Ja likumā nostiprinātu garantijas mediķu algu pieaugumam, arodbiedrība varētu būt pielaidīgāka virsstundu jautājumā
Rīga, 29.nov., LETA. Ja Veselības aprūpes finansēšanas likumā tiktu nostiprināts solījums palielināt mediķu atalgojumu par 20% turpmākos trīs gadus, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) varētu būt pielaidīgāka jautājumā par pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu, izriet no arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera paustā aģentūrai LETA.
Kā ziņots, viens no veidiem, kā nostiprināt solījumu mediķiem par 20% palielināt atalgojumu, varētu būt grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, aģentūrai LETA pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sacīja deputāte, veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Viņa uzskata, ka solījuma palielināt mediķu atalgojumu nostiprināšana likumā varētu būt veids, kā pārliecināt mediķus, ka, kaut arī tiek pagarināts pārejas periods uz normālo darba laiku, paralēli tiks palielinātas arī mediķu algas.
Uz jautājumu, vai šāds solis varētu būtiski ietekmēt LVSADA lēmumu virsstundu palielināšanas jautājumā, Keris atbildēja apstiprinoši. "Jā, varētu gan. Es gribētu teikt, ka tā bija vērtīgākā šīs sēdes daļa, jo tajā brīdī, kad "uz galda" parādījās priekšlikums par grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atjaunot normu par to, kā konkrēti jāpieaug finansējumam darba samaksas paaugstināšanai nozares darbiniekiem nākamajos trijos gados, parādījās reāls pamats situācijas risināšanai," sacīja Keris.
Vienlaikus uz jautājumu, vai nevajadzētu paātrināt arodbiedrības lēmuma izteikšanu jautājumā par virsstundām, kuru plānots pieņemt līdz 18.decembrim, Keris norādīja, ka ne valdība, ne Saeima desmit gadus neesot "cēlusi ne ausi" par šo jautājumu, tāpēc viņš neredz iemeslu, kāpēc tagad arodbiedrībai būtu jāsteidzas. LVSADA padomes sēde būs 18.decembrī.
Keris arī cer, ka līdz padomes sēdei būs skaidrs, par ko īsti arodbiedrībai jālemj, jo pagaidām deputātu starpā viedokļi atšķiras un nav konkrētas nostājas par to, kāds būs galējais priekšlikums.
Kā ziņots, Veselības aprūpes finansēšanas likums tika izsludināts pagājušā gada 31.decembrī. Diskusijas par šo likumu bija sarežģītas, un galu galā LVSADA nebija apmierināta ar valdības lēmumu tajā neiekļaut konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu.
Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) žurnālistiem pavēstīja, ka no likuma izņemtas konkrētas summas, jo nav lietderīgi likumprojektā rakstīt precīzas summas, bet gan tās jānorāda likumprojekta anotācijā. "Ja mērķis ir sasniegt veselības aprūpes finansējumu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad jāņem vērā, ka IKP prognozes tiek mainītas divreiz gadā, tādējādi [norādot likumā konkrētu summu, par cik augs veselības nozares finansējums] likums ātri var kļūt neaktuāls," toreiz skaidroja finanšu ministre.
Reaģējot uz to, LVSADA priekšsēdētājs toreiz aģentūrai LETA sacīja, ka arodbiedrība negaidīja, ka vienošanās Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iekļaut konkrētas garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu "tiks lauzta jau valdības līmenī".
Patlaban vienīgā "garantija", kas nostiprināta likumā ir, ka sākot ar 2020.gadu, veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums veido vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt likumā arī noteikts, ka finansējums, sākot ar 2019.gadu, nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, izņemot to finansējumu, kas piešķirts uz noteiktu laiku specifiskam mērķim.
Tāpat vēstīts, ka VM strādā pie grozījumiem, ar kuriem, iespējams, varētu palielināt turpmākajos trīs gados mediķiem pieļaujamo virsstundu skaita apmēru. Nozares darba devēji šādu ierosinājumu, kuram atbalstu izteikusi arī ministrija, izteica Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē 23.novembrī.
Darba devēji un ministrija vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021.gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Saruna par virsstundu skaita palielināšanu saistīta ar to, ka Latvijas Slimnīcu biedrība nākusi klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar cilvēkresursu trūkumu un virsstundu skaita ierobežojumu.
