Juris Bārzdiņš: Par paveikto pirmajās 100 dienās
Politikā pirmās 100 dienas pēc amatā stāšanās tradicionāli tiek uzskatītas par tādu kā iesildīšanās periodu, kad jāiepazīstas ar jaunajiem pienākumiem, esošo darba organizāciju, jomas normatīvo regulējumu utml. – tas ir laiks, kurā jāiestrādājas un kurā arī mediji pietaupa attiecīgās personas darbības priekšlaicīgu vērtējumu. Laiks, kad stājos amatā sakrita ar nākamā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas periodu, turklāt finansējums veselības jomai pretēji prognozētajam tika samazināts. Tādēļ šo sākumu visai nosacīti var uzskatīt par iesildīšanos.
Atskatoties uz padarīto, vēlos akcentēt vairākas lietas.
1. Noteikta skaidra veselības aprūpes nozares prioritāte - ģimenes ārstu, primārajā aprūpē strādājošo ārstu palīgu un māsu pieejamības uzlabošana un viņu atbildības palielināšana par iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacientu ar hroniskām slimībām un vecu cilvēku aprūpi dzīvesvietā
Primārā veselības aprūpe ir visas veselības aprūpes nozares stūrakmens, tādēļ pakāpeniski jāmainās gan pašu ārstu, gan arī sabiedrības attieksmei pret ģimenes ārstu sniegto aprūpi. Tiekoties ar ģimenes ārstu asociācijām, vienmēr īpaši akcentēju primārās veselības aprūpes lomu – tā ir iedzīvotāju veselības rādītājus ietekmējošākā un izmaksu efektīvākā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kurai jākļūst arvien pieejamākai. Lai to pilnveidotu, šobrīd sadarbībā ar ģimenes ārstiem un Latvijas Pašvaldību savienību norit intensīvs darbs pie papildus pieejamības un kvalitātes kritēriju un ģimenes ārstu novērtējuma apmaksas kārtības izstrādes. Jaunajai kvalitātes programmai varēs pievienoties brīvprātīgi, un tā radīs iespēju prasmīgāk strādājošos ārstus papildus finansiāli motivēt, kā arī popularizēt. Tāpat ģimenes ārstu pieejamības un darba organizācijas jautājumi tiek pārrunāti ar pašvaldību pārstāvjiem, jo tieši pašvaldību darbinieki vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības un veicamos uzlabojumus. Šis darbs turpināsies līdz rudenim, kad tiks pieņemti konkrēti grozījumi esošajā regulējumā.
2. Aktualizēta veselīga dzīvesveida un uztura nozīme sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā
Lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus nākotnē, īpaša uzmanība jāvelta veselīga dzīvesveida, tai skaitā veselīga uztura, nozīmes aktualizēšanai. Tādēļ ir uzsākta diskusija par dzīvesveida un uztura paradumu maiņu, kas ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un citu nozaru pārstāvju vidū.
Lai pilnvērtīgi un plašākā iesaistīto lokā vienotos par labākajiem risinājumiem samilzušo sabiedrības veselības problēmu novēršanai, tika pagarināts sabiedriskās apspriešanas termiņš izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam, lai visi interesenti varētu piedalīties ar konkrētiem priekšlikumiem dokumenta izstrādē. Diskusiju rezultātā ar Latvijas pārtikas ražotājiem un Latvijas reklāmas un mediju aģentūru speciālistiem panākta vienota izpratne par veselīga uztura veicināšanas nepieciešamību. Ražotāji, kā arī reklāmas un mediju aģentūru pārstāvji ir izteikuši gatavību sniegt ieguldījumu cilvēku izglītošanā un informēšanā par veselīgu uzturu, kā arī pašregulējošo mehānismu ieviešanā.
Papildus tam ir uzsākts darbs arī pie alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāna 2012.-2014.gadam izstrādes. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka 2009.gadā ir būtiski samazinājies alkohola patēriņš, kā arī samazinājies pacientu skaits, kuri cieš no veselības problēmām, kas saistītas ar alkohola lietošanu - aknu cirozēm, alkohola izraisītām psihozēm, taču nepieciešams turpināt īstenot politiku, kas samazinātu alkohola patēriņu.
