Jau otrā leikēmijas slimniece tiesājas ar valsti
Maija beigās Administratīvā rajona tiesa pieņēma izskatīšanai pieteikumu un ierosinājusi tiesvedību Zitas Uzkliņģes lietā. Ar leikēmiju slimā Zita lūdz atcelt Veselības ministrijas lēmumu un uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) atlīdzināt radīto morālo kaitējumu Ls 5000 apmērā.
VOAVA, pieņemot lēmumu nekompensēt dzīvībai nepieciešamo medikamentu apmaksu, ir pārkāpusi vienlīdzības principu, tiesiskās paļāvības principu, likuma un tiesiskuma principu. Tāpat VOAVA nav pienācīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, sakarā ar grūtniecības iestāšanos Zitai Uzkliņģei bija jāpārtrauc efektīvā terapija. Savukārt pēc bērna piedzimšanas vieta zāļu saņēmēju rindā vairs nebija paredzēta.
"Nekas nav paredzamāks kā grūtniecības ilgums – tie ir 9 mēneši. Līdz ar to bija iespējams aprēķināt, ka jau 2007.gadā man būs nepieciešams atsākt uzsākto terapiju. Būtībā tās ir problēmas mūsu valsts sistēmā. Nevar normālā valstī pastāvēt šādi ierobežojumi, kad man ir jāgaida uz kāda cita nelaimi, lai varētu saņemt medikamentus, kas ļautu pašai dzīvot," stāsta Zita, kuras dēlam šinī rudenī apritēs divi gadi.
Tiesvedības izdevumus šai prāvai sedz Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība (LSAB), kas piesaistījusi finansējumu no Sorosa fonda – Latvija. Fonds tiesvedībā iesaistījies ar mērķi ieviest tiesisku skaidrību valsts kompensējamo medikamentu piešķiršanas kārtībā. Sorosa fonda – Latvija pārstāve Aija Karlsberga: "Tiesiskā valstī nedrīkst pastāvēt šāda veida diskriminējoši ierobežojumi. Konkrētajā lietā nozīmīgs aspekts ir arī morālā kaitējuma atlīdzināšanas no valsts. Ikvienam – tai skaitā arī valstij - ir jāapzinās savas rīcības sekas. Valsts ar savu lēmumu pārkāpa būtiskus tiesību principus, pie tam nodarot morālas ciešanas prasītājai. Ja tiesa lems par labu prasītājai, tas būs vēl viens solis tuvāk valsts kompensējamo medikamentu piešķiršanas kārtības sakārtošanai valstī, kā arī norādītu valstij un sabiedrībai, ka par pazemojošiem lēmumiem var saņemt atlīdzinājumu".
Zitas Uzkliņģes tāpat kā Irinas Salovas tiesības aizstāvēt uzņēmies zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa & BORENIUS un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Irina Salova prasību tiesā iesniedza 2007. gada nogalē, un Administratīvā rajona tiesa lietu izskatīs pēc būtības šā gada 5. augustā.
Ar hronisku mieloleikozi Zita Uzkliņģe slimo kopš 2003. gada oktobra. Jau no tā paša gada novembra slimniece saņēma efektīvo ārstēšanu ar medikamentu Glivec, tādēļ arī gandrīz visu šo laiku spēja turpināt ģimenes ārstes praksi Apē un Mālupē. Kad Zitai 2006.gada janvārī pieteicās otrs dēliņš, šo ārstēšanu arī nācās pārtraukt un pāriet uz vecāko un bērnam nekaitīgāko medikamentu Roferons. Pēc gada terapija ar Roferonu kļuva neefektīva, tomēr no Glivec lietotāju rindas Zita jau bija izslēgta. Atlika gaidīt, kamēr atbrīvosies vieta rindā un kādam citam leikēmijas slimniekam medikamenti vairs nebūs nepieciešami. Pēc medijos izskanējušās informācijas, ka Zita ir gatava vērsties tiesā, gaidītāju rindā atbrīvojās vieta un pēc gandrīz trīs mēnešu gaidīšanas slimniece beidzot varēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu.
Zita Uzkliņģe lūdz atcelt Veselības ministrijas lēmumu, ar kuru ministrija atzīst par tiesisku VOAVA lēmumu atteikt zāļu Glivec iegādes izdevumu kompensāciju Zitai, un uzlikt par pienākumu VOAVA atlīdzināt radīto morālo kaitējumu Ls 5000 apmērā. Minētā summa pamatota ar apsvērumu, ka ar VOAVA atteikumu kompensēt Zitas dzīvības saglabāšanai nepieciešamās zāles, viņas veselībai un dzīvībai trīs mēnešu garumā tika radīts apdraudējums, un minētajā laikā Zitai Uzkliņģei nepieciešamās zāles nācās iegādāties par saviem līdzekļiem. Apstāklis, ka VOAVA pēc trim mēnešiem tomēr lēma kompensēt nepieciešamo medikamentu iegādes izdevumus, nenovērš pieteicējai radīto morālo un finansiālo kaitējumu.
Ar Zāļu cenu valsts aģentūras (ZCVA) lēmumu valsts nosaka, ka leikēmijas slimniekiem vispirms tiek noteikta ārstēšana ar medikamentu Interferonum alfa (Roferons) vai Hydroxycarbamidum. Daudzās Eiropas valstīs šāda veida terapijas vairs neizmanto smago blakus parādību un zemākas efektivitātes dēļ. Tikai tad, ja šīs terapijas ir neefektīvas, Latvijā nozīmē terapiju ar jaunākām un savu efektivitāti pierādījušām zālēm Glivec. 2008.gadā šīs zāles saņēma 38, bet 2007.gadā 36 pacienti. ZCVA ik gadu nosaka pacientu skaitu, kuri nākamajā gadā saņems šīs zāles. Zināms, ka ik gadu Latvijā ar hronisku mieloleikozi saslimst aptuveni 30 cilvēku.
Leikēmija ir balto asins šūnu vēzis, kas sākas muguras smadzenēs, kad kāda asins cilmes šūna sāk patoloģiski ātri dalīties un nespēj nobriest. Nenobriedušās vēža šūnas izplatās asinīs, limfmezglos, liesā, centrālajā nervu sistēmā, kā arī citos orgānos. Tautā šai slimībai izmanto arī citu apzīmējumu – asins vēzis. Baltās asinis ir precīzāks termins, jo slimības rezultātā asinīs palielinās leikocītu (balto asinsķermenīšu) skaits. Aplūkojot slimnieka asins paraugu, dažreiz redzams virspusē nostājies balts slānis – leikocīti. Ļoti bieži diagnozi slimniekam var noteikt jau pēc pirmās asins analīzes.
Lai arī cilvēku prātā asins vēzis jeb leikēmija skan kā nolemtība, tomēr mūsdienās ir atklātas efektīvas šīs relatīvi retās un patiesi smagās saslimšanas ārstēšanas iespējas un medikamenti. Lielākajai daļai leikēmijas slimnieku pasaules medicīniskie sasniegumi ļauj dzīvot un daudziem - pat izveseļoties. Ārstēšanās bieži ir sarežģīta un dārga, bet cilvēki cīnās.
