Jogas nodarbības Inetas Ķirses studijā https://www.alamkara.lv.

Būt veselam, nozīmē: neizjust garīgu un fizisku diskomfortu.

Kāds zinātnieks saka, ka daba katru cilvēku ir apveltījusi ar potenciālām spējām likvidēt jebkurus traucējumus, kas varētu rasties viņa organismā. Nav vērts to apstrīdēt. Gaidīt, kad problēma pati atrisināsies, būtu pakļaut riskam savu labsajūtu. Gudrāk būtu uzdot jautājumu, kas ir šīs spējas un kā tās iegūt? Senā jogas māksla, kura inspirējusi arī mūsdienu zinātniekus pētīt viedo atstāto mantojumu, nereti nonāk pie vienota slēdziena, ka veselība ir dinamisks stāvoklis, kuru mēs pastāvīgi uzturam, un tas sniedzas daudz tālāk par fizisko. Veselība tās augstākajā un visaptverošākajā nozīmē ir Tas, kas pašam sevī ir jāizveido.
Tomēr mūsdienu vīrieša dzīvesveids un paradumu diktētā uzvedība visbiežāk noved pie viņam raksturīgajām saslimšanām.

Mugura un mugurkauls.

Daudziem vīriešiem ir muguras veselības problēmas, kas saistītas ar sēdošu dzīvesveidu. Sakumpis mugurkauls krūšu daļā saspiež plaušas, sašaurina starpribu spraugas, parādās sāpes muguras augšdaļā un perifērajās locītavās (plecu un elkoņu locītavās). Pamazām attīstās priekšlaicīga mugurkaula krūšu daļas deģenerācija, kuras sekas ir mugurkaula kakla un krūšu daļas spondilīts (iekaisums).

Ja vīrietim ikdienā daudzas stundas jāpavada, sēžot pie rakstāmgalda, tad arī jostas daļas muskuļi kļūst neelastīgi un locītavas mazkustīgas. Sākas "izslīdējušo" disku problēmas. Elastības trūkums šai zonā izraisa hroniskas muguras jostas daļas problēmas. Muguru "iesaldē" pat elementāras kustības, piemēram, noliekšanās uz priekšu, lai iztīrītu zobus.

Uzturēt muguras veselību ir iespējams tikai regulāri vingrinot visu muguru, kā arī sadzīvē saglabājot pareizu muskuļu noslogojumu. Jogas asanas ļoti labi stiprina locītavas un uztur tonusā muskuļus. Spriedzi, ko izraisa aplami konstruētu krēslu un matraču lietošana, kompensē pozas, kurās tiek stiprināta muguras sānu daļa un attīstīta maksimāla elastība mugurkaula kustībās uz priekšu. Viens no galvenajiem priekšnosacījumiem mugurkaula veselībai ir elasticitāte.

Ar jogas palīdzību var veikt disku izslīdēšanas profilaksi, bet izslīdējušiem diskiem nodrošināt neķirurģisku terapiju. Īsāk sakot, ar asanām var profilaktiski novērst vai izārstēt mehāniskas dabas mugurkaula veselības traucējumus.

Sirds un asinsrite.

Visizplatītākā, ar pastāvīgu stresu saistītā kaite mūsdienās ir augsts asinsspiediens. To sauc par hipertonisko slimību, kas izpaužas kā pārlieku liels autonomās nervu sistēmas uzbudinājums un ir iemesls paaugstinātam spiedienam organisama artērijās. Rezultātā šāds stāvoklis var prasīt nemitīgu zāļu lietošanu, un, ja pakļautība stresam gadu gaitā turpinās, radīt prasību pēc zāļu devu palielināšanas. Samērā bieži vīrietis ignorē ķermeņa sūtītos brīdinājuma signālus un risina paaugstinātā asinsspiediena problēmu pavirši.

Pastāvīgs stress ķermenī liek izdalīties tādiem ķīmiskajiem savienojumiem, kuri samazina koronāro artēriju lūmenu (asinsvadu šķērsgriezums). Koronāro artēriju kritisks sašaurinājums var izraisīt sirdslēkmi (miokarda infarktu). Statistika liecina, ka koronāro artēriju šuntēšana biežāk tiek veikta vīriešiem kā sievietēm, kas, iespējams, ir sekas vīrieša neveselīgajam dzīvesveidam. Ar šo operāciju bloķētā artērija tiek apieta, pievienojot jaunu asinsvadu aiz sašaurinātās asinsvada vietas. Jāapzinās, ka koronārā šuntēšana ir risinājums tikai uz 8 līdz 10 gadiem. Taču, ja stresa un neveselīgas diētas postošā iedarbība turpinās, rezultātā aizsērē arī jaunais asinsvads un tam nav cita paliekoša risinājuma kā vien dzīvesveida un paradumu radikāla maiņa.