3. Veikti pasākumi valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai slimnīcu sektorā
Lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un rastu iespēju salīdzināt gan iestāžu administratīvos izdevumus, gan vienādu diagnožu ārstēšanās izmaksas, 2011.gadā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcā, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un pārējās - kopumā 14 slimnīcās – ieviesta vienota finanšu uzskaites un uzraudzības sistēma.
Papildus no 2011.gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā. Resursu efektīvai izmantošanai un stacionāra ārstēšanas laika samazināšanai kopējā slimnīcu finansējumā ir palielināta ambulatorās aprūpes un dienas stacionāru darbības nodrošinājumam pieejamā finansējuma īpatsvars.
Veselības ministrijas darba grupa, kurā piedalās arī pašvaldību, slimnīcu, nevalstisko organizāciju pārstāvji ir uzsākusi lokālo un aprūpes slimnīcu darbības izvērtējumu. Darba grupas uzdevums izvērtēt pieejamos resursus minimāli nepieciešamās diennakts palīdzības nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju vajadzībām atbilstošo plānveida stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pakalpojumu apjomu.
4. Panākts kompensējamo zāļu izmaksu samazinājums un sagatavota sociālā kampaņa "Ārstējies nepārmaksājot!".
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika uzsāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat no 4 līdz 1% samazināts pieļaujamais lieltirgotavas uzcenojums dārgākajiem medikamentiem. Lai panāktu kompensējamo zāļu cenu samazinājumu un līdz ar to uzlabotu zāļu pieejamību lielākam pacientu skaitam, ieviesta virkne pasākumu, kas paredz konkurences veicināšanu zāļu ražotājiem, lētāku medikamentu ienākšanu kompensējamo medikamentu sistēmā un ātrāku un efektīvāku sarakstā esošo medikamentu cenu samazinājuma mehānismu.
Savukārt C hepatīta ārstēšanas atvieglošanai, ņemot vērā slimības ārstēšanās smagumu, tās norisi un pacienta līdzmaksājumu apjomu, kas ir viens no augstākajiem kompensējamo medikamentu sistēmā, Veselības ministrija ierosinājusi paaugstināt valsts kompensācijas daļu C hepatīta ārstēšanai no 50% uz 75%. (Jautājums tika izskatīts 2011.gada 13.janvāra valsts sekretāru sanāksmē).
Papildus, lai informētu iedzīvotājus par iespējām izvēlēties lētākus līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus, šā gada februārī tiks uzsākta mediju kampaņa "Ārstējies nepārmaksājot!".
Lai iestrādātos, 100 dienas ir pietiekami, bet, lai rastu risinājumus jautājumiem, kurus gadiem ilgi nav varēts atrisināt – ar šo laiku objektīvi ir par maz. 100 dienās nav iespējams izmainīt sabiedrības attieksmi pret personīgo veselību un dzīvesveidu, vai pārliecināt ārstniecības iestāžu vadību un pacientus par nepieciešamajām reformām, lai ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem tiktu nodrošināta iedzīvotājiem maksimāli laba veselības aprūpe.
Darāmā ir daudz, tādēļ ministrijā strādājam pie visdažādāko jautājumu risināšanas. Diemžēl daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu. Nozares finansējums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta objektīvi ir niecīgs salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Finansējums nozarei nākamajos gados noteikti jāpalielina, bet arī līdz tam ir iespējams veikt noteiktas reformas, no kuru īstenošanas negrasos atkāpties.
Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka sabiedrības veselība ir lielākā valsts bagātība un tai jābūt prioritātei. Lēmumu pieņemšana ikvienā tautsaimniecības nozarē ir jābalsta uz principu "veselība visās politikās". Atcerēsimies, ka ārstniecība ietekmē cilvēka mūža ilgumu aptuveni par desmito daļu – pārējo nosaka dzīvesveids, iedzimtība, vides un sociālie faktori.
Neaizmirsīsim arī to, ko mēs paši varam darīt savas veselības uzlabošanai – atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu, mazāk uzturā lietot produktus ar lielu sāls, cukura un tauku saturu, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ievērojot šos vienkāršos padomus ikdienā, tiek samazināts slimību risks nākotnē, turklāt jau šobrīd tas ļaus jums justies labāk.
