2026. gadā veselības nozarē uzsvars tiks likts gan uz sistēmiskiem uzlabojumiem, gan uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem un rindu mazināšanu, gan uz profilaksi.

Papildu finansējuma sadale un pārskatītā veselības aprūpes pakalpojumu organizēšana vērsta uz to, lai uzlabotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un tikpat būtiski arī kvalitāte, mazinātos personīgie izdevumi par zālēm, pakāpeniski ieviestu būtiskus digitālos risinājumus. Tāpat uzsvars tiks likts uz profilaksi, agrīnu slimību atklāšanu un katra cilvēka iesaisti rūpēties par veselību.

2026. gadā veselības budžets būs 1,97 miljardi eiro. Galvenās prioritātes veselībā būs:

• mātes un bērna veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana,
• slimnīcu tīkla attīstība, neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstība un metodiskās vadības stiprināšana,
• veselības aprūpes speciālistu piesaistes, motivācija un noturēšana,
• zāļu pieejamības turpmāka uzlabošana,
• veselības datu un digitalizācijas risinājumu ieviešana,
• profilakses un sabiedrības iesaistes stiprināšana veselības veicināšanā.

Nozīmīgākās izmaiņas 2026. gadā iedzīvotājiem

Mātes un bērna veselība

• Kopumā mātes un bērna veselībā papildus tiks ieguldīti 20,9 milj. eiro. Pēc aplēsēm papildu finansējums ļaus veselības aprūpes pakalpojumus saņemt aptuveni 100 000 pacientu vairāk, tādējādi mērķtiecīgi mazinot rindas bērniem uz nepieciešamo veselības aprūpi.

Papildu finansējums ļauj palielināt ambulatoro konsultāciju skaitu (par 43 000 vairāk), paplašinot pieejamību pediatra un ārstu speciālistu konsultācijām kardioloģijā, neiroloģijā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, pulmonoloģijā, dermatoveneroloģijā, alergoloģijā, anestezioloģijā u.c., kā arī ambulatorajiem izmeklējumiem (par 57 000 vairāk) – ultrasonogrāfijai, rentgenoloģijai, kodolmagnētiskajai rezonansei, doplerogrāfijai, sirds un nervu sistēmas funkcionālajiem izmeklējumiem.

Plānoti papildus testi un izmeklējumi grūtniecēm, tajā skaitā NIPT, preimplantācijas diagnostika, ģenētiskie izmeklējumi agrīnai iedzimtu un iegūtu veselības risku identificēšanai, plašāki skrīningi mātēm un bērniem. Lielāks finansējums zālēm un terapijām, tajā skaitā onkoloģijas un reto slimību gadījumos. Valsts apmaksās zobārstniecības pakalpojumus retu pataloģiju gadījumos, un plānots lielāks finansējums briļļu nodrošināšanā bērniem.

Bērnu onkoloģijas jomā no 2026. gada paredzēta regulāra zāļu saraksta papildināšana ar inovatīviem medikamentiem, apmaksāta protonu staru terapija ar centrālās nervu sistēmas audzējiem (četriem bērniem) un CAR T-šūnu terapija ar onkoloģiskām slimībām, atbilstoši noteiktiem medicīniskajiem kritērijiem (diviem bērniem).

Vairāk nekā 720 jaunās māmiņas visā Latvijā saņems vecmātes atbalstu mājās, lai atvieglotu pirmo periodu pēc atgriešanās no dzemdību nodaļas ar jaundzimušo. Pilotprojektā “Vecmātes mājas vizīte” pārbaudīs jaunu pieeju pēcdzemdību aprūpei, nodrošinot trīs vecmātes vizītes dzīvesvietā, lai novērtētu gan mātes, gan bērna veselību, sniegtu atbalstu zīdīšanā, aprūpes prasmēs un emocionālajā pašsajūtā, izvērtētu sadzīves apstākļus. Jauno māmiņu emocionālās pašsajūtas izvērtēšana līdz šim nav bijusi pilnvērtīgi nodrošināta, tādēļ to paredzēts mainīt.

Medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana ļaus nodrošināt lielākas iespējas saņemt valsts apmaksātus reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, pie noteiktiem apstākļiem apmaksājot vairāk kā divus mēģinājumus. 2024. gadā valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas rezultātā notika 625 dzemdības, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Zāļu pieejamības stiprināšana

• Lai turpinātu samazināt izmaksas pacientiem no 2026. gada vidus cilvēkiem ar 1. grupas invaliditāti no valsts budžeta pilnībā segs maksu par farmaceita pakalpojumu. Tāpat no 2026.gada vidus valsts segs maksu par farmaceita pakalpojumu par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Šiem mērķiem novirzīs kopumā 9,6 milj. eiro.

Paliatīvās aprūpes pakalpojuma attīstība

• 2026. gadā paliatīvās aprūpes nodrošināšanai pacienta dzīvesvietā tiks novirzīti papildu finanšu līdzekļi 4 milj. eiro apmērā, kas ļaus paplašināt pakalpojuma pieejamību un nodrošināt aprūpi dzīvesvietā vismaz vēl 1 355 pacientiem. Papildus tiks mainīts apmaksas modelis pakalpojuma sniedzējiem, padarot to caurspīdīgāku un taisnīgāku, pārejot no dienas maksas modeļa uz gadījuma apmaksas modeli, tādējādi veicinot pakalpojuma ilgtspēju. Balstoties uz pacientu vajadzībām, no 2023. gada pakāpeniski tika ieviestas mobilās komandas paliatīvajai aprūpei pacienta dzīvesvietā, kas veidots kā integrēts pakalpojums, apvienojot veselības un sociālās komponentes un nodrošinot atbalstu gan pacientiem, gan viņu ģimenēm.

