Izveidotas vadlīnijas izgulējumu profilaksei un ārstēšanai
Veselības ekonomikas centrs ir reģistrējis Brūču un izgulējumu asociācijas izstrādātās "Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijas". Šīs ir pirmās klīniskās vadlīnijas, kas ir izstrādātas atbilstoši jaunajai izstrādes, izvērtēšanas un reģistrēšanas kārtībai, kuras mērķis ir veicināt uz vienotiem kritērijiem veidotu un pierādījumiem balstītu vadlīniju izstrādi. Klīniskajām vadlīnijām ir būtiska nozīme veselības aprūpes pakalpojumu izvērtēšanā un tarifu izstrādē.
Izgulējumu profilakses un ārstēšanas vadlīnijās ietverta uz pierādījumiem balstīta profilakse, diagnostika un ārstēšana. Apstiprinātās vadlīnijas tiks izmantotas no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu un apmaksas nosacījumu izstrādē, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontrolē un uzraudzībā.
Izgulējuma veidošanās risks ir līdz pat 60% no hospitalizētiem pacientiem, bet izgulējumi rodas apmēram 2,5-4% no visiem hospitalizētiem pacientiem. Vadlīnijās norādīts, ka izgulējumi attīstās galvenokārt trim pacientu grupām: hospitalizētiem pacientiem, gados veciem pacientiem, jo apmēram 70% no izgulējumu pacientiem ir vecāki par 70 gadiem, kā arī gados jauniem pacientiem ar kvadriplēģiju vai paraplēģiju.
Izgulējumu veidošanās riska faktori ir vairāki, piemēram, kustību traucējumi vai nekustīgums, neiroloģiska slimība, jušanas traucējumi, akūta saslimšana, samaņas traucējumi, medikamentu lietošana un citi.
Katram pacientam, kam konstatēts izgulējumu veidošanās risks, jāizstrādā un jādokumentē izgulējumu novēršanas plāns. Plānam jāietver ādas apskates, kontroles un kopšanas pasākumi, barošanas plāns, kā arī aktivitātes un mobilitātes nodrošināšanas plāns. Plānam jāietver konkrēti norādījumi par to, kas veiks dažādos izgulējumu novēršanas pasākumus, cik bieži tas tiks darīts, kādi papildlīdzekļi tam ir vajadzīgi. Atbilstoši sastādītajam plānam jāveic plāna izpildes dokumentēšana un rezultātu izvērtēšana.
Stacionāro ārstniecības iestāžu pacientiem ar izgulējumiem 6 mēnešu mirstības līmenis ir 77,3 %, pacientiem bez izgulējumiem mirstības līmenis 18,3 %, bet pacientiem, kuru izgulējumi sadzīst 6 mēnešu laikā, mirstības līmenis ir 11% pretstatā 64% mirstības līmenim pacientiem, kuru izgulējumi nesadzīst. Kaut arī izgulējums ne vienmēr ir tiešais nāves cēlonis, tomēr ir ziņojumi, kas liecina, ka izgulējumi var būt tiešais nāves cēlonis 7-8 % pacientu ar muguras smadzeņu bojājumu.
Lai izvairītos no izgulējumiem, nepieciešams samazināt un/vai pilnīgi atbrīvot no spiediena riska zonas, grozot pacientu katras 2 stundas, tāpat būtiski iespēju robežās pozicionēt dažādos ķermeņa stāvokļos, ja ir pieejamas, lietot spiedienu samazinošas virsmas vai ierīces.
Nepieciešams arī samazināt un/vai pilnīgi izslēgt bīdi, berzi, samazināt mitrumu, kā arī jāizglīto pacienta radinieki un jāveic citi pasākumi.
Vadlīnijās arī norādīts, kā izvērtēt izgulējumu stadijas un kāda aprūpe šādiem pacientiem attiecīgās stadijās nepieciešama.
Paredzams, ka klīnisko vadlīniju ievērošana un ieviešana praksē ievērojami samazinās izgulējumu rašanos daudziem riska grupu pacientiem, savukārt jau saslimušajiem uzlabos ārstēšanas kvalitāti un samazinās ārstēšanas izmaksas. Ievērojot klīniskās vadlīnijas, ir iespējams novērst ielaistus gadījumus, kuru aprūpe izmaksā daudz dārgāk.
Ilze Mežniece
