Ne viens vien pieaugušais ir vēlējies līdz galam izprast –  vai vecākiem bija taisnība, kad bērnībā, kā likums, bija jālieto zivju eļļa? Turklāt –  vai šis produkts var aizstāt D vitamīna uzņemšanu organismā?

Zivju eļļa lielākoties visiem pazīstama jau kopš bērnības. Gados vecākiem cilvēkiem kādreiz burtiski piespieda lietot šo negaršīgo substanci – skolā, dārziņā un mājās. Kāpēc? Lai stiprinātu imunitāti un uzlabotu vispārējo veselības stāvokli. Tagad zivju eļļu var paslēpt kapsulās, īpašās košļājamajās tabletēs, un to specifisko garšu vairs nejūtam. Viens un divi, un tablete jau izšķīdusi organismā.

Noskaidrot, no kā gatavo zivju eļļu un vai tā organismam patiešām ir veselīga un ko saka zinātne, palīdzēs “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre.

Pirms 150 gadiem aptiekārs Norvēģijā pamanīja saikni starp lielo zivju daudzumu piekrastes reģionu iedzīvotāju uzturā un viņu veselību. Viņš pirmais arī sācis ražot zivju eļļu medicīniskos nolūkos. To kā aptiekas produktu parasti iegūst no mencu un citu saldūdens zivju aknām. Tās sastāvā ir taukos šķīstošie A, D, F, E vitamīni un Omega-3 taukskābes. Turklāt zivju eļļā ir daži ķīmiski elementi: kālijs, dzelzs, jods, cinks un fosfors.

Vērtīgi, ka zivju eļļa ir Omega-3 taukskābju avots uzturā. Organismam taukskābes nepieciešamas dažādām funkcijām, sākot ar muskuļu aktivitāti un beidzot ar šūnu augšanu, kā arī sirds veselībai. Jāzina, ka mums tik nepieciešamās taukskābes (kā Omega-3) organisms pats diemžēl nesintezē. Lai šīs tik vajadzīgās skābes saņemtu kopā ar ēdienu, ēdienkartē jāiekļauj treknas zivis, piemēram, lasis, skumbrija, forele, vēžveidīgie, mīdijas, austeres un krabji. Turklāt arī daļa riekstu, sēklas un augu eļļas satur Omega-3, tomēr cita veida – šādu taukskābi sauc par alfa-linolēnskābi.

Atbalsts sirdij

Veselības jomas eksperti ir vienisprātis, ka preparāti, kas ietver zivju eļļu, var palīdzēt sirds veselībai, tomēr tos nevar uzskatīt par līdzekli, kas var izārstēt slimību.

Ir dati, ka zivju eļļas lietošana ir saistīta ar būtisku infarkta riska samazināšanos. Hārvarda universitātes zinātnieku pirms dažiem gadiem veiktajā pētījumu apkopojumā konstatēts, ka, katru dienu uzņemot aptuveni 840 miligramus (aptuveni ¼ tējkarotes) zivju eļļas, par 8 % samazinās risks nomirt no sirdslēkmes vai koronārās sirds slimības.

Joprojām nevar droši apgalvot, ka uztura bagātinātāju, kuru sastāvā ir zivju eļļa, lietošana būtiski uzlabotu sirds veselību un samazinātu insulta risku. Grūti pierādīt, ka tieši zivju eļļa izraisa sirds veselības uzlabošanos. Jo cilvēki, kas lieto uztura bagātinātājus, var spert arī citus soļus savas sirds un asinsrites sistēmas darbības uzlabošanai, piemēram, būt fiziski aktīvi un rūpēties, lai uzturs būtu sabalansēts. Tomēr ir vērojama likumsakarība: jo vairāk katru dienu cilvēks uzņem Omega-3, jo vairāk viņš saudzē savu sirdi.

