Izglītības un zinātnes ministre: vairāk jāstimulē lietišķie pētījumi
Domājot par nākotni un esošās ekonomiskās situācijas uzlabošanu, lielāks akcents zinātnē jāliek uz labvēlīgākas vides un elastīgāku finansēšanas mehānismu pilnveidi lietišķajiem pētījumiem, to atbalstīšanu un attīstību, jo lietišķie pētījumi kopumā dod ātrāku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībai – vakar, 5.novembrī uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe tiekoties ar Tautas partijas Saeimas deputātiem. Vienlaikus viņa vērsa deputātu uzmanību – lai sekmētu zinātnes attīstību, nepieciešams pilnveidot likumus.
T.Koķe akcentēja, ka nākamā gada budžeta projekta veidošanas gaitā tieši zinātnieki bija vieni no pirmajiem, kas tika aicināti uz kopīgu diskusiju. Līdz ar to, respektējot Latvijas zinātnes sabiedrības argumentāciju un viedokli, IZM par gadu (līdz 2009.gada beigām) pagarināja 5 valsts pētījumu programmu veikšanu, kas no valsts budžeta zinātnei prasīja 6 miljonus latu finansējumu. Vienlaikus tika pieņemts koleģiāls lēmums par izdevumu samazināšanu citām zinātnes apakšprogrammām.
Ministre piebilda, ka atbalsts zinātnei – vairāki simti miljonu latu – infrastruktūras uzlabošanai, pētniecībai un cilvēkresursu attīstībai paredzēts no ES struktūrfondiem. Pirmie līdzekļi – ap 40 miljoni latu – stipendijas jaunajiem zinātniekiem (doktorantūras un maģistrantūras studentiem) būs pieejamas jau nākamgad. Tas sniegs atbalstu jauno speciālistu piesaistei zinātnei un pētniecībai.
Sarunas gaitā T.Koķe vērsa deputātu uzmanību uz nepieciešamību veikt grozījumus Zinātniskās darbības likumā, lai zinātniskajām institūcijām no bāzes finansējuma būtu iespējams līdzfinansēt ES struktūrfondu aktivitātes, tādējādi sekmējot ES piedāvāto līdzekļu investīcijas zinātnē. Zinātnes kontekstā ministre norādīja arī uz nepieciešamību veikt grozījumus Pievienotās vērtības likumā, lai ar PVN neapliek zinātniskos pētījumus.
Vienlaikus ministre aicināja deputātus atbalstīt iepriekš izskanējušos priekšlikumus – Saeimas budžeta samazinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus novirzīt zinātnei. To atzinīgi novērtēja arī sanāksmē klātesošie zinātnieki – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns.
Tikšanās noslēgumā, runājot par skolotāju atalgojumu un tā paredzēto palielinājumu no 2009.gada 1.septembra, T.Koķe uzsvēra, ka tās ir 2005.gadā Latvijas Republikas Ministru kabineta uzņemtās saistības. Vienlaikus ministre vērsa deputātu uzmanību uz šī gada oktobrī parakstīto trīspusējo vienošanos starp Ministru prezidentu, izglītības un zinātnes ministru un Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrību, kā arī – uz valsts budžeta veidošanas kārtību, norādot, ka līdzekļus, kas tiks rasti izglītības sistēmas iekšienē uz skolēnu skaita samazināšanās rēķina, ieviešot principu "nauda seko bērnam", kā arī – attīstot un sakārtojot skolu tīklu, nav iespējams pārdalīt no mērķdotācijas pašvaldībām skolotāju atalgojumam. Šāds jautājums ir ārpus dienas kārtības, jo skolotāji ir valstī viena no zemāk atalgotajām profesijām, lai gan viņi māca nākamos zinātniekus, skolo cilvēkus, kas veidos Latvijas nākotni.