Veselības aprūpes pieejamības stiprināšana reģionos

• Ģimenes ārstiem lauku teritorijās paredzētas piemaksas kopumā 4,8 milj. eiro apmērā. Atbalsts vērsts uz primārās veselības aprūpes stiprināšanu reģionos, kur ārstu noslodze ir augsta un jaunu speciālistu piesaiste ir sarežģītāka. Kritērijus piemaksai izstrādās

Nacionālais veselības dienests. 2025. gadā kopumā 1200 ģimenes ārstiem bija līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, no tiem Kurzemē 176, Latgalē – 140, Vidzemē – 151, bet Zemgalē 179 ģimenes ārstiem.

• SIA “Vidzemes slimnīca” uzsāks pakalpojumu programmu “Deģeneratīvu un komplicētu mugurkaula slimību, traumu ķirurģiska ārstēšana, izmantojot implantus un navigācijas tehnoloģijas”, tādējādi paplašinot valsts apmaksātu sarežģītu mugurkaula operāciju pieejamību iedzīvotājiem ārpus Rīgas.
• Indras pagastā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izvietos brigādi. Jaunais punkts uzlabos iedzīvotāju drošību un piekļuvi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai attālākos reģionos, samazinot reaģēšanas laiku un stiprinot klātbūtni pierobežā. NMPD punkta izveidē tiks ieguldīti 349,5 tūkstoši eiro.

Profilakses stiprināšana

• Onkoloģijas jomā ir izvirzīts mērķis uzlabot agrīnu vēža diagnostiku, palielinot valsts apmaksāto vēža skrīninga aptveri līdz 70–90%. Profilaktiskās pārbaudes ļauj slimību atklāt savlaicīgi, uzsākt ārstēšanu agrīnās stadijās un būtiski uzlabot ārstēšanas rezultātus. Tāpat tiks pilnveidota uzaicinājumu uz vēža skrīningu izsūtīšana mērķgrupām. Vēža savlaicīgas atklāšanas programma ietver valsts apmaksātas dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes, taču iedzīvotāju atsaucība valsts apmaksātajām pārbaudēm joprojām ir nepietiekama.
• Sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilakses stiprināšanai sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistiem un pacientu organizācijām tiks īstenoti sabiedrības informēšanas pasākumi par regulāras paškontroles nozīmi, veicinot iedzīvotāju aktīvāku iesaisti savas veselības uzraudzībā. Primārajā veselības aprūpē – ģimenes ārstu praksēs tiks aktualizēti algoritmi un rekomendācijas SCORE sistēmas izmantošanai ar mērķi 2026. gadā palielināt pacientu iesaisti vismaz par 5%. SCORE aprēķina SAS risku, pamatojoties uz tādiem riska faktoriem kā asinsspiediens, holesterīna līmenis, smēķēšana u.c. datiem. Tas ir īpaši nozīmīgs instruments valstīs ar augstu mirstības risku no sirds un asinsvadu slimībām. Tiks pilnveidoti sirds un asinsvadu slimību atklāšanas klīniskie algoritmi un cukura diabēta diagnostika ambulatorajā aprūpē, kā arī veiks insulta vienību kvalitātes pilnveidošanu.
• Vairāki pasākumi plānoti fizisko aktivitāšu veicināšanā un liekā svara un aptaukošanās pieaugošās tendences apturēšanā. Iedzīvotājiem ar aptaukošanos un hroniskām slimībām tiks apmaksātas uztura speciālista konsultācija. 2026. gadā plānots pilotprojekts fizisko aktivitāšu recepšu plašākai izmantošanai ģimenes ārstu praksēs, lai pacientus aktīvāk mudinātu iesaistīties un rūpēties par savu veselību. 2026. gadā plānots izstrādāt rekomendācijas ārstniecības personām par pielāgotu fizisko aktivitāšu ieteikšanu skolēniem, lai mazinātu atbrīvojumu skaitu no sporta nodarbībām.

Veselības datu un digitalizācijas risinājumu ieviešana

• Līdz 2026. gada 5. maijam plānota pāreja uz pilnībā digitalizētiem e-nosūtījumiem, bet no 2026. gada rudens arī principa ieviešana “viens nosūtījums – viens pieraksts”. Tas nozīmē, ka visām ārstniecības iestādēm, kas pacientu datus apstrādā lokālajās informācijas sistēmās, ir jānodrošina to integrācija E-veselības sistēmas portālā. Latvijā neatteikto vizīšu skaits mērāms ap 20% no visām vizītēm, un ar šo risinājumu plānots efektīvāk organizēt rindas. Katru dienu Latvijā iedzīvotājiem tiek izrakstīti aptuveni 10 000 nosūtījumu.

1,97 miljarda eiro veselības budžeta sadalījums 2026. gadā

• Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai - 684 milj. eiro;
• Speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem ambulatori - 379,6 milj. eiro;
• Kompensējamām zālēm un centralizēti iepērkamajiem medikamentiem - 352 milj. eiro;
• Primārajai veselības aprūpei - 235,5 milj. eiro;
• Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 122,3 milj. eiro;
• Laboratoriskajiem izmeklējumiem - 62,5 milj. eiro;
• Medicīnas izglītībai - 69,6 milj. eiro u.c.

Vairāk par jaunumiem veselības aprūpē iespējams uzzināt Nacionālajā veselības dienestā.