas viena līdz trīs procedūras.
• Trombocītiem bagātinātas plazmas (PRP) un citi autologie preparāti jeb no paša pacienta asinīm iegūti materiāli, kuru pamatā ir augšanas faktori, kas stimulē jaunu, veselu audu veidošanos. Nepieciešamas vismaz divas līdz trīs procedūras;
• Biorevitalizācija, lai stimulētu veselos audus, kam “jāaizvieto” rētaudi. Pamatā izmanto hialuronskābes, peptīdu, aminoskābju mono vai kombinētus preparātus, kas veicina ādas šūnu - fibroblastu aktivāciju, jaunu kolagēno, elastīgo šķiedru veidošanos;
• Pildvielas jeb blīvākus hialuronskābes preparātus izmanto atrofisku rētu korekcijai, lai mazinātu iegrimumu jeb “mīnus” audus;
• Botulīna toksīnu veiksmīgi pielieto kontraktūru, fiksētu, neelastīgu rētaudu korekcijai.

Ikdienas kopšana

Maksimālai efekta sasniegšanai būtiska ir arī rētu īpaša kopšana ikdienā.

• Rētaudu kvalitāti uzlabojošs krēms divas reizes dienā. Aktīvās vielas, tādas kā silikons, sīpolu ekstrakts, A, E vitamīns palīdzēs mīkstināt rētaudus, mazinās niezi, sausumu;
• Silikona plāksteri īpaši ieteicami piepaceltu rētu gadījumā, izmantojama  kompresijas terapija. Silikona plāksteri palīdz arī aizsargāt rētu no saules;
• Saules aizsargkrēms: jālieto visu terapijas laiku, neatkarīgi no sezonas, lai nepieļautu pigmentācijas veidošanos.

Būtiski

Katra, pat zinoša un pieredzējuša ārsta praksē ir sastopamas blaknes. Būtiskākā atšķirība, kas vieno savas jomas profesionāļus – zināšanas, kā rīkoties ārkārtas situācijās un kā novērst iespējamās  negatīvās sekas.

Veiksmīgas sadarbības pamatā ir pacienta un speciālista komunikācija, problēmas izpratne, līdzestība un atbildības dalīšana.

Speciālista pienākums ir pirms jebkuras procedūras uzzināt maksimāli daudz par pacienta veselības stāvokli un slimību vēsturi. Savukārt pacienta pienākums – godīgi atbildēt uz ārsta jautājumiem, ievērot visas ārsta norādes pēcprocedūras posmā.

Raksta avots: Ārsts.lv