Juris Bārzdiņš
1. Noteikta skaidra veselības aprūpes nozares prioritāte - ģimenes ārstu, primārajā aprūpē strādājošo ārstu palīgu un māsu pieejamības uzlabošana un viņu atbildības palielināšana par iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacientu ar hroniskām slimībām un vecu cilvēku aprūpi dzīvesvietā
Primārā veselības aprūpe ir visas veselības aprūpes nozares stūrakmens, tādēļ pakāpeniski jāmainās gan pašu ārstu, gan arī sabiedrības attieksmei pret ģimenes ārstu sniegto aprūpi. Tiekoties ar ģimenes ārstu asociācijām, vienmēr īpaši akcentēju primārās veselības aprūpes lomu – tā ir iedzīvotāju veselības rādītājus ietekmējošākā un izmaksu efektīvākā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kurai jākļūst arvien pieejamākai. Lai to pilnveidotu, šobrīd sadarbībā ar ģimenes ārstiem un Latvijas Pašvaldību savienību norit intensīvs darbs pie papildus pieejamības un kvalitātes kritēriju un ģimenes ārstu novērtējuma apmaksas kārtības izstrādes. Jaunajai kvalitātes programmai varēs pievienoties brīvprātīgi, un tā radīs iespēju prasmīgāk strādājošos ārstus papildus finansiāli motivēt, kā arī popularizēt. Tāpat ģimenes ārstu pieejamības un darba organizācijas jautājumi tiek pārrunāti ar pašvaldību pārstāvjiem, jo tieši pašvaldību darbinieki vislabāk zina savu iedzīvotāju vajadzības un veicamos uzlabojumus. Šis darbs turpināsies līdz rudenim, kad tiks pieņemti konkrēti grozījumi esošajā regulējumā.
2. Aktualizēta veselīga dzīvesveida un uztura nozīme sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā
Lai uzlabotu sabiedrības veselības rādītājus nākotnē, īpaša uzmanība jāvelta veselīga dzīvesveida, tai skaitā veselīga uztura, nozīmes aktualizēšanai. Tādēļ ir uzsākta diskusija par dzīvesveida un uztura paradumu maiņu, kas ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un citu nozaru pārstāvju vidū.
Lai pilnvērtīgi un plašākā iesaistīto lokā vienotos par labākajiem risinājumiem samilzušo sabiedrības veselības problēmu novēršanai, tika pagarināts sabiedriskās apspriešanas termiņš izstrādātajām Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam, lai visi interesenti varētu piedalīties ar konkrētiem priekšlikumiem dokumenta izstrādē. Diskusiju rezultātā ar Latvijas pārtikas ražotājiem un Latvijas reklāmas un mediju aģentūru speciālistiem panākta vienota izpratne par veselīga uztura veicināšanas nepieciešamību. Ražotāji, kā arī reklāmas un mediju aģentūru pārstāvji ir izteikuši gatavību sniegt ieguldījumu cilvēku izglītošanā un informēšanā par veselīgu uzturu, kā arī pašregulējošo mehānismu ieviešanā.
Papildus tam ir uzsākts darbs arī pie alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāna 2012.-2014.gadam izstrādes. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka 2009.gadā ir būtiski samazinājies alkohola patēriņš, kā arī samazinājies pacientu skaits, kuri cieš no veselības problēmām, kas saistītas ar alkohola lietošanu - aknu cirozēm, alkohola izraisītām psihozēm, taču nepieciešams turpināt īstenot politiku, kas samazinātu alkohola patēriņu.
3. Veikti pasākumi valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai slimnīcu sektorā
Lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un rastu iespēju salīdzināt gan iestāžu administratīvos izdevumus, gan vienādu diagnožu ārstēšanās izmaksas, 2011.gadā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcā, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un pārējās - kopumā 14 slimnīcās – ieviesta vienota finanšu uzskaites un uzraudzības sistēma.