Ar stresu saistīta problēma ir arī neregulārs sirds ritms. Starp normālajiem sirdspukstiem t.i. regulāriem sirds saraušanās intervāliem viena sirds sistole notiek agrāk kā parasti - ektopiskais sitiens, vai ekstrasistole (ektopisks nozīmē "nevietā"). Pēc ekstrasistoles rodas sirds elektriskā impulsa pārvades pauze, kas izraisa nepatīkamas sajūtas krūšu kurvī. Emocionāla stresa laikā šie ektopiskie sitieni kļūst biežāki. Medikamenti, ko lieto pāragrā elektriskā impulsa aizkavēšanai, ļoti bieži nedarbojas, jo nelīdzsvarotais prāts ir par tiem stiprāks. Uzsākot regulārus vingrojumus, nostiprinās simpātiskās nervu sistēmas atbildes reakcija gan uz fizisku slodzi, gan uz stresu, jo mazinās stresa hormonu ietekme uz sirdi, un rezultātā var panākt sirds ritma stabilizāciju. Praktizējot pranajāmu (māksla kontrolēt elpošanu), nervu sistēmā notiek izmaiņas, kuras var likvidēt šādus traucējumus.

Mūsu ķermenis ir pati brīnišķīgākā sistēma, kāda jebkad ir izveidota, un tam nekad nebūs dublikāta. Katrai organisma šūnai ir sava individuāli noteikta darbības kārtība. Sirds ar asinsvadiem šajā sistēmā veido enerģijas sadales ceļus. Pastāvīgais stress rada disbalansu šajā pašregulācijas mehānismā. Kā gan, pēc tā, ķermenī un prātā lai rodas enerģija?

Daudzi vīrieši veic fiziskus vingrinājumus uz skrejceliņa un velotrenažiera, turoties pie maldīgā uzskata, ka, kāpinot slodzi un intensitāti, tiks saglabāta sirds-asinsvadu sistēmas veselība. Taču tas ir kļūdaini. Skriešana, izraisa vēl lielāku stresa hormonu izsviedi jau tā pārliekam stresam pakļautajā organismā, sevišķi, ja fiziskajai slodzei nav bijusi regularitāte. Slodzes vingrinājumi mūsu biosistēmai tikai atņem spēkus. Ķermenī pastiprināti veidojas atkritumvielas.

Situāciju var atrisināt metode, kas nomierina cilvēka prātu un ķermeni. Šim nolūkam ideāli piemērota ir joga. Joga neveicina atkritumvielu uzkrāšanos: gluži pretēji, gan paša ķermeņa ik dienas veidotie, gan stresa rezultātā iegūtie toksīni tiek efektīvi aizvākti. Šai procesā veidojas un uzkrājas enerģija. Joga ir "mierīgs vingrinājums", kurš atspirdzina ķermeni. Un tieši tas ir vajadzīgs vīrietim. Asanu masējošā iedarbība uz asinsvadiem profilaktiski novērš artēriju bloķēšanos, tonizē kaulu smadzeņu asinsapgādi, palielina veselīgu asins šūnu ražošanu. Praktizējot jogu var uzturēt veselīgu asins cirkulāciju pat līdz lielam vecumam.

Nervu un dziedzeru sistēma.

Centrālā nervu sistēma visjutīgāk reaģē uz drudžainu dzīvesveidu, jo tā ir mūsu enerģijas krātuve. Bieži ceļojumi, pārstrādāšanās, garīgs sasprindzinājums darbā ar tam sekojošu miega trūkumu – tas viss ir iemesls traucējumiem smalkajā mehānismā. Jogas vingrojumi, šajā situācijā nodrošina papildu enerģijas pieplūdi, ar ko pārvarēt dienas spriedzi.

Biežs stresa pavadonis ir galvassāpes. Lielākoties tās ir funkcionālas, ko izraisa traucējumi nervu sistēmas atbildē uz kairinājumu.

Vienīgais risinājums ir regulāri veikt nervu sistēmu nomierinošus vingrojumus. Nervu sistēmai asanas dod daudz laba, jo smadzeņu pārpūles izraisītas asinsspiediena svārstības samazinas un rezultātā likvidē stresu organisma neirohumorālajā sistēmā.

Organisma centrālā nervu un imūnā sistēmas ir savstarpēji cieši saistītas. Ar jogas palīdzību var stiprināt imunitāti, jo visas asanas samazina simpātiskās nervu sistēmas pārslodzi, kas ir pats svarīgākais labas imunitātes nodrošināšanai. Ja enerģija, kas glabājas smadzenēs, ir izsmelta, tad autonomā nervu sistēma (simpātiskā un parasimpātiskā) to papildina, ko iespējams veicināt praktizējot jogu.

No šī gada studijā Alamkara ir pieejamas Inetas Ķirse jogas nodarbības, kas domātas tieši vīriešiem. Precīzāku informāciju par nodarbībām vari uzzināt https://www.alamkara.lv vai inetakirse@alamkara.lv