Virkne pētījumu liecina par nelielu asinsspiediena samazināšanos cilvēkiem, kuri zivju eļļu uzņem uztura bagātinātāju veidā. Ir dažādi pierādījumi, ka zivju eļļas labvēlīgā ietekme varētu būt lielāka cilvēkiem ar vidēji smagu vai smagu arteriālo hipertensiju nekā tiem, kuru asinsspiediens ir paaugstināts pavisam nedaudz.

Pārliecinoši pierādīts, ka Omega-3 taukskābes var būtiski samazināt triglicerīdu līmeni asinīs. Šķiet, ir arī neliela augsta blīvuma lipoproteīnu jeb "labā" holesterīna uzlabošanās, lai gan novērota arī zema blīvuma lipoproteīnu jeb "sliktā" holesterīna līmeņa paaugstināšanās.

Zivis ēdienkartē – vismaz divas reizes nedēļā

Kad vecmāmiņas mums deva zivju eļļu, visticamāk, viņām bija taisnība. Produkts domāts cilvēka vispārējai veselības stiprināšanai. Tā zivju eļļa, kas ir sastopama patlaban, ir attīrīta augstā līmenī, izmantojot molekulārās destilācijas metodi, un bieži tai ir patīkama garša.

Par palīdzību sirdij jau noskaidrojām, taču zivju eļļa var palīdzēt mazināt arī sāpes, kliedēt rīta stīvumu un mazināt locītavu jutību cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu. Lai gan atvieglojums bieži ir pavisam neliels, tomēr ar to var pietikt, lai mazinātu vajadzību pēc pretiekaisuma līdzekļiem, sīkāk pastāsta farmaceite.

Vislabāk zivju eļļu uzņemt organismā, biežāk savās pusdienās iekļaujot zivis. Tām vajadzētu būt svaigām, vārītām vai tvaicētām, bet ne ceptām.

Ja neesi aktīvs zivju ēdājs un īpaši neseko pilnvērtīgam uzturam, tad arī aptiekā nopirktā zivju eļļa palīdzēs uzturēt veselību. Īpaši par šo līdzekli jādomā, ja ir paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs vai reimatoīdais artrīts.

Izplatīti maldi

Zivju eļļa un D vitamīns ir svarīgās uzturvielas, kas organismam nepieciešamas normālai funkcionēšanai. Taču tie nav savstarpēji aizvietojami, tāpēc katrs no tiem ir izmantojams konkrētā situācijā. Runājiet par to ar ārstu vai farmaceitu!

Svarīgi!

Zivju eļļas lietošanu atbilstoši ieteikumiem parasti uzskata kā drošu. Tomēr pārāk liela zivju eļļas daudzuma uzņemšana var palielināt asiņošanas risku un ietekmēt imūnreakciju.

Pagaidām nav skaidrības par to, vai zivju eļļa būtu iesakāma cilvēkiem, kuriem ir alerģija no jūras veltēm. Tāpēc pirms zivju eļļas lietošanas pārrunā šo jautājumu ar savu ārstu vai farmaceitu.

Zivju eļļa kā uztura bagātinātājs reti, bet var izraisīt vieglas blakusparādības, arī grēmas, sliktu dūšu, caureju, izsitumus uz ādas. Savukārt zivju piegaršu un slikto elpu, kas arī var būt, var samazināt, uzņemot zivju eļļu ēšanas laikā.

Kombinējot ar medikamentiem, esi uzmanīgs!

• Zivju eļļas uzņemšana kombinācijā ar antikoagulantiem un prettrombozes līdzekļiem (t.sk. augu preparātiem un uztura bagātinātājiem) var palielināt asiņošanas risku.
• Lietojot medikamentus (arī augu preparātus un uztura bagātinātājus) un zivju eļļu paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tas var pārāk strauji pazemināties.
• Dažu kontraceptīvo preparātu lietošana kopā ar zivju eļļu var mainīt tās ietekmi uz triglicerīdu samazināšanos asinīs.
• Zivju eļļas lietošana kopā ar dažādiem medikamentiem svara samazināšanai var samazināt tajā esošo taukskābju uzsūkšanos. Drošāk būs lietot uztura bagātinātājus un medikamentus ar divu stundu intervālu!