Jauniešu veselības problēmas neatrisinās "dakteris "gūglis"

Strauji pieaugot moderno tehnoloģiju attīstībai, mēs saskaramies ar problēmām, kuras pirms gadiem desmit pat nespējām iedomāties. Lai cik dīvaini tas arī neliktos, bet jaunieši arvien biežāk profesionāla ārsta vietā vēršas pēc palīdzības pie, viņuprāt, ērtāka, vieglāk pieejama un lētāka "speciālista" – "daktera "gūgļa". Mediķiem jāatzīst, ka pie viņiem pēc palīdzības jaunieši arvien biežāk nāk tikai akūtos gadījumos.

Mūsdienās visdažādākajos jautājumos "gūglis" jeb meklētājprogramma "Google" kļūst par jaunu cilvēku pirmo padomdevēju un palīgu. Tajā nereti tiek meklēta visa nepieciešamā informācija, bieži vien arī par dažādiem saslimšanas simptomiem, slimības iespējamo attīstību, asinsanalīzēm u.tml.

No vienas puses, nav jau nemaz tik slikti, ka arī tādā veidā iespējams atrast informāciju un ka jaunieši to izmanto. Taču, no otras puses, katrs gadījums ir ļoti individuāls, svarīgi ir visi blakusapstākļi, kas ietekmē viena vai otra simptoma esamību, bet jauniešiem trūkst profesionālo zināšanu, un nereti informācija tiek nepareizi interpretēta. Tieši tāpēc nepieciešams speciālista - mediķa skaidrojums un konsultācija, arī jauniešiem tas ir jāsaprot.

Protams, jāņem vērā arī faktors, ka bieži vien jauniešus no vizītes pie ārsta attur sava veida bailes, kautrība un neuzticība. No speciālista nekādā ziņā nevajadzētu bīties, ārsts nav soģis – dažādi jautājumi, reizēm pat intīmi, tiek uzdoti tikai tādēļ, lai atrastu un noskaidrotu veselības traucējumu cēloņus un palīdzētu jaunietim no tiem atbrīvoties.

Zīmīgi, ka jauniešu vidū vēl joprojām turpina pieaugt to gadījumu skaits, kuros mediķa palīdzība tiek meklēta vienīgi akūtos gadījumos. Tikai apmēram 20% jauniešu ir tādi, kas laikus meklē palīdzību, taču lielākoties šie pacienti ietilpst tā saucamo hronisko slimnieku grupā. Pie ārsta nāk tie, kam jau ir hroniskas slimības, kas mēdz saasināties, un tāpēc jaunie cilvēki ir spiesti veikt regulāras pārbaudes. Kāpēc tas tā notiek? Tas skaidrojams ar to, ka jauniešu vidū veselība ļoti lēni kļūst par vērtību.

Lai gan Eiropas Savienības veselības aizsardzības portāla apkopotie dati liecina, ka jauniešu veselība ES valstīs ir labāka nekā jebkad iepriekš, tomēr joprojām pastāv bažas par tādām populārām un izplatītām jauniešu veselību ietekmējošām problēmām kā garīgā pārslodze, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, zema pārtikas uzturvērtība un fizisko aktivitāšu trūkums. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījums liecina, ka laika periodā no 2001. gada līdz 2006. gadam alkohola lietošana un intoksikācija jauniešu vidū Latvijā ir pieaugusi par 141%, un tā vēl joprojām turpina palielināties.

No savas pieredzes gan varu teikt, ka jauniešu attieksme pret veselību ir nedaudz mainījusies, - veselībai tiek pievērsta lielāka vērība, taču vislielākā jauniešu kļūda ir tā, ka viņi lielākoties neprot sabalansēt savu dienas režīmu – mācības, darbu, izklaidi un atpūtu, kas nereti arī izraisa veselības problēmas. Neviens ārsts jau nesaka, ka nevar iet izklaidēties un darīt vairākas lietas reizē, bet pēc šādas rīcības jāpadomā par savu veselību, kaut vai kārtīgi izguļoties.

Tāpat arī par veselības ienaidnieku var uzskatīt virkni moderno tehnoloģiju, kas neveicina izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam. Piemēram, vidēji trešā daļa skolēnu četras vai vairāk stundas dienā skatās televīziju, bet brīvdienās to dara gandrīz puse. Visā pasaulē cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, viņu dzīvesveids paliek arvien sēdošāks, jo fizisko aktivitāšu skaits samazinās. Tādēļ es kā mediķis varu teikt, ka katram jaunietim būtu jāprot sabalansēt fiziskās aktivitātes, ēšanas paradumus un citus ikdienas procesus, lai nerastos veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, kam viens no cēloņiem var būt pārslodze, vai muguras sāpes, ko nereti izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Ja to neizdodas panākt pašu spēkiem, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, kas var palīdzēt atrast pareizo ceļu.

Protams, ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem jauniešiem samazinās iespējas regulāri apmeklēt ārstu. Arī ģimenes ārsti tiem studentiem, kuri izglītošanos turpina tālāk no mājām, vairs nav brīvi pieejami. Taču tie nebūt nav iemesli, lai prioritāšu skalā veselību nobīdītu otrajā desmitniekā. Jauniešiem būtu jāņem vērā tas, ka pašlaik daudzas medicīnas iestādes ir samazinājušas ārstniecības pakalpojumu cenas. Tāpat jācenšas izmantot visdažādākās akcijas un atlaides, piemēram, izmantot ISIC kartes.

Neviena problēma un slimība nepazudīs pati no sevis, tāpēc arī lētāk būs reizi pusgadā vai vismaz reizi gadā apmeklēt zobārstu, kā arī ik gadu padomāt par terapeita vai savas ģimenes ārsta apmeklējumu, veicot primārās analīzes un pārbaudot redzi.

Lāsma Četverga,
medicīnas sabiedrības "ARS" terapeite