Īstenos pasākumus, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iespējas veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi
Rīga, 11.dec., LETA. Lai turpinātu veicināt cilvēku ar invaliditāti cieņpilnu un neatkarīgu dzīvi, valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam" īstenošanas plānu 2018.-2020.gadam.
Plāns vērsts uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos procesos, veicinātu pieejamāku un attīstošāku izglītības platformu, attīstītu iekļaujošu nodarbinātību, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti gūt ienākumus un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi.
Svarīgu vietu plāna pasākumos ieņem arī dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bērniem, kuri uzlabo ne tikai bērna ar invaliditāti dzīves kvalitāti, bet paralēli sniedz labumu un atbalstu visai ģimenei.
LM, veidojot plānu, uzsvaru lika uz četriem rīcības virzieniem - izglītību, darbu un nodarbinātību, sociālo aizsardzību, kā arī sabiedrības izpratni.
Lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti pieeju izglītībai, plānā paredzēti pasākumi, lai nodrošinātu ar nepieciešamām zināšanām apmācītu personālu darbam ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti arī uz to, lai personām ar invaliditāti aizvien pieejamāka būtu augstākā izglītība, kas veicinātu šo cilvēku personisko izaugsmi un palielinātu viņu konkurētspēju darba tirgū, norāda LM.
Tāpat tiks attīstīti pasākumi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, kā arī informētu darba devējus par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, laužot stereotipus par personām ar invaliditāti kā neizmantojamu darba spēku.
Sociālās aizsardzības jomā tiks īstenoti pasākumi, kas veicinās efektīvāku pakalpojumu saņemšanu, maksimāli izvērtējot katras personas individuālās vajadzības un tādējādi uzlabojot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti. Liels uzsvars tikšot likts uz personu ar invaliditāti spēju piedalīties dažādos sabiedriskajos procesos.
Sabiedrības izpratnes veicināšanas pasākumu pamatā ir stereotipu mazināšana, iespēju nodrošināšana būt aktīviem sabiedrības locekļiem, saņemot nepieciešamo informāciju par vēlēšanām, tajās piedalīties, kā arī virzīties aizvien tuvāk pieejamas vides nodrošināšanā, akcentējot personas ar invaliditāti tiesības brīvi piekļūt gan informācijai, gan videi.
Kā norāda ministrijā, ierecēts pasākumus īstenot cilvēktiesībās balstītā pieejā. Tā paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tai piemītošas atšķirības, tostarp invaliditātes dēļ. Šī iemesla dēļ plāna uzdevums ir nodrošināt personām ar invaliditāti daudzpusīgu un attīstošu platformu savu vēlmju un vajadzību īstenošanai.
Tāpat LM piebilst, ka cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošana nav viena resora darbs. "Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa nozaru ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās," pauda ministrija.
Plāna realizācijai 2019.gadā nepieciešami 157 000 eiro, 2020.gadā - 282 188 eiro, bet 2021.gadā - 282 188 eiro. Kopumā plānā iekļauto pasākumu īstenošana paredzēta no piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem vai no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Informāciju par plāna īstenošanu tiks iekļauta pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2021.gada 1.novembrim.
Saskaņā ar LM datiem, 2017.gada beigās Latvijā dzīvoja 187 830 cilvēki ar invaliditāti, tostarp 4% no viņiem bija bērni, 60% - cilvēki līdz pensijas vecumam, bet 36% - pensionāri. Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem pilngadīgām personām vislielākais īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti - garīga rakstura traucējumi.
Pērn tika nodarbināti bija 46 697 cilvēku ar invaliditāti, kas ir par 2511 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. LM atzīmēja, ka nodarbinātības rādītājs pieaug līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu.