Papildus no 2011.gada sākuma par vienādu ārstniecības pamata pakalpojumu veikšanu reģionālām un universitātes slimnīcām apmaksas tarifi ir pielīdzināti izmaksu efektīvāko pakalpojumu sniedzēju izmaksām šo slimnīcu grupā. Resursu efektīvai izmantošanai un stacionāra ārstēšanas laika samazināšanai kopējā slimnīcu finansējumā ir palielināta ambulatorās aprūpes un dienas stacionāru darbības nodrošinājumam pieejamā finansējuma īpatsvars.
Veselības ministrijas darba grupa, kurā piedalās arī pašvaldību, slimnīcu, nevalstisko organizāciju pārstāvji ir uzsākusi lokālo un aprūpes slimnīcu darbības izvērtējumu. Darba grupas uzdevums izvērtēt pieejamos resursus minimāli nepieciešamās diennakts palīdzības nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju vajadzībām atbilstošo plānveida stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pakalpojumu apjomu.
4. Panākts kompensējamo zāļu izmaksu samazinājums un sagatavota sociālā kampaņa "Ārstējies nepārmaksājot!".
Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika uzsāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Rezultātā tika panākta vienošanās, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apjoms būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat no 4 līdz 1% samazināts pieļaujamais lieltirgotavas uzcenojums dārgākajiem medikamentiem. Lai panāktu kompensējamo zāļu cenu samazinājumu un līdz ar to uzlabotu zāļu pieejamību lielākam pacientu skaitam, ieviesta virkne pasākumu, kas paredz konkurences veicināšanu zāļu ražotājiem, lētāku medikamentu ienākšanu kompensējamo medikamentu sistēmā un ātrāku un efektīvāku sarakstā esošo medikamentu cenu samazinājuma mehānismu.
Savukārt C hepatīta ārstēšanas atvieglošanai, ņemot vērā slimības ārstēšanās smagumu, tās norisi un pacienta līdzmaksājumu apjomu, kas ir viens no augstākajiem kompensējamo medikamentu sistēmā, Veselības ministrija ierosinājusi paaugstināt valsts kompensācijas daļu C hepatīta ārstēšanai no 50% uz 75%. (Jautājums tika izskatīts 2011.gada 13.janvāra valsts sekretāru sanāksmē).
Papildus, lai informētu iedzīvotājus par iespējām izvēlēties lētākus līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus, šā gada februārī tiks uzsākta mediju kampaņa "Ārstējies nepārmaksājot!".
Lai iestrādātos, 100 dienas ir pietiekami, bet, lai rastu risinājumus jautājumiem, kurus gadiem ilgi nav varēts atrisināt – ar šo laiku objektīvi ir par maz. 100 dienās nav iespējams izmainīt sabiedrības attieksmi pret personīgo veselību un dzīvesveidu, vai pārliecināt ārstniecības iestāžu vadību un pacientus par nepieciešamajām reformām, lai ar pieejamajiem finanšu līdzekļiem tiktu nodrošināta iedzīvotājiem maksimāli laba veselības aprūpe.
Darāmā ir daudz, tādēļ ministrijā strādājam pie visdažādāko jautājumu risināšanas. Diemžēl daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu. Nozares finansējums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta objektīvi ir niecīgs salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Finansējums nozarei nākamajos gados noteikti jāpalielina, bet arī līdz tam ir iespējams veikt noteiktas reformas, no kuru īstenošanas negrasos atkāpties.
Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka sabiedrības veselība ir lielākā valsts bagātība un tai jābūt prioritātei. Lēmumu pieņemšana ikvienā tautsaimniecības nozarē ir jābalsta uz principu "veselība visās politikās". Atcerēsimies, ka ārstniecība ietekmē cilvēka mūža ilgumu aptuveni par desmito daļu – pārējo nosaka dzīvesveids, iedzimtība, vides un sociālie faktori.
Neaizmirsīsim arī to, ko mēs paši varam darīt savas veselības uzlabošanai – atmest smēķēšanu, samazināt alkohola patēriņu, mazāk uzturā lietot produktus ar lielu sāls, cukura un tauku saturu, vairāk nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Ievērojot šos vienkāršos padomus ikdienā, tiek samazināts slimību risks nākotnē, turklāt jau šobrīd tas ļaus jums justies labāk.
Juris Bārzdiņš
