Jaunākajos pētījumos atklāj D vitamīna lomu cīņā pret Covid-19

Vispasaules pandēmijas kontekstā, ko izraisījis Covid-19 vīruss, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par D vitamīna lomu cīņā pret vīrusu. Vairums veselības aprūpes speciālistu to rekomendē uzņemt ikdienā ne tikai kaulu un muskuļu sistēmas veselības veicināšanai, bet arī imunitātes uzturēšanai. Ārste Agnese Zvaigzne komentē vairākus nesen veiktus pētījumus, kuros ir atklāti būtiski rezultāti.

Šī gada janvārī publicēts Spānijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 4,5 miljoni respondentu*. Saskaņā ar šajā apjomīgajā pētījumā iegūtajiem datiem, ir konstatēta D3 vitamīna (holekalciferola) labvēlīgā ietekme Covid-19 slimības gadījumā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 30 ng/ml ne vien samazina risku saslimt ar šo vīrusu, bet vienlaikus arī mazina risku uz smagu šīs slimības gaitu.

Savukārt 2021. gada oktobrī publicēta Vācijā veikta meta-analīze, kurā apkopoti jaunākie dati no 8 dažādiem pētījumiem. Tajā vairāku valstu zinātnieki uzsver, ka ikdienas D vitamīna uzņemšana varētu glābt dzīvības neskaitāmiem cilvēkiem. Šajos pētījumos tika noskaidrots, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 50 ng/ml teorētiski nodrošina gandrīz nulles mirstību no Covid-19 infekcijas.** Secinājumos pētnieku grupa rekomendē vakcināciju kombinēt ar adekvātu D vitamīna līmeni asinīs, jo tikai šādā veidā būsim patiešām nodrošinājušies pret pandēmijas negatīvajām sekām.

Daktere atgādina, ka D vitamīnu cilvēkam iespējams iegūt gan no saules stariem, gan ēdiena. Diemžēl, Latvijas platuma grādos dabiskā ceļā uzņemt to pietiekamā daudzumā ir praktiski neiespējami. Piemēram, no ēdiena varam iegūt tikai aptuveni 10 % no nepieciešamā D vitamīna daudzuma. Vasaras mēnešos teorētiski iespējams saņemt D vitamīna devu, bet tā tik un tā ne tuvu nav pietiekama. Balstoties uz datiem, kas iegūti 2015. gada Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas veiktajā pētījumā***, noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais D vitamīna līmenis ir vien 19 ng/ml. Šāds rezultāts atbilst D vitamīna deficītam. Jāpiebilst, ka par optimālu D vitamīna līmeni tiek uzskatīti 45-55 ng/ml.

Ņemot vērā to, ka Latvijas iedzīvotājiem nav iespējams dabīgā veidā uzņemt nepieciešamo D vitamīna līmeni, tiek rekomendēts to uzņemt papildus ar uztura bagātinātājiem. Tradicionāli D vitamīns pieejams eļļas šķīdumā, piemēram, pilienos vai kapsulās, jo šāda forma nodrošina efektīvu uzsūkšanos. Pieļaujamās dienas devas uztura bagātinātājiem Eiropā nosaka EFSA – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Zīdaiņiem tā paredz 1000 SV (starptautiskās vienības) dienā, bērniem līdz 10 gadu vecumam 2000 SV. Savukārt vecākiem bērniem, pieaugušajiem, grūtniecēm un barojošām māmiņām tās ir 4000 SV dienā. Ja pastāv aizdomas par D vitamīna deficītu, būtu vērts aiziet noteikt to laboratoriski un pakonsultēties ar ārstu, vai gadījumā nav nepieciešams uzņemt paaugstinātu dienas devu.

*Oristrell J et al. Vitamin D supplementation and COVID-19 risk: a population-based, cohort study. J Endocrinol Invest. 2022 Jan;45(1):167-179. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/34273098/

**Borsche L et al. COVID-19 Mortality Risk Correlates Inversely with Vitamin D3 Status, and a Mortality Rate Close to Zero Could Theoretically Be Achieved at 50 ng/mL 25(OH)D3: Results of a Systematic Review and Meta-Analysis. Nutrients 2021, 13, 3596. https://www.mdpi.com/2072-6643/13/10/3596/htm

***https://www.rsu.lv/aktualitates/latvijas-iedzivotajiem-d-vitamins-jauznem-papildus

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "heise marketing" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Laika trūkums vai uzmanības deficīts?

Mūsdienās uzmanība kļuvusi par vienu no vērtīgākajiem cilvēka resursiem. Taču paradoksāli – jo vairāk mums ir informācijas un tehnoloģiju, kas palīdz ietaupīt laiku, jo vairāk mūsu uzmanība tiek saraustīta.

Aktuālie piedāvājumi

57. paralēle: ko Baltijas rudens nozīmē imunitātei

Rudens Latvijā nozīmē ne tikai īsākas dienas un mazāk saules gaismas, bet arī pārmaiņas ikdienas pašsajūtā. Kāpēc aukstajā sezonā īpaša uzmanība tiek pievērsta D vitamīnam, un kāda ir tā nozīme organismā? Aplūkosim D vitamīna nozīmi un tā uzņemšanu gada tumšajā periodā!

Otrās smadzenes zarnās: kā mikroflora var ietekmēt mūsu pašsajūtu

Zarnu mikroflora ir daudz vairāk nekā tikai gremošanas sistēmas sastāvdaļa – tās saistība ar mūsu pašsajūtu, imunitāti un vielmaiņu kļūst par arvien plašāk pētītu tēmu. Kādas ir “otro smadzeņu” funkcijas un ko par to saka pētījumi?

Hidratācija kā ikdienas veselības pamats

Miegs, uzturs, fiziskās aktivitātes, stresa līmenis un atjaunošanās tiešā veidā ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti. Tomēr starp šiem faktoriem ir viens pamatelements, ko daudzi joprojām mēdz novērtēt par zemu – pietiekama organisma hidratācija.

Video

Raidieraksts ''Inovācijas veselībā'': veselības tehnoloģijas un to pieejamība

Kā notiek veselības tehnoloģiju izvērtēšana? Kādas Eiropas labās prakses veselības jomā būtu vērtīgi ieviest Latvijā? Un vai Latvija aktīvi pārņem dažādas inovācijas, tai skaitā veselības tehnoloģiju jomā? Uz šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Inovācijas veselībā" sērijā atbildēja Zāļu valsts aģentūras direktorei Indra Dreika.