Covid-19 slimības gaita un simptomi var ievērojami atšķirties, tomēr jau šobrīd ārstiem ir izkristalizējušās trīs Covid-19 komplikāciju grupas: dziļo elpceļu, sirds un asinsvadu, kā arī psihoemocionālie sarežģījumi. Tādēļ par šo komplikāciju ārstēšanu, pacienta lomu un to, kā notiek atlabšana pēc izslimošanas ar Covid-19, stāsta pulmonologs Dr. Viesturs Šiliņš un "BENU Aptiekas" farmaceite Zanda Ozoliņa.

Covid-19 komplikācijas un ārstēšana

Covid-19 sakarā visizplatītākās ir elpceļu komplikācijas ar ilgstošu klepu un elpas trūkumu, tomēr atšķirībā no gripas komplikācijām, kuru laikā veidojas krēpas un ir novērojamas bronhu spazmas, Covid-19 raksturīgāki ir bojājumi dziļajos elpceļos – tā sauktajās alveolās un paranhīmā, skaidro ārsts. Otra komplikāciju grupa ir nespēks fiziskas slodzes laikā, kas ir saistīts ar sirds metabolisma traucējumiem, savukārt trešā grupa ir cilvēki, kuri pēc Covid-19 izslimošanas cieš no liela satraukuma, emocionālā diskomforta vai pat bailēm. Tāpat speciālists uzsver, ka bieži vien ir vairāku komplikāciju kopums.

Autors: elposhanas_vingrinajumi

Ārstēšana katrai grupai ir atšķirīga, bet jebkurā gadījumā atlabšanas procesā ļoti nozīmīgs ir katra pacienta ieguldījums. Eksperts uzsver, ka jebkurš cilvēks savas veselības labā var darīt visvairāk, ārsts var palīdzēt ar padomu un medikamentiem, bet visvairāk var paveikt tieši pats pacients. Plaušu komplikāciju sakarā svarīgi ir elpošanas vingrinājumi. Šo vingrinājumu kompleksi izdarāmi vismaz vienu reizi dienā, bet vismaz piecas reizes dienā vajadzētu veikt divas trīs dziļas elpas ievilkšanas un maksimāli straujas izelpas. Šoreiz nebūtu ieteicams izmantot Buteiko elpošanas vingrinājumu kompleksu, jo tas ir saistīts ar ilgstošu elpas aizturēšanu, ko Covid-19 atlabšanas laikā praktizēt nevajadzētu.

Autors: sirds

Pacienti ar asinsrites traucējumiem (tostarp ar infarktpneimoniju) līdz trīs mēnešiem nelielās devās lieto asins šķidrinātājus, kā arī sirds metabolisma un ritma preparātus. Savukārt pacientiem, kuri pēc Covid-19 izslimošanas izjūt paaugstinātu trauksmi, bailes, miega traucējumus un citas emocionālā diskomforta pazīmes, var tikt ieteikti atslābinoši vingrinājumi vai arī atsevišķos gadījumos – specifiski medikamenti. Vienlaikus jāņem vērā, ka pacientam var būt vairāk nekā viena komplikāciju grupa, līdz ar to atlabšanas laikā ļoti stingri tiek izvērtēts katra pacienta individuālais stāvoklis, un tas tiek skatīts arī kontekstā ar citām pacienta slimībām.

Visiem Covid-19 pārcietušajiem pacientiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai no šī respiratorā vīrusa pilnībā atlabtu. Ārsts uzsver, ka priekšlaicīga, pārlieku liela aktivitāte var novest pie komplikāciju pastiprināšanās.

Covid-19 profilakse

Autors: covid_profilakse

Viena no Covid-19 būtiskākajām īpašībām ir lipīgums. Tādēļ šobrīd zināmākās Covid-19 profilakses metodes ir organisma rezistences spēju paaugstināšana, izvairīšanās no kontaktiem ar slimu pacientu un regulāra vīrusa "ieeju" (deguns, mute) higiēna. Dakteris aicina:

1. Sabiedriskās vietās un darbā ievērot distanci ar sarunu biedru;
2. Apmeklējot sabiedriskas vietas, valkāt sejas maskas, bet atcerēties par atbildīgu to utilizāciju. Brīvā dabā sejas maska nav nepieciešama, jo pretējā gadījumā tā kļūst par vīrusa inkubatoru;
3. Nodrošināt brīvu elpošanu caur degunu, tā ejas skaloot ar jūras ūdeni;

Autors: zobu_higiena

4. Obligāti divas reizes dienā tīrīt zobus, jo vīrusi "pieķeras" arī ēdiena paliekām;
5. Mutes dobumu divas reizes dienā skalot ar dezinficējošiem šķīdumiem;
5. Sargāt kaklu un pēdas no aukstuma, turēt tās siltumā;
6. Bez vajadzības neuzturēties lielveikalos ilgāk par pusstundu;
7. Vismaz piecas reizes dienā dziļi ievilkt gaisu un veikt straujas izelpas (vienā piegājienā ne vairāk kā trīs reizes, jo hiperventilācijas dēļ var sareibt galva);

Autors: telpu_vedinashana

8. Regulāri vēdināt telpas;
9. Telpu dezinfekcijas nolūkiem iespēju robežās izmantot ultravioleto staru lampu;
10. Katru dienu staigāt brīvā dabā vismaz stundas garumā;
11. Izvairīties no emocionālas pārslodzes, krīze ir laiks, kad nervu sistēma būtu īpaši jāsaudzē;

Autors: olbaltumvielas

12. Izvēlēties vitamīniem bagātu uzturu, vēlams, vietēji ražotu. Farmaceite piebilst, ka katru dienu ieteicamas regulāras maltītes, kas satur olbaltumvielas (mājputnu gaļa, zivis, pupas, riekstus), piena produktus (piens, jogurts, siers), pilngraudu izstrādājumus, kā arī augļus un dārzeņus;
13. Dzert siltu šķidrumu – vismaz divus litrus dienā;
14. Pandēmijas laikā nesākt ekstrēmas norūdīšanās metodes, piemēram, strauju skriešanu pirtī vai ziemas peldes. Tie, kuri piekopj rūdīšanās metodes, to var turpināt darīt, bet šobrīd nebūtu piemērotākais laiks to sākt darīt.

"Krūšu tējas" un vitamīnu uzņemšana

Autors: celmallapu_teja

Tāpat ārsts norāda, ka Covid-19 atlabšanas laikā nebūtu ieteicamas tā sauktās "krūšu tējas" – māllēpe, ceļmallapa, Islandes ķērpis un citas rūgtvielas saturošas tējas, jo tās veicina bronhu gļotu dziedzeru darbību. Covid-19 gadījumā pie vīrusa pneimonijas vairāk novērojamas nevis bakteriālas komplikācijas, bet gan parenhīmas bojājumi, un gļotu dziedzeris šoreiz nav tik ļoti iesaistīts. Ja pacients dzer rūgtās "krūšu tējas", tad gļotu dziedzeris strādā pastiprināti, rodas gļotas, kas no organisma ir jāizvada. Tas nozīmē, ka klepus vēl vairāk pastiprināsies, jo citu veidu, kā izvadīt to, kas ir elpceļos, cilvēkam nav.

Farmaceite piebilst, ka pēc jebkuras saslimšanas organisms ir ievērojami novājināts, tādēļ ir būtiski domāt par papildu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu, tostarp C, D un В grupas vitamīnus, kā arī cinku, selēnu u. c. Farmaceite atgādina, ka ir svarīgi ievērot vitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanas devas un pirms to lietošanas noteikti konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.