medicine.lv skaitļos

Lietotāji online174
Aktīvie uzņēmumi12796
Nozares raksti1633
Ekspertu atbildes21477
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde LIZDA atklātajai vēstulei : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atbilde LIZDA atklātajai vēstulei

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe nosūtījusi atbildi uz 26.janvārī saņemto Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) atklāto vēstuli (pilns vēstules teksts atrodams zemāk).

Savā vēstulē ministre sniedz skaidrojumus LIZDA uzdotajiem jautājumiem par situāciju izglītībā un zinātnē. T.Koķe raksta, ka apzinoties situācijas nopietnību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau savlaicīgi rīkojusies un panākusi valdības atļauju pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto valsts budžeta līdzekļu tēriņu ierobežojumus: par 4,31 miljonu latu, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī, kā arī – par 48,3 tūkstošiem latu, lai nodrošinātu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī.

Vēstules noslēgumā ministre akcentē, ka pieņemamākie risinājumi izglītības un zinātnes attīstībai rodami, turpinot LIZDA un IZM sociālo partnerību no problēmas identificēšanas līdz tās risinājumam, no dialoga līdz saskaņotai rīcībai.

"Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes atklātā vēstule –

atbilde uz Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības

2009.gada 23.janvāra vēstuli par situāciju izglītībā un zinātnē 

Atzinīgi novērtēju Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LIZDA) līdzšinējo sociālo partnerību un sadarbību, kas pēdējos gados ir bijusi rezultatīva, piemēram, pedagogu atalgojuma programmas izstrādē un īstenošanā, nodrošinot salīdzinoši stabilu situāciju (saglabājot atalgojumu par pamatlikmi) arī izglītības budžeta samazinājuma apstākļos. Tajā pašā laikā arī IZM ļoti satrauc 2009.gada izglītības budžeta kopējais samazinājums par 93 miljoniem latu, kas attiecīgi ir ietekmējis finansējumu dažādām izglītības pakāpēm.

Banner 280x280

Atbildot uz LIZDA 2009.gada 23.janvāra vēstulē Nr.18 izteiktajiem secinājumiem, atgādināšu, ka Ministru kabinets (turpmāk – MK) 2008.gada 9.decembrī pieņēma "Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu", kurā norādīts, ka ekonomikas izaugsme Latvijā ir strauji palēninājusies, tādēļ būtiski samazinājušies valsts budžeta ieņēmumi. Šīs programmas II sadaļas 6.punktā ir norādīts, ka valsts izdevumi ir jāsamazina vidēji par 25%. Šīs Programmas nostādnes ir iekļautas Saeimas pieņemtajā likumā "Grozījumi likumā par valsts budžetu 2009.gadam", proti, par 15% tika samazināti līdzekļi darba samaksai un par 25% – valsts padotības izglītības iestāžu uzturēšanai.

Turklāt MK 2008.gada 29.decembra rīkojumā Nr.882 "Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem" (turpmāk – Rīkojums Nr.882) 2009.gada pirmajā ceturksnī valsts budžeta dotācijas apropriācija (budžeta atvērums) tika noteikta 21% apmērā (nepieciešamo 25% vietā) un finanšu nodrošināšanas rezerve – 10% apmērā.

Šo Saeimas un MK pieņemto lēmumu, ar kuriem vairāk nekā par 40% tika samazināts finansējums valsts padotības izglītības iestādēm, izpilde neapšaubāmi rada apdraudējumu audzēkņu un studentu sociālajam nodrošinājumam, kā arī pamatoti ir norādīts LIZDA vēstulē.

Apzinoties situācijas nopietnību, IZM jau savlaicīgi ir vērsusies Finanšu ministrijā (turpmāk – FM) ar lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto apropriāciju 21% apmērā. Proti, par 4,31 miljonu latu, lai nodrošinātu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas janvārī, kā arī – par 48,3 tūkstošiem latu profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām janvārī (MK sēdes protokollēmums Nr.3 71.§).

Savukārt, 2009.gada 28.janvārī IZM ir iesniegusi FM lūgumu atļaut pārsniegt 2009.gada I ceturksnim noteikto apropriāciju no kopējās gada summas par 2,13 miljonu latu un atļaut izmantot 10% rezerves fondu (14,73 miljonu latu apmērā), lai nodrošinātu pedagogu un darbinieku darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, atlaišanas pabalstu un neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju izmaksas atbrīvojamiem darbiniekiem atbilstoši Darba likuma prasībām, precēm un pakalpojumiem (piemēram, profesionālās izglītības iestāžu komunālajiem maksājumiem, kurināmā un produktu iegādei u.c.), stipendiju un transporta kompensāciju izmaksām izglītojamiem, subsīdijām un dotācijām profesionālās izglītības mācību iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs, sanatorijas tipa internātskolās, augstskolās, koledžās, profesionālās ievirzes izglītības iestādēs u.c.

Vēlos uzsvērt, ka saskaņā ar iepriekš minēto visas pašvaldības saņems tām iedalītās valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai un obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām pilnā apmērā.

Pirmsskolas izglītības finansēšanu reglamentē Izglītības likums, kura 60.panta trešajā daļā noteikts, ka pirmsskolas izglītības finansēšanu nodrošina pašvaldības. Saskaņā ar vienošanos, kas tika noslēgta starp IZM un Latvijas Pašvaldību savienību, valsts divus gadus maksāja mērķdotācijas pirmsskolas pedagogu algu paaugstināšanai, un pašvaldības atbilstoši valsts sniegtajām mērķdotācijām plānoja un ieguldīja līdzekļus pirmsskolas izglītības iestāžu rekonstrukcijā, celtniecībā, tīkla sakārtošanā u.c. attīstības vajadzībās.

2008.gada decembrī, kad tika veikti grozījumi 2009.gada valsts budžetā, saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem, tika noteikts samazināt valsts dotācijas pašvaldībām un izņemt no IZM budžeta pozīciju pirmsskolas pedagogu darba samaksas palielināšanai (22,9 miljoni latu no kopējā 93 miljonu latu izglītības budžeta samazinājuma), jo to neparedz Izglītības likums. IZM, saskaņā ar Izglītības likuma 60.pantu, nodrošina pedagogu darba samaksu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītībai.

Lai mazinātu birokrātiskos ierobežojumus skolotāju konkurētspējai, IZM sagatavojusi grozījumus MK noteikumos Nr.347 "Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai". Tie paver iespēju pirmsskolā strādāt pedagogiem, kas profesionālajā vidējā izglītībā ieguvuši pirmsskolas skolotāja profesionālo kvalifikāciju un pēc tam ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību.

Jautājumā par vispārējās un interešu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu informēju, ka IZM apkopojusi rajonu un pilsētu izglītības pārvalžu informāciju par iemesliem, kādēļ izveidojusies situācija, ka 2009.gada budžetā iedalītās naudas nepietiek, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu janvārī. Tika noskaidrots, ka vairākās izglītības pārvaldēs 2008.gadā ignorēts MK 2004.gada 24.augusta noteikumu Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 45.punkts: "Noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros" un decembrī (vai pat jau novembrī) pedagogiem izmaksātas prēmijas no algām paredzētā finansējuma. Lai gan ministrijas speciālisti savlaicīgi – pagājušā gada nogalē brīdināja, ka 2009.gadā papildu līdzekļu (kā bija līdz šim) nebūs, vairākās pašvaldībās no 2009.gadam iedalītās naudas jāmaksā vēl decembra algas.

Kopš Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas (turpmāk – Programma) pieņemšanas, ministrija ik gadu ir nodrošinājusi pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, pat pārsniedzot Programmā paredzēto. No 2007.gada 1.septembra, atbilstoši IZM izstrādātajiem MK noteikumiem Nr.545 "Grozījumi MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi", vispārējās izglītības, kā arī profesionālās izglītības iestāžu pedagogu vidējā alga par 40 darba stundām nedēļā bija 485 lati, kas par 9% pārsniedza vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksu 2007.gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmas ietvaros tika palielināts to mācību priekšmetu skaits, kuros tiek noteiktas apmaksātās stundas par rakstu darbu labošanu, kā arī palielināts apmaksāto stundu skaits par klases audzinātāja pienākumu veikšanu. 2007.gadā vidēji par 25% pieauga arī izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksa. No 2008.gada 1.septembra tika īstenots kārtējais pedagogu darba samaksas paaugstinājums (vidēji par 21%) un pirmo reizi noteikta samaksa par mācību stundu sagatavošanu.

Saskaņā ar "Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu" un 2008.gada 11.decembra Saeimas sēdē pieņemto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" noteikto finanšu samazinājumu, IZM veikusi visu iespējamo, lai saglabātu pašreizējās pedagogu darba algas. Lai gan no 2009.gada 1.janvāra par 3% tika samazināts fonds piemaksām par pedagoģiskā darba kvalitāti.

Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai šajā mācību gadā pašvaldības sadarbībā ar IZM virtuāli modelē un izvērtē jaunā finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" īstenošanas iespējas. Modeļa reālā ieviešanas procesā, kad nauda sekos bērnam uz novadu (nevis uz skolu!), novadu pašvaldības skolu tīkla attīstības jautājumus varēs risināt pakāpeniski, jo finansēšanas modelis paredz gan iedzīvotāju blīvuma, gan izglītības pakāpes, gan izglītības programmas specifikas koeficientus.

Tiekoties ar rajonu iedzīvotājiem un diskutējot par skolu tīklu, vienmēr esmu paudusi stingru nostāju, ka ir jāvērtē izglītības iestāžu darba kvalitāte. Svarīgi, lai skola spētu pildīt tās galveno funkciju – nodrošināt bērniem kvalitatīvu un viņa spējām atbilstošu izglītību. Tādēļ mans aicinājums skolu vadītājiem un skolotājiem ir rūpēties par skolēnu sekmības paaugstināšanu, un esmu pārliecināta, ka skolas ar labiem rezultatīvajiem rādītājiem vienmēr gūs pašvaldības un valsts atbalstu.

Lai nodrošinātu pieejamo valsts budžeta līdzekļu un profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes racionālu izmantošanu, kā arī – lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošanu un profesionālās izglītības programmu aktualizēšanu atbilstoši darba tirgus prasībām, ir uzsākta profesionālās izglītības iestāžu tīkla un piedāvāto izglītības programmu pārskatīšana. Līdz 2009.gada 1.martam IZM iesniegs izskatīšanai valdībā ziņojumu par profesionālās izglītības attīstību un audzēkņu uzņemšanu profesionālās izglītības iestādēs 2009./2010.mācību gadā.

Izstrādājot minēto ziņojumu, tiks ņemti vērā visu ieinteresēto pušu priekšlikumi un viedokļi, kuri izskanēja, izskatot valdībā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē IZM un Labklājības ministrijas sagatavotos informatīvos ziņojumus par profesionālās izglītības piedāvājumu un darba meklētāju pārkvalifikāciju atbilstoši tautsaimniecības ilgtermiņa un darba devēju īstermiņa pieprasījumam.

2009.gadā zinātnes budžeta ietvaros tika saglabātas visas zinātnes apakšprogrammas, vienlaikus palielinot zinātnes bāzes īpatsvaru salīdzinājumā ar 2008.gadu. Lai gan valsts budžets tika pieņemts novēloti – 2008.gada nogalē, šobrīd jau ir parakstīti IZM rīkojumi par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšanu 4,15 miljonu latu apmērā, valsts pētījumu programmu finansēšanu 6,87 miljonu latu apmērā un zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu zinātniskajām institūcijām 13,45 miljonu latu apmērā, kas dos iespēju zinātniskajām institūcijām savlaicīgi plānot piešķirto finansējumu vienmērīgi visa gada garumā.

Pēc Latvijas Zinātnes padomes lūguma, IZM nodrošināja un MK atbalstīja piecu valsts pētījumu programmu pagarināšanu par vienu gadu, tam papildus piešķirot 4,87 miljonus latu. Tādējādi, tika dota iespēja jauno valsts pētījumu programmu konkursu izsludināt vienlaicīgi visos prioritārajos zinātnes virzienos līdz ar jauno prioritāro zinātnes virzienu apstiprināšanu.

Lai sekmētu un nodrošinātu zinātnisko pētījumu izpildi, IZM sagatavoja grozījumus likumā "Par pievienotās vērtības nodokli", lai nepiemērotu pievienotās vērtības nodokli zinātniskajiem pētījumiem, kas tiek finansēti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem. Tāpat arī IZM sagatavoja grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai valsts dibinātās augstākās izglītības institūcijas, valsts zinātniskie institūti un valsts augstskolu zinātniskie institūti, kuri līdz 2013.gadam saņem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) struktūrfondu finansējumu, nemaksātu uzņēmumu ienākuma nodokli par saimnieciskās darbības ienākumiem līdz tā taksācijas perioda beigām, kurā beidz īstenot attiecīgo ES struktūrfondu finansēto projektu, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim. Minētie grozījumi tika pieņemti Saeimā un ir spēkā no šī gada 1.janvāra.

Esošajos apstākļos ir svarīgi, lai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, rūpīgi plānojot līdzekļu izlietojumu un informējot sabiedrību par sasniegtajiem rezultātiem.

Valsts budžeta dotācija augstskolām 2009.gadā ir 52,1 miljons latu, bet koledžām – 8,7 miljoni latu. Ņemot vērā, ka 10% no minētām summām ir ieskaitīti rezerves fondā, līdz ar to salīdzinājumā ar 2008.gadu kopējais samazinājums augstskolām ir aptuveni 15 miljoni latu un koledžām – aptuveni 1,6 miljoni latu.

2009.gadā ir izsludināti konkursi šādu ES struktūrfondu atbalstītu projektu īstenošanai augstākajā izglītībā un zinātnē – "Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai", "Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai" un "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", kurās ievērojamu atbalstu saņems Latvijas augstskolu doktora un maģistra studiju programmās studējošie, kā arī zinātne. Piemēram, pieejamais doktoranta stipendijas apjoms ir noteikts līdz 800 latu mēnesī, kā arī katram doktorantam pieejams atbalsts kvalitātes pasākumiem – 1000 latu gadā.

Ir panākti uzlabojumi studējošo kreditēšanas jomā. 2009.gadā valsts izsniedzamais galvojums studiju kreditēšanai ir 18,95 miljoni latu, kas ir par 5,8 miljoniem latu jeb 40% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet studējošo kreditēšanai – 10,69 miljoni latu, kas ir iepriekšējā gada līmenī.

Lai gan augstākās izglītības un zinātnes iestādēs šobrīd darba samaksas jautājums tiek izvērtēts atbilstoši saņemtajam finansējumam, vēršu uzmanību uz to, ka IZM neplāno veikt grozījumus MK 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi". Tādējādi tiek saglabātas iespējas augstskolu pedagogiem un zinātniskajam personālam pie atbilstoša finansējuma izmaksāt noteikto atalgojumu MK noteikumos paredzētajā līmenī.

Informēju, ka IZM ir nodrošinājusi savā padotībā esošajām augstskolām un koledžām 2009.gada finanšu līdzekļu pieejamību no 5.janvāra. Iegūtais atvasinātas publiskas personas statuss valsts augstskolām dod lielāku autonomiju valsts budžeta finansējuma izlietojumā, jo tās saņem valsts budžeta dotāciju vienā kopējā summā.

Kā izglītības un zinātnes ministre vienmēr esmu rosinājusi savas vadītās nozares struktūras saimniekot ekonomiski un efektīvi, meklēt jaunus un netradicionālus risinājumus, un aicinu uz to arī šajos konkrētajos finanšu apstākļos.

Paužu pārliecību, ka pieņemamākie risinājumi nozares attīstībai ir rodami, turpinot LIZDA un IZM sociālo partnerību, ka arī turpmāk spēsim konstruktīvi sadarboties no problēmas identificēšanas līdz tās risinājumam, no dialoga līdz saskaņotai rīcībai izglītībā un zinātnē. Ikvienā kopīgā lietā un sadarbībā noderēs Reiņa Kaudzītes paustā gudrība, ka "pirksti kopā – silst visi, izšķirti atsevišķi – salst visi"."

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Šislera sāļi – tavai veselībai

Šislera sāļi – tavai veselībai

Grāmatas “Šislera sāļi” autori ir austrieši Tomass Feihtingers un Zuzana Nīdane-Feihtingere, mūsdienās ievērojamākie Šislera bioķīmijas eksperti, kas turpina V. Šislera darbu. Ar autoriem sarunājās grāmatas tulkotāja Laura Tidriķe.

Aktuālie piedāvājumi

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

"Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvā testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un "Keralast 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvā testